Neviens nedabūs visu

2013. gada 11. janvāris 00:00

Lēmums par Eiropas Savienības nākamā plānošanas perioda budžetu 2014. – 2020. gadam jāapstiprina ļoti sarežģītā situācijā, saskaņojot 27 valstu intereses.Valstu vēlmes patlaban, sevišķi Latvijai būtiskajā lauku atbalsta tiešmaksājumu jautājumā, ir visai atšķirīgas, un kompromiss būs jāpanāk, piekāpjoties visiem. To «Bauskas Dzīve» uzzināja no dažādu institūciju pārstāvjiem Eiropas Parlamenta apmeklējuma laikā Briselē decembrī.Cietīs mazākPēdējā Eiropas Padomes apspriede par budžetu beidzās neveiksmīgi, jo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis nespēja vienoties par samazinājumu. Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete («Vienotība») sarunā ar «Bauskas Dzīvi» un SIA «Latvijas Piens» izdevumu «Piena Ziņas» skaidro – jau saprotams, ka samazinājums būs visiem proporcionāli, bet jautājums ir – kuras programmas cietīs visvairāk. «Tā gan nebūs lauksaimniecība, jo lauksaimniekiem ir ļoti spēcīgs lobijs, un politiķi apzinās, ka robeža tur ir sasniegta,» prognozē parlamentāriete.Baltijas valstis visvairāk interesē, kāds būs mehānisms, ar kuru tiks pacelti tiešmaksājumi. «Vienotā sistēmā to izdarīt nevar,» uzskata S. Kalniete, «to var atrisināt ar vienreizēju politisku lēmumu, taču Rumānija jau uzdevusi jautājumu, kāpēc tādā gadījumā nepaceļ arī šīs valsts maksājumus.» Risinājums jāmeklē Eiropas Komisijai, jo tās uzdevums būs pēc balsojuma par budžetu iesniegt detalizētu projektu.Pārejas periodsSvarīgi, kad izlīdzinājums tiks sasniegts. Eiropas Komisijā (EK) ir runa par 2020. gadu, taču Eiropas Parlamentā valda uzskats, ka pietiek ar trim gadiem, tātad pirmais izlīdzinātais līmenis būtu jāsasniedz 2017. gadā.Kuluāros atzīst – Eiropas Padomes priekšlikums varētu būt patlaban augstākā robeža, ko varētu sa-sniegt Baltijas lauksaimnieki. Sākotnēji definētais mērķis – 80% vidējā ES maksājuma – gan nav tālu un panākts, pateicoties ļoti spēcīgajam interešu pārstāvniecības darbam no Eiroparlamenta deputātu, valstu valdību un lauku nevalstisko organizāciju puses.Turklāt konkrētu skaitli, proti, Rumānijas maksājumu summu, politiski bija vieglāk aizstāvēt. Kā liecina Eiropas institūcijās cirkulējošās vēstis par plānoto lauksaimniecības tirgus atbalsta sistēmu, Nīderlande uzskata, ka nākotnē samazinājums tām valstīm, kam tiešmaksājumi pārsniedz ES vidējo līmeni, nedrīkst būt lielāki par 5% gadā. Savukārt Francijai saskaņā ar EK piedāvāto formulu nebūtu jāatsakās ne no santīma, bet pēc Eiropas Parlamenta ziņotāja ierosinājuma tā nonāktu grupā, kas no savas nacionālās aploksnes maksātu izlīdzināšanās fondā. Izšķirs galalēmumsS. Kalniete atzīst – situācija ar Latvijas pārstāvēšanu ir ļoti sarežģīta ne tikai lauksaimniecības atbalsta jomā, jo katrai no 27 ES dalībvalstīm ir savas, iekšpolitiski diktētas intereses. Galalēmums būs kompromiss, un neviena mērķi nepiepildīsies simtprocentīgi, uzsver deputāte.«Ir vairāki priekšlikumi, kas jānoformulē līdz galam. Jautājumā par tiešmaksājumiem jāpanāk kompromiss, jo tik daudz, kā mēs prasām, vairākumu Eiropas Parlamentā nevaram dabūt,» skaidro S. Kalniete. «Taču ir svarīgi, lai cilvēki saprastu – kā zemnieki, tā viņu līdzjutēji – galarezultāts būs tad, kad viss būs nolemts. Nekas nav nolemts, kamēr viss nav nolemts.»Tuvākie svarīgie datumi ES budžeta pieņemšanā ir 28. janvāris, 7. un 8. februāris, kad gaidāmas kārtējās sarunas. Latvijas Zemnieku federācijas pārstāve Agita Hauka «Bauskas Dzīvei» apstiprināja, ka lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas (NVO) ir gatavas atbalstīt Latvijas amatpersonas šajās sarunās, iespējams, ierodoties Briselē.Saglabāt vienotībuGan S. Kalnietes birojā, gan Latvijas lauksaimnieku NVO uzzinātais rāda vēl vienu risku, proti, vajadzību saglabāt Baltijas valstu vienotību ES budžeta un tiešmaksājumu apspriešanā.Deputāte piekrīt – «ja tas neizdosies, mēs varam kaut ko zaudēt». Kā liecina notikumi nesenajā Baltijas zemnieku akcijā, kad traktors «Belarus» pieveica ceļu no Tallinas līdz Briselei, Lietuvas zemnieki vienlaikus ar tās noslēgumu pie Eiropas Parlamenta ēkas bija pieteikuši atsevišķu piketu, sākumā it kā norobežojoties no latviešiem un igauņiem. Pēc nelielām domstarpībām tomēr notika vienots pikets. UZZIŅAIEiropas budžeta piedāvājums 2014. – 2020. gadamEiropas Padome piedāvā samazināt ES budžetu par 80 miljardiem no 1,025 triljoniem eiro jeb 1,5% no nacionālā kopprodukta.Ieteiktie 972 miljardi eiro ir galējā robeža Eiropas Parlamenta skatījumā.Lauksaimniecībai tas nozīmētu 25 miljardu eiro samazinājumu.Tiešmaksājums Baltijas valstīm pēc Padomes priekšlikuma tiktu pacelts līdz 196 eiro jeb Rumānijas līmenim. Tas ir 74% no ES vidējā līmeņa.Lielbritānija rosina iesaldēt budžetu pašreizējā posmā 870 miljardu eiro apmērā.Avots: Eiropas Padome, Eiropas Parlaments.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Neviens nedabūs visu

Kategorijas