Aizraujoša kopā būšana

2013. gada 11. janvāris 00:00

Trīs tradīcijas raksturīgas Vecsaules pagasta mednieku klubam – medības kopā ar sievām, tikšanās šautuvē sezonas sākumā un Jaungada balle, kura šogad notiks sestdien, 12. janvāra vakarā.Kopš pagājušā gada maija kolektīva vadību no pieredzējušā mednieka Harija Krišjāņa rokām pārņēmis Andrejs Podnieks, kuram pašam arī jau 27 gadu mednieka stāžs. Par saviem medniekiem viņš saka: «Mūsu kolektīvs ir enerģijas pilns un radošs. Tie ir vīri ar raksturu.»Trofejās mežacūkasKolektīvā ierastas divas medības – ar dzinējiem un uz gaidi. Pagājušajā gadā aizvadītas 16 medības. Veiksmīgākās bija pavisam nesen – 23. decembrī izdevās nomedīt piecas mežacūkas. «Medības ir neprognozējama lieta – nekad nevar paredzēt, kas iepriekš notiks. Šoreiz medību vadītājs visus pareizi nolika, zvēri arī gāja, kur gaidīja,» atceras A. Podnieks.Reizēm gan meža guvums liek panervozēt. Par to liecina jau senāku laiku stāsts. Aukstā ziemas laikā nomedīta ļoti liela cūka, kuru uz muguras ievietoja ļoti mazā mašīnā. Ziema, dziļš sniegs, un, braucot pret kalnu, mašīna iestigusi. Kāpuši ārā stumt un redz, ka cūka blisina acis, kustina kājas un mēģina piecelties. Vadītājs tik noteicis: «Ja viņa piecelsies, tad būs slikti.» Izrādās, mežacūka tikai apdullusi un mašīnā sākusi atjēgties. Par laimi, bagāžnieks bija mazs, bet vīri spēcīgi. Stirnas saudzēMedībās uz gaidi stirnas šogad medītas ļoti reti – šo dzīvnieku mežos maz. Pirms diviem gadiem sals un klaiņojošie suņi nobeidza daudz meža iemītnieku, un jāgaida, kad stirnu populācija atjaunosies.Savukārt mežacūkas un bebrus dažreiz prasa izšaut paši iedzīvotāji. Bebrus gan medīt nav viegli, un arī mežacūkas reizēm varot ilgi nogaidīt. Gadās tā, ka pie izpostīta kartupeļu lauka nogaida divas nedēļas, bet rukšu nav. Kā mednieki devušies prom, tā pa nakti mežacūkas atkal klāt, kā par spīti lauka saimniekam.Medības nav tikai šaušana. Tas ir kolektīvs pasākums, kura dēļ regulāri jāstrādā – jātaisa torņi, kur sēdēt uz gaidi, barotavas, jācērt stigas. Papildus jāpērk speciāli tērpi, kā arī ziemās jāpiebaro dzīvnieki. A. Podnieks speciāli uzsver – zvēri tiek nevis baroti, bet gan piebaroti, lai neiejauktos dabas procesu gaitā, bet reizē nodrošinātu dzīvniekiem mežā labākus apstākļus. Ja kāds vēlas dzīvniekus pilnībā barot, tad uzreiz var veidot briežu dārzu. Bezgalīgie līgumiKluba kopējā medību platība ir apmēram astoņi tūkstoši hektāru liela. Noslēgti ir 700 līgumi, kas ļauj medīt attiecīgajos īpašumos. Vecsauliešu mednieku vadītājs uzskata, ka šāda līgumu slēgšanas prakse mūsu valstī ir lieka birokrātija.Viesojoties Lietuvā, izdevies noskaidrot, ka tur līgumi netiek slēgti. Mednieku kolektīviem ir noteiktas platības, kurās medīt. Ja kāda īpašuma saimnieks nevēlas, lai uz viņa zemes medītu, viņš raksta divus iesniegumus – vienu, kurā informē, ka negrib medības savā īpašumā, un otru, kurā apņemas pats izšaut kaitīgos un slimos dzīvniekus – jenotus, lapsas un citus. Un šādu iesniegumu nemaz neesot daudz, kamēr Latvijā regulārā līgumu slēgšana aizņem daudz laika. A. Podnieks saka paldies visiem zemes īpašniekiem, kas regulāri slēdz līgumus ar mednieku klubu, šādi piedaloties šajā bezgalīgajā procesā. Pieredzējuši vīri«Antons Spundiņš Vecsaules mednieku kolektīvā ir kopš 1966. gada. Tās ir senākās atmiņas par mūsu kolektīvu, ko dzirdam no biedriem. Pa šiem gadiem ir mainījušies nosaukumi, tas pievienots, atvienots no citiem kolektīviem,» stāsta A. Podnieks. Pašlaik mednieku kolektīvā ir 41 biedrs, bet vidēji kolektīvajās medībās piedalās 15 mednieku, rēķina A. Podnieks. Ir divi kandidāti uz iestāšanos klubā, kā arī četri goda biedri, kuru vecums jau virs 80 gadiem un kas medībās vairs nepiedalās. Vidējais aktīvo mednieku vecums ir 48 gadi.Vecākais no medniekiem ir Pēteris Seleckis, kuram apritējuši jau 75 gadi. Tomēr sirmais vīrs vēl aizvien ir aktīvs – šosezon kā medību vadītājs veiksmīgi organizēja medības ar sievām. 72 gadi ir Harijam Krišjānim un Jānim Karlovam. Kolektīva ilggadējais bijušais vadītājs H. Krišjānis vēl aizvien gandrīz katru dienu apbraukā savu teritoriju, piebaro dzīvniekus un ļoti labi pārzina, kas notiek viņa mežos. J. Karlovs savā vecumā ir enerģijas pilns un turpina iet par dzinēju.Savukārt A. Spundiņš kolektīvā ir zelta vērtībā. Viņš māk nepieciešamos darbus – dzīvnieku sadalīšanu – un labi pārzina medību platības. Savas dinastijasVeiksmīgākais mednieks klubā šajā medību sezonā kolektīvajās medībās ir vecsaulietis Viesturs Brazausks. Labākais lencējs – persona, kura pirms medībām apbraukā vai apstaigā mežus un pēc pēdām noskaidro, kādi zvēri mežā atrodami, – ir Gunārs Nerets.Kā jau minēts, kolektīvam ir trīs tradīcijas. Jau četrus gadus notiek medības ar sievām, ļaujot otrām pusītēm pavērot, ar ko vīri nodarbojas gandrīz katru sestdienu ziemas periodā. «Sievām jāsaprot, kā vīri iet medībās un ko tur dara. Un ģimenes arī saprot – uztaisa maizītes vai ko citu ēdamu,» teic A. Podnieks.Savukārt dzinēju sezonas sākumā visi pulcējas šautuvē, kur ir iespēja piešaut aci, pirms vīri dodas mežā. Un, protams, Jaungada balle, kur tiekas visi kopā ar sievām un draudzenēm.Kolektīvā ir pat vairākas mednieku dinastijas divās paaudzēs. Kopā ar Vecsaules pamatskolas direktoru Egonu Brazausku medī abi dēli Ivars un Viesturs. Medībās piedalās abi Pētera Selecka dēli Raimonds un Ivars. Par mednieku drīz kļūs Gunāra Nereta dēls Rinalds Nerets, kurš piedalās medībās kā dzinējs. Kopā ar tēvu Viktoru Ružu medī arī dēls Mārtiņš. A. Podnieks pastāstīja, ka sievu medībās jau trešo gadu piedalās jaunākā meita Līga, kurai pašlaik ir 11 gadi. Varbūt arī viņu nākotnē ieinteresēs šī nodarbe.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aizraujoša kopā būšana

Kategorijas