Pašvaldību darbs pirms 90 gadiem

2013. gada 14. janvāris 00:00

Vietējās varas iestāžu darba pamatvirzieni laika gaitā maz mainījušies, taču daudzas risināmās problēmas senatnē manāmi atšķīrās no mūsdienu rūpēm. Par to var pārliecināties, izlasot 1923. gada Bauskas apriņķa valdes protokolus.Sūdzības par pabalstiemBieži vien apriņķa valdē sūdzējās pagastu iedzīvotāji, kuri nebija apmierināti ar savu pašvaldību lēmumiem. Apriņķa valde šādus iesniegumus izskatīja, un tās atzinumi bija saistoši zemākstāvošai pašvaldībai. Piemēram, Anna Bune no Misas pagasta nebija apmierināta ar to, ka viņai atteikts bērnu pabalsts. Pagasta valde sniedza atbildi: bērniem esot 10 un 14 gadu, un viņi paši varot maizi pelnīt. Apriņķa valde nolēma, ka «jaunākajam bērnam vajadzīgs vēl pabalsts, jo tas pats sev vēl nevar nopelnīt».Dārta Mengote sūdzējās par pabalsta nepiešķiršanu Skaistkalnes pagastā, lai gan viņai bija ārsta izdota darba nespējas izziņa. Minētā pagasta pārstāvji savu lēmumu pamatoja ar to, ka D. Mengote dzīvo pie savas precētās meitas, tomēr Bauskas apriņķa valde lika pabalstu piešķirt, jo «precētai meitai nevar uzlikt par pienākumu savu māti uzturēt».Griķu skolas pārzine Milda Ķirvele sūdzējās par Ceraukstes pagasta varasvīru lēmumu samazināt skolotājiem piešķirtos zemesgabalus un skolas augļu dārzu iznomāt vairāksolīšanā. Apriņķa valdes atzinumā bija teikts, ka pagastam jāpiešķir katram skolotājam likumā paredzētās trīs pūrvietas aramzemes (viena pūrvieta = 0,371 ha), arī augļu dārzs ir jāatstāj skolotāju rīcībā. Tolaik un senāk skolotāju atalgojumā ietilpa arī zemesgabals, kura prasmīga apsaimniekošana ļāva nodrošināties ar daudziem pārtikas produktiem un varēja dot nelielus papildu ienākumus. Nelikumīgs ieraksts pasēTolaik par cilvēktiesību pārkāpumiem nerunāja, taču īpaši spilgts šo tiesību pārkāpums mūsdienu izpratnē bija Vecsaules pagasta valdes veiktais ieraksts slimās Līzes Odiņas pasē: «Pagasts nekādus ārstēšanas izdevumus neuzņemas par šīs pases īpašnieku.» Protams, Līzes vīrs to tā neatstāja un par šo netaisnību sūdzējās gan policijā, gan apriņķa valdē.Pēdējā iestāde deva savu atzinumu, ka «pase ir personas apliecinājuma dokuments, kurā nav atļauts pēc patikas ievest kaut kādas pilsoņa tiesības ierobežojušas piezīmes bez attiecīga tiesas sprieduma kā šinī konkrētā gadījumā Līzes Odiņas pasē no Vecsaules pagasta valdes ievestā atzīme par ārstēšanās izdevumu nemaksāšanu, neskatoties uz viņas nelikumību, ir arī savos pamatos nepareiza, jo pagasta padome nolēmuse Odiņu ievietot Bauskas slimnīcā uz sabiedrības rēķina, nolemj: uzdot Vecsaules pagasta valdei bez mazākas kavēšanās pārmainīt Līzei Odiņai ar nelikumīgo atzīmi izdoto pasi pret jaunu un norādīt pagasta valdei, ka par līdzīgu nepareizību pielaišanu vainīgie var krist sodā».Ienākumus dod muižu centriBauskas apriņķa valdei piederēja vairāki lieli nekustamie īpašumi – bijušo muižu centri, kurus agrārreformas gaitā atsavināja muižniekiem. Šādu īpašumu apsaimniekošana deva ienākumus apriņķa budžetam. Arī Bornsmindes muižu, kurā dažus gadus vēlāk izveidoja Ziedoņa dārzkopības skolu, vajadzēja apsaimniekot un šim mērķim algot darbiniekus. Bornsmindes kalps Timofejevs atlīdzībā saņēma tiesības savu lopu uzturēšanai izmantot pagalmā, ķiršu dārzā, dīķa un grāvju malās augošo zāli ar piebildi: «Uz laukuma pils priekšā nav brīv ganīt, to drīkst vienīgi plūkt.»Minētajā muižā atradās pašvaldībai piederoši lopi, kas arī pelnīja naudiņu apriņķa kasei. Vienā lēmumā teikts: «Par kuiļa lietošanu Bornsmindes vaislas punktā ņemt 100 rubļus (tolaik 50 Latvijas rubļi bija līdzvērtīgi vienam latam, jo pāreja uz latiem vēl nebija noslēgusies – R. Ā.) par cūku, pie kam ir tiesības vienu un to pašu cūku neapvaislošanas gadījumā pielaist trīs reizes.»Iespējamā līdzekļu izšķērdēšanaVēl viena lēmumu grupa skar saraksti ar augstākām iestādēm – ministrijām. Darba ministrija norādījusi, ka vajadzētu piešķirt līdzekļus Rundāles pagastā dzīvojošajam krievu–japāņu kara invalīdam Pēterim Simkausam kājas protēzes iegādei. Šādam mērķim nauda neatradās, un atbilde skanēja šādi: «Apriņķa rīcībā nav līdzekļu priekš mākslīgu locekļu iegādāšanās kara invalīdiem.»Toties citos jautājumos nauda atrodas tādām vajadzībām, kurās mūsdienās saskatītu interešu konfliktu un pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu. To var attiecināt uz šādu lēmumu: «Pārrunājot jautājumu par kopmielastu (to mūsdienās dēvētu par banketu – R. Ā.) apriņķa padomes pēdējā sēdē, nolemj kancelejas kalpotājiem Gulbes, Šņoriņas jaunkundzēm un Vaļulim dot brīvkartes kopmielastā, uzņemot izdevumus 650 rubļus uz apriņķa kasi.» Tāpat apriņķa valdes priekšniekam Reinholdam Kuikulītim tika atmaksāti 120 rubļi par svecēm «par to laiku, kad nodzisa elektrība».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pašvaldību darbs pirms 90 gadiem

Kategorijas