Aicina būt vienotiem

2013. gada 18. janvāris 00:00

No 18. līdz 25. janvārim Latvijā notiek ikgadējā Lūgšanu nedēļa.Par šī gada Lūgšanu nedēļas tēmu izvēlēts fragments no pravieša Mihas grāmatas: «Ar ko lai nāku Kunga priekšā? Kā man zemoties augstajam Dievam? Vai man nākt ar dedzināmajiem upuriem, ar gadu veciem teļiem? Vai Kungam patiks tūkstoši aunu un desmitiem tūkstošu eļļas straumju? Vai man pirmdzimtais jāatdod par savu pārkāpumu, savas miesas auglis par dvēseles grēku? Viņš tev ir teicis, cilvēk, kas labs, ko Kungs no tevis prasa, – spriest taisnu tiesu, mīlēt žēlastību, pazemībā staigāt ar Dievu.»Spēks no dvēselesSākoties Lūgšanu nedēļai par kristiešu vienotību, Skaistkalnes katoļu baznīcas paulīniešu tēvs Jānis Vīlaks uzskaita lietas, kas vieno ticīgos: tā ir kopēja lūgšana uz Dievu, tā ir kopēja evaņģelizācija – Dieva vārda nodošana tālāk citiem cilvēkiem, kuri vēl nepazīst Jēzu Kristu, kā arī kristiešu morālo vērtību aizstāvēšana.Skaistkalnē ik vakaru kopējā lūgšanā tiks pieminēta ticības brāļu un māsu vienotība. Paulīniešu tēvs ir novērojis, ka visai bieži dievnamā iegriežas ticīgie no dažādām mūsu zemes vietām ar dažādu konfesionālo piederību. «Kad jautāju, kāpēc šāda bijusi viņu izvēle, visbiežāk skan atbilde – pie jums var izjust lūgšanas spēku, var no dvēseles un no sirds pa īstam palūgties uz Dievu kā darbdienās, tā arī svētdienās,» stāsta tēvs Jānis.Sakārto garīgo pasauliLatvijas evaņģēliski luterisko Budbergas, Valles un Vecumnieku draudžu mācītājs Juris Morics uzskata, ka lūgšana ir viena no svarīgākajām kristieša dzīves sastāvdaļām.«Lūgšana ir vajadzīga mums – mūsu garīgās pasaules sakārtošanai. Ar lūgšanu sāk un noslēdz katru dienu. Lūgšana ir dievkalpošanas veids, kurā mēs, visi kristieši, visā pasaulē varam būt vienoti neatkarīgi no mūsu konfesionālās piederības vai ticības pieredzes un pārliecības,» teic J. Morics.Tam piekrīt Bauskas baptistu draudzes sludinātājs Jānis Čakšs. Viņš atklāj, ka savulaik citu konfesiju pārstāvji bieži nākuši uz baptistu dievkalpojumiem, taču tagad sastopami reti, lai gan draudzes nams ir atvērts visiem bez jebkādiem ierobežojumiem. «Zinu, ka mūsu draudzes locekļi mēdz apmeklēt dievkalpojumus citu konfesiju dievnamos. Kopīgais kristiešiem taču ir viens – Kristus. Tas arī vieno, un tā ir mēraukla, cik tālu vai plaši ir iespējama tuvināšanās starp dažādiem ticības virzieniem,» domās dalās baptistu garīdznieks.Iepazīt DievuSeptītās dienas adventistu Bauskas draudzes mācītājs Ainis Kaspars stāsta, ka adventistu draudzēs visā pasaulē līdzīga Lūgšanu nedēļa notiekot katru gadu novembrī. Viņš atzinīgi vērtē šādu praksi un uzsver, ka arī adventistu draudzes namos konfesionālā piederība nekad nevienam netiekot prasīta.«Vēlreiz uzsvēršu, ka visus mūs vieno Dievs. Mums visiem ir viens mērķis, lai sabiedrība kļūtu labāka, tajā vairāk izpaustos mīlestība un iecietība. Kristiešu kopējais mērķis, manuprāt, ir pašiem vairāk iepazīt Dievu, šo pasauli un saprast cilvēces jēgu,» saka A. Kaspars.Viņš atbalsta ekumenismu un labprāt piedalās šādos pasākumos. Latvija varot lepoties ar to, ka dažādu konfesiju kristiešu draudzes labi sadarbojas, labi satiek, izpalīdz cita citai. Arī ticīgie labprāt piedalās ekumeniskajos dievkalpojumos, ar interesi ieklausās mācītāju un priesteru pārdomās un kopējās lūgšanās. Visbiežāk ekumeniskie dievkalpojumi notiek valsts svētkos.Vairot iecietībuKristiete Valda Kalniņa ierosina priesteriem padomāt par ekumenismu kapu svētkos, lai tie nav «atšķaidīti» pa draudzēm un konfesijām, bet ir lieli un vienoti.Savukārt Ainim Kasparam ir padomā kāda cita iniciatīva, ko būtu labi paveikt vietējā kristiešu kopienā. «Varētu beidzot Bauskā kristīgās konfesijas sanākt kopā, lai apspriestu plānus, ko mēs kā kristieši varam darīt savā pilsētā, lai aktīvāk uzlabotu tās labklājību. Kristiešiem vairāk vajadzētu runāt par savstarpējām attiecībām ģimenē un sabiedrībā. Manuprāt, sabiedrībā valda pārāk liela neiecietība pret citādi domājošajiem un pārāk liels negatīvisms,» savus uzskatus pauž adventistu mācītājs. UZZIŅAILūgšanu nedēļu par kristiešu vienotību baznīca reizi gadā notur visā pasaulē. Tās pirmsākumi meklējami 1740. gadā. Datumus baznīcas vienotības oktāvai no 18. līdz 25. janvārim pirmo reizi izvēlējās anglikāņu mācītājs Pols Vatsons.Datumi saistīti ar diviem lieliem baznīcas apustuļiem – svēto Pēteri un svēto Pāvilu. 18. janvārī svētais Pēteris kļuva par pirmo Romas bīskapu jeb pāvestu, no kura pēc tam ir nākusi tagadējo pāvestu pēctecība. Savukārt 25. janvārī ir svētā Pāvila atgriešanās svētki, kad viņš no kristiešu vajātāja kļuva par dedzīgu Kristus piekritēju un draugu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aicina būt vienotiem

Kategorijas