Tēva mantojums

2013. gada 18. janvāris 00:00

80 gadu jubileju svin Ausma Mežiņa.Iecavnieces Ausmas Mežiņas mūža lielākie vilinājumi ir bijusi mūzika un pedagoģija, taču pēdējos gados jubilāre aizrāvusies ar dažādu vēsturisku avotu apkopošanu. Savā dzimtas kokā iecavniece ir iezīmējusi desmit paaudzes, un saknes iestiepjas krietni senākā pagātnē.«Iespējams, vissenākā versija par dzimtas izcelšanos, kam savulaik uzdūries mākslinieks Rūdolfs Pinnis, datējama ap 17. gadsimta sākumu, kad Vidzemes krastā no laivas izkāpa septiņi brāļi no Somijas,» stāsta Ausma. Latvijas Valsts arhīvā tiekoties ar etnogrāfu Uģi Niedru un vēstures pētnieci Vaidu Villerušu, šī versija atzīta par ticamu, it īpaši tādēļ, ka somu izcelsmi norāda iecavnieces dzimtas uzvārds – Pinnis.Dziesmu svētki 40 gadusAusma uzaugusi septiņu bērnu ģimenē agrākā Valkas apriņķa Kārķu pagastā. Jubilāres tēvs Jānis, izbijis Latvijas armijas karavīrs, bija liels dziedātājs un bērniem mantojumā nodeva muzikālo dzirdi. To pārmantojusi arī jubilāres meita – Iecavas mūzikas skolas pedagoģe Dace, kā arī mazdēls Matīss.Gaviļniece atceras, ka bērnībā kopā ar kaimiņu bērniem dziedāts daudz, it īpaši Ziemassvētkos un kapu svētkos. Pirmā apgūtā dziesma – «Stādīju ieviņu» – bijusi tēva mīļākā.Ausmas muzikalitāte novērtēta agri, un viņai dota iespēja dziedāt skolas korī, mācoties tikai Kārķu pagasta tautskolas 2. klasē. Tālākās skolas gaitas iecavnieci aizveda līdz Cēsu Skolotāju institūta Fizikas un matemātikas fakultātei, kur viņa ar mācību iestādes sieviešu kori pirmo reizi 1950. gadā piedalījās Dziesmu svētkos. Tie jubilārei kļuva par nemainīgu tradīciju turpmākos 40 gadus.Bērnus audzina mediķiDarba gaitas sāktas 1954. gadā Jaunsvirlaukas septiņgadīgajā skolā, kur Ausma bija matemātikas un fizikas skolotāja, kā arī deju kolektīva vadītāja. Pēc sešiem gadiem dzīves līkloči viņu atveda uz Bausku. Pārcelšanos jubilāre skaidro ar vīra, kas tolaik strādāja Īslīces pagasta Lauktehnikā, ieteikumu – izbraukāt starp diviem tagad jau vēsturiskajiem novadiem nebija viegli.Bauskā jubilāre sāka strādāt par mazbērnu novietnes vadītāju. «Ja vien neskaita to, ka pašai mājās bija maza meita, tā man bija galīgi sveša nozare. Toreiz par audzināšanu nerunāja, darbinieki bija tikai mediķi,» atklāj iecavniece. Tomēr darbā viņa iejutusies un turpmākajos gados atvērusi un vadījusi trīs padomju saimniecību bērnudārzus Bauskā, Brunavā un Iecavā. Par veikumu uzteikta ar plašās savienības mēroga apbalvojumiem. Neilgu laiku atgriezusies skolā, piecus gadus savā profesijā nostrādājot arī Bauskas deviņgadīgajā skolā (tagad – Bauskas pilsētas pamatskola).Dziedāšana turpināta Bauskas skolotāju korī «Daina», ar kuru kopā aizvadīti 25 skaisti gadi.Palīdz daudziVecumdienās dzīvojot Iecavā, Ausma jau ilgāku laiku apkopo Iecavas luterāņu baznīcas vēsturi. Viņa daudzus gadus bijusi baznīcas kapu pārzine. Jubilāre ir bezgala pateicīga tiem daudzajiem cilvēkiem, kas snieguši jebkāda veida liecības par dievnamu un tā draudzi.«Kad saņemu fotogrāfijas, allaž cenšos aizmugurē pierakstīt, kas tās iesniedzis, bet bieži gadās, ka neko nezinu par šiem cilvēkiem,» vēstures izpētē pieredzēto neslēpj kundze. Daudz palīdzējuši arī skolēni, kas bez liekas skubināšanas piedalījušies savulaik bezgala nolaisto kapu sakopšanas talkās.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tēva mantojums

Kategorijas