Naudas koki laukos neaug

INGA MUIŽNIECE, VILNIS AUZĀNS, ANTRA ĒRGLE

2013. gada 16. janvāris 00:00

Naudu no sava konta var izņemt bankomātā, bet tādu nav 72 pagastos Latvijā. Mūspusē bankomāti ir novadu centros – visvairāk Bauskā, daži Iecavā, viens Vecumniekos. Bankas filiāles ir pilsētās, bet ne katra novada centrā. Pagastos dzīvojošajiem līdz «naudas skapim» nereti ir 15 – 20 kilometru.Veikalos un benzīntankosPasta norēķinu sistēmas (PNS) kontu turētāji naudu var izņemt pasta nodaļā. Pie skaidras naudas var tikt arī 762 veikalos un degvielas uzpildes stacijās Latvijā.SIA «Bauskas tirgotājs» Bauskas, Vecumnieku un Rundāles novadā ir 14 veikali, kuros kopš 2006. gada ir «SEB bankas» POS terminālis – elektroniska ierīce, kas nodrošina norēķinus ar maksājumu kartēm. Dažu pēdējo gadu laikā pakalpojums paplašināts ar iespēju izņemt skaidru naudu no kontiem «SEB», «Citadeles», «DNB» un «Nordea» bankā, stāsta Zaiga Strelča, uzņēmuma komercdirektore. Drošību katrā lauku veikalā nodrošina videonovērošana un apsardze. Ar maksājumu karti samaksājot, piemēram, par maizi, var izņemt līdz 50 latiem vienā reizē.Taču SEB bankas POS terminālī ar «Swedbank» karti var norēķināties, bet ne izņemt skaidru naudu. Kā skaidro «SEB bankas» ārējās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone, termināli lauku veikalos «SEB bankai» ir kopš 2000. gada. Izveidot kopīgu tīklu 2011. gada vasarā vienojās piecas bankas – «SEB», «DNB», «Citadele», «Nordea» un «Hipotēku banka», bet «Swedbank» tam nav pievienojusies.Maksā elektroniski«Swedbank» ir citas tehnoloģijas norēķinu sistēma, un šajā ziņā pārmaiņu, visticamāk, nebūs, sarunā ar «Bauskas Dzīvi» atklāja bankas komunikāciju vadītājs Ivars Svilāns. Turklāt «Swedbank» ir 779 bankomāti naudas izņemšanai bez maksas 92 pašvaldību teritorijā. Bauskā vien ir trīs «Swedbank» bankomāti, pa vienam – Iecavā un Vecumniekos, janvārī plānots Iecavā uzstādīt naudas iemaksas bankomātu, stāsta I. Svilāns.Bankas pārstāvis norāda, ka norēķini skaidrā naudā ir dārgāki gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem, no ekonomikas viedokļa arī necaurspīdīgāki. Vairāk jāattīsta bezskaidras naudas norēķini – ar karti, internetbanku, telefonu. «Elektroniskie norēķini atbilst klientu lietošanas paradumiem – tie ir 70 procenti no visu «Swedbank» izdoto karšu darbībām, un tikai 30 procenti ir skaidras naudas operācijas. Turklāt 99,5 procenti «Swedbank» klientu maksājumu notiek elektroniski,» stāsta I. Svilāns.Ērti pašiem un kaimiņiemSIA «Bauskas tirgotājs» pirmo norēķinu termināli savulaik uzstādīja veikalā Skaistkalnē. Tas noder vietējiem un atvieglo iepirkšanos kaimiņvalsts Lietuvas iedzīvotājiem. Skaistkalnē ir arī «Hipotēku bankas» bankomāts, taču nav skaidrs, cik ilgi tas darbosies, stāsta Zaiga Strelča.Viņa atgādina, ka elektronisko pakalpojumu nodrošināšana ir atkarīga no stabila interneta. Svitenē, Bārbelē, Ozolainē internetu nodrošina nevis «Lattelecom», bet privāts operators un gadās, ka nav sakaru un nevar norēķināties.Nav skaidrības, cik ilgi «Swedbank» nodrošinās reorganizētās «Hipotēku bankas» bankomāta darbību Rundāles novada Pilsrundālē. Tas atrodas SIA «Bauskas pils» pārtikas veikalā. Kamēr bankomāts vēl ir, termināli lieto norēķiniem, bet ne naudas izņemšanai, skaidro veikala vadītāja Rasma Liepa.Bankomātu Pilsrundālē izmanto vietējie iedzīvotāji, zemnieki, tomēr visvairāk – tūristi no Eiropas, kuri vasarā apmeklē Rundāles pils muzeju. Viņiem nauda vajadzīga, lai nopirktu vietējos suvenīrus, augļus. Ziemā vairāk ceļotāju ir no Krievijas. Tūristi gan izņem naudu bankomātā, gan iepērkas veikalā – iecienīta ir «Laimas» šokolāde, konfektes «Gotiņa», «Piena lāse», «Rīgas melnais balzams». Ziemā ceļotāji pērk mūsu piparkūkas, tiek gādāts, lai Latvijas ražojumiem ir laba izvēle, stāsta R. Liepa.Taču decembrī bijis vien ap 60 darījumu, līdz ar to bankomāts Pilsrundālē nav rentabls, sarunā ar «Bauskas Dzīvi» atklāja I. Svilāns.Pat divus latusNaudas izņemšanu terminālī vietējie izmanto diezgan bieži, stāsta SIA «Bauskas tirgotājs» Svitenes veikala pārdevēja Svetlana Januško. Bankomātā mazākā summa ir pieci lati, bet terminālī var pieprasīt arī divus latus. Sliktā interneta dēļ gan reizēm gadās, ka operācija iestrēgst pusceļā un cilvēkam jāpaliek bez pirkuma un naudas, atzīst pārdevēja.Gandrīz līdzās Svitenē atrodas vietējo ne mazāk iecienīts SIA «Teiksmas» pārtikas veikals. Naudu tajā izņemt nevar, bet norēķinus nodrošina «Swedbank» terminālis. Galvenais, lai lati ir kontā, turklāt maksājot var izmantot īstermiņa kredītlīniju jeb tā saukto «overdraftu», stāsta pārdevēja Baiba Martinsone.«Mūsu veikals ir mazs, bet cilvēkiem patīk – kā vecos laikos, nevis pašapkalpošanās, bet var aprunāties. Laukos tas ir svarīgi, jo veikals ir vieta, kur satiekas. Cītīgi izmantojam piegādātāju atlaides – pie mums vienmēr ir lētākā maize, labā izvēlē sveramie cepumi, ko cilvēki iecienījuši,» stāsta pārdevēja Solvita Druseika. Novērots, ka visvairāk laucinieki pērk piena produktus, maizi, alkoholu, īpaši alu, stiprināto vīnu, vasarā arī minerālūdeni – jūtams, ka ūdens no krāna Svitenē nav visai labs.Salīdzinot SIA «Bauskas tirgotājs» veikalus, Rundāles novada Svitenē gan norēķini ar kartēm, gan naudas izņemšana terminālī ir ļoti iecienīta, stāsta Z. Strelča. Kopš 2012. gada vasaras naudu izņemt var arī veikalā Viesturu pagasta Bērstelē. Neapmierināti ir «Swedbank» kontu īpašnieki, kuriem pēc naudas jābrauc uz Bausku, situāciju raksturo pārdevēja Irēna Grigorjeva.Tehniskas problēmasVecumnieku novada Misā bankomāta, tāpat kā citviet laukos, nav. Taču banku kartes ir daudziem strādājošajiem, tās izmanto arī daži pensionāri. To novērojusi veikala «Mego» Misā vadītāja Larisa Astahova: «Aptuveni ceturtā daļa maksājumu par pirkumiem tiek veikti ar bankas kartēm. Ar pārdevējām esam secinājušas, ka nedaudz, bet šai norēķinu sistēmai ir tendence palielināties.»Tomēr skaidru naudu veikalā izņemt nevar, lai arī misenieki to ir vēlējušies. L. Astahova skaidro, ka to liedz tehniskas problēmas. Misā joprojām nav pietiekami kvalitatīvas elektroenerģijas apgādes, tādēļ nav ātra un droša interneta pieslēguma. «Firmas vadībai nebūtu iebildumu pret šādu pakalpojumu – naudas izsniegšanu. Taču mums dažreiz interneta savienojums ir jāgaida pat minūtes piecas. Tādēļ pagaidām šādu pakalpojumu pircējiem nevaram nodrošināt,» skaidro veikala vadītāja.SIA «Bauskas tirgotājs» veikalā Beibežos pie kases aparāta uzlīme norāda «Te var izņemt naudu». Pārdevēja Tamāra Boiko «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka ar maksājumu kartēm pircēji veikalā norēķinās diezgan bieži. Ir dienas, kad apmēram puse ienākumu tirgotavā ir saņemti skaidrā naudā, pārējais maksāts ar kartēm. «Tā ir vajadzīga lieta laukos,» stāsta pārdevēja.Tirgotavā ik dienu nākas izsniegt arī naudu. Maksimālo daudzumu – 50 latus – reti kāds prasa, bet nelielas summas tiek izņemtas. Veikala vadītāja Rudīte Bebre piebilst, ka iedzīvotāji ir neapmierināti ar divu lielo banku nespēju sadarboties: «Cilvēki vaicā, kādēļ nevar izņemt naudu ar «Swedbank» karti. Tā ir neērtība, kas bankām, domājot par saviem klientiem, būtu jānovērš.»Papildu izdevumiBauskas novada Gailīšu pagasta Uzvarā ir četri veikali, kuros var iegādāties dažādas ikdienas preces. Par pirkumu var norēķināties arī ar bankas karti. «Bauskas tirgotāja» veikala «Kamarde» vadītāja Agnese Laicāne skaidro, ka elektroniskos norēķinus izmanto gan maksāšanai par pirkumiem, gan naudas izņemšanai. Lai tiktu pie skaidras naudas, pirkumam jābūt vismaz trīs latu vērtībā. «Bankomātu diezin vai mēs Uzvarā sagaidīsim, tādēļ šis pakalpojums, manuprāt, būs arvien populārāks,» spriež A. Laicāne.Netālu esošajā SIA «Ega» veikalā «Dvari» par pirkumiem var samaksāt ar karti, taču skaidru naudu te neizsniedz. Pārdevēja Inga Razalinska stāsta, ka teju trešā daļa pirkumu tiek apmaksāti ar karti. Diemžēl naudas izsniegšanu tirgotava nepiedāvā finansiālu apsvērumu dēļ. Viņa uzskata, ka tik lielā apdzīvotā vietā kā Uzvara bankomāts būtu vajadzīgs. «Bez skaidras naudas laukos nevar izdzīvot. Te nereti iegriežas dažādi autoveikali, arī lietoto apģērbu pārdevēji. Tiem ar karti nevar samaksāt,» skaidro pārdevēja.Līdzīgi spriež ciema centrā sastaptie vietējie iedzīvotāji. Bankām būtu jādomā ne tikai par peļņu, bet arī par klientu ērtībām. «Nav jau tik tālu līdz Bauskai, kilometri desmit, pēc naudas ar mašīnu var aizbraukt pāris minūtēs. Pašam bijuši gadījumi, kad esmu pēc pieciem latiem uz pilsētu braucis. Tas nav ērti un rada liekus izdevumus,» stāsta uzvarietis Janeks Juriščuks. Andris Tālbergs piebilst – ja Uzvarā būtu bankomāts, ērtāk būtu arī apkaimes ciemu, piemēram, Pāces, iedzīvotājiem. Viņiem nebūtu jābrauc pēc naudas uz Bausku, to varētu izņemt tuvāk. Naudas saņemšana veikalā ir laba lieta, tomēr tā rada papildu izdevumus, jo par noteiktu summu tirgotavā ir jāiepērkas.Apgrozījums sarūkIecavas novadā rosīgākais lauku veikals ir lauksaimniecības agroservisa kooperatīvās sabiedrības «Rosme» tirgotava Rosmes ciematā. Vadītāja Nadežda Bokova «Bauskas Dzīvei» atzīst – pēdējos pāris gados apgrozījums pamazām sarūk, tomēr veikalu slēgt neviens negrasās. Sliktākos laikos tas «izvilcis» uzņēmuma lauksaimniecības virzienu, vietējie iedzīvotāji te labprāt iegādājas ikdienas pārtiku – maizi, piena produktus. Nesen gan nācies atteikties no Talsu ražotāja gaļas produktiem, jo tos reizi nedēļā uz ciematu atved autoveikala tirgotājs.Norēķināties ar kartēm Rosmes veikalā nevar, arī skaidru naudu izņemt te nevar. «Mums tas būtu ļoti neizdevīgi,» saka N. Bokova. Uzcenojums precēm, salīdzinot ar Iecavas veikaliem, nesasniedz braukšanas maksu līdz novada centram, vērtē kooperatīva vadītāja. Taču vecākie rosmieši nokļūšanai Iecavā bez maksas izmanto skolēnu autobusu. Tajā viņus gan nedrīkstētu vest, jo pašvaldības apmaksātie busi domāti tikai skolēnu pārvadāšanai.Rosmes ciemata iemītniece Iveta Tretjakova, agrāk ikdienā braucot uz darbu Ķekavā, vietējā veikalā iepirkusies reti. Taču bērna kopšanas atvaļinājumā to apmeklē biežāk – gan iepērkas, gan parunājas ar pārdevēju Inu Ulančiku.Veikali darbojas arī Dimzukalnā un Zālītē, bet Zorģos tāda nav jau vairākus gadus. Vietējie izmanto autoveikalu piedāvājumu. Daudz ērtāk nokļūt līdz Iecavas veikaliem ir kopš novembra, kad SIA «Aips» autobusi maršrutā Bauska–Dzimtmisa sāka iegriezties no šosejas A7 līdz Zorģu bibliotēkai, «Bauskas Dzīvei» sacīja vairākas vecāka gadagājuma zorģenieces.Katrā miestā nebūsSituācijai ar naudu laukos uzmanību pievērsusi Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tā 2012. gadā sagatavoja ziņojumu, pievēršot uzmanību faktam, ka no 587 Latvijas pagastiem 269 vietās nav ne bankomāta, ne bankas filiāles, ne iespējas izņemt skaidru naudu.Bankas negrasās paplašināt bankomātu un filiāļu tīklu, drīzāk pretēji. Visticamāk, ka arī valsts neuzņemsies subsidēt jaunu bankomātu izvietošanu katrā miestā. Latvijas laukos jācenšas nevis veicināt skaidras naudas pieejamību, bet jāmazina pieprasījums pēc tās, uzskata vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs. Turklāt ar laiku naudas izņemšana no bankomātiem, visticamāk, kļūs par maksas pakalpojumu.Tomēr jāņem vērā, ka daudzi neprot veikt bezskaidras naudas norēķinus. SIA «Bauskas tirgotājs» veikalā Svitenē «Bauskas Dzīve» satika vietējo iedzīvotāju Natāliju, kura par iespēju izņemt naudu veikalā zina, bet to neizmanto. «Reizi mēnesī iznāk aizbraukt uz Bausku, tad izņemu tik, cik vajag, lai pagasta pārvaldē samaksātu par komunālajiem pakalpojumiem. Internetbanku nelietoju, jo neprotu to darīt un arī neuzticos šādiem norēķiniem,» stāstīja jaunā sieviete.Jāmācās bibliotēkāsLaukos cilvēki bieži kooperējas, kopā braucot uz pilsētu izņemt naudu, pie viena iepērkas lielveikalā, piemērojoties situācijai. Iespējams, ka atkārtoti jāpiedāvā iedzīvotājiem iespēja mācīties norēķinus veikt internetā bibliotēkās, kur tas ir publiski pieejams bez maksas, saka Pilsrundāles bibliotekāre Aelita Ramane. Viņa novērojusi, ka pagaidām regulāri to izmanto ne vairāk par trim pilsrundāliešiem.VARAM ar banku vadītājiem vienojusies veidot darba grupu, kas meklēs risinājumus naudas pieejamībai, tomēr secinājums ir nemainīgs – «lauku bankomatizācija» nenotiks, katru pakalpojumu un infrastruktūras vienību nevarēs novietot «meža vidū». Reģionālā izkliedētība ir ļoti dārga, paudis ministrs E. Sprūdžs. VIEDOKLIS Vita Reinfelde, sviteniece:– Norēķināties ar karti var tad, ja darba devējs algu pārskaita uz banku, un tā tas ir tikai daļai nodarbināto. Ir labi, ka no norēķinu termināļa veikalā var izņemt skaidru naudu, svarīgs ir pats fakts, ka nauda laukos nav nepieejama. Cik bieži tā vajadzīga? Es dodu naudu bērniem sīkiem tēriņiem, maksāju par pusdienām skolā, no vietējiem zemniekiem pērku dārzeņus, saknes, gaļu. Reizēm Svitenē nedarbojas internets, un tad veikalā ar karti neko nevar nopirkt.Laima Artimoviča, Rundāles novada sociālā darbiniece:– Veikalos biežāk norēķinos ar maksājumu karti. Taču arī latiem makā ir jābūt – lai pirktu biļeti autobusā, maksātu par pusdienām, arī Rundāles pasta nodaļā ar karti nevar norēķināties. Pēc skaidras naudas braucu uz bankomātu Bauskā, jo Pilsrundāles veikala bankomātā «Swedbank» klientiem ir prāva komisijas maksa. Daudzi nav informēti par iespēju izņemt naudu no konta lauku veikalā. Iespējams, ka veikalnieki to nereklamē, baidoties par drošību.Arnolds Auza, students no Svitenes:– Ar karti norēķināties lauku veikalos būtu ērti. Bankas kontu izmantoju kā glabātavu, internetbankā veicu tikai svarīgus maksājumus un ikdienā parasti izmantoju skaidru naudu. To izņemu bankomātos Rīgā vai Bauskā. Nezināju, ka latus var izņemt arī tirdzniecības vietās. Svitenē gan to nevaru izdarīt, jo man ir «Swedbank» karte, ar kuru veikalā netālu no mājām varu tikai norēķināties.Aelita Ramane, bibliotekāre:– Bez skaidras naudas laukos iztikt nevar. Reizi nedēļā vajadzīgo summu izņemu bankomātā Bauskā. Reizēm uz Pilsrundāli atbrauc Skrīveru saldumu busiņš, piestāj kāds zivju vai mājas kūpinājumu tirgotājs, gribu nopirkt marku vai kartīti pastā. Man labāk patīk norēķināties skaidrā naudā, jo tad redzu, cik makā atliek. Maksājot ar karti, nauda «kūst» nemanāmi. Gan vietējo iedzīvotāju, gan tūristu dēļ Pilsrundālē noteikti ir vajadzīgs bankomāts, turklāt tam jābūt «draudzīgam» vairāku banku klientiem.

+ 5

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Naudas koki laukos neaug

Kategorijas