Bībele nepieder nevienai baznīcai

2013. gada 23. janvāris 00:00

Valdi Tēraudkalnu, Bībeles biedrības ģenerālsekretāru, «Bauskas Dzīve» iztaujāja par Bībeles jauno tulkojumu. Grāmatu izdeva 2012. gada beigās.Process, kurā bija iesaistīti valodnieki, teologi un konsultanti, ilga gandrīz 20 gadus. Tulkojums tika veikts, pateicoties draudžu un privātpersonu ziedojumiem Latvijā un ārpus tās, kā arī Apvienoto Bībeles biedrību (ABB) atbalstam. ABB ir iekļāvušās nacionālās Bībeles biedrības vairāk nekā 200 valstīs un teritorijās. Bībeles tulkošanas projektu īstenoja Latvijas Bībeles biedrība, bet tulkotāju komisijas koordinators bija teologs Juris Cālītis. Valdi, kam radās doma Svētos Rakstus iztulkot mūsdienu lasītājiem vieglāk saprotamā valodā? Kāpēc tas bija nepieciešams? – Ideju vienlaikus izvirzīja daudzi cilvēki, un tam bija nopietni iemesli. Bībeles lietotāji sacīja, ka esošo tulkojumu ir grūti lasīt, tāpēc viņi izvēlas 90. gados ārzemēs izdotās un latviskotās Bērnu Bībeles versijas, kas ir tuvākas oriģināltekstam. Šo signālu nedrīkstēja ignorēt, kaut kas bija jādara. Gandrīz pusgadsimtu izmantojām 1965. gadā emigrācijā izdoto Bībeli, kuras tekstam piemita trūkumi: Latvijā vairs nelietota ortogrāfija, daudz vārdu, kas precīzi neatveido sākotnējo domu. Psalmi bija rakstīti prozā, nevis dzejā, kā ir Bībeles oriģinālā. Latviešu tulkojuma redakcijā trūka arī mūsdienu lasītājiem ļoti nepieciešamo komentāru. Pirmo reizi Bībeli latviešu valodā iztulkoja vācu izcelsmes luterāņu mācītājs Ernsts Gliks. Tas notika 17. gad-simta beigās. Turpmākie uzlabojumi bija tā dēvētās teksta revīzijas, kas nemazināja plaisu starp arhaisko izteiksmes veidu un lasītāju. Tulkošanai un Bībeles izdošanai taču ir nepieciešama nauda. Kā Bībeles biedrībai izdevās atrisināt finanšu jautājumus?– Biedrībai deviņdesmito gadu vidū bija pieejama Eiropas valstu finansiāla palīdzība. Īpašu interesi izrādīja Zviedrija, kas karaļa vārdā rīkoja līdzekļu piesaistes kampaņu mūsu projektam. Pagājušā gada oktobrī, kad Rīgā un reģionos rīkojām Bībeles jaunā tulkojuma atvēršanas svētkus, Zviedrijas karalis Kārlis Gustavs XVI Latvijas Bībeles biedrībai atsūtīja apsveikumu. Gada beigās es apmeklēju Zviedrijas vēstniecību, lai jaunā tulkojuma eksemplāru uzdāvinātu vēstniekam nosūtīšanai karaļa bibliotēkai. Arī Latvijā ir daudz cilvēku, kas atbalstīja gan šo, gan citus Bībeles biedrības īstenotos projektus, piemēram, Bērnu Bībeles izplatīšanu bēgļu nometnēs Gruzijas – Krievijas militārā konflikta laikā.Tulkošanas komisijā darbojās 11 speciālisti, tostarp arī dzejnieks Uldis Bērziņš, valodniece Maija Baltiņa, bija iesaistīti teologi, konsultanti, eksperti. Pastāstiet, kā tika veidota komanda! – Tik liela apmēra tulkošanas projekts Latvijā vēl nebija veikts. Veidojot darba grupu, centāmies iesaistīt cilvēkus ar dažādu pārliecību, ieskaitot lielāko baznīcas pārstāvjus. Atšķirīgu uzskatu paudējus šajā projektā saliedēja kopīga ideja. Nekur pasaulē Bībeles tulkotāji netiek izraudzīti pēc konfesionālām pazīmēm. Pirmais uzdevums bija kontaktu nodibināšana ar dažādu konfesiju vadītājiem, uzrunājot katoļus, luterāņus, baptistus, adventistus, pareizticīgos. Nekādas problēmas neradās. Visi saprata, ka tulkojums ir vajadzīgs. Latvija ir maza valsts, tāpēc ar projekta potenciālajiem dalībniekiem bija iespējams nodibināt personiskus kontaktus, kas ir liela priekšrocība. Darba gaitā diskutējot par tulkojumu, neviens neuzsvēra savas konfesijas uzskatus un dogmas. Bībele taču nepieder nevienai baznīcai! Tas nav ezoterisku tekstu krājums, adresēts noslēgtai, šaurai grupai. Bībele ir ne vien reliģisks, bet arī kultūras teksts. Procesā tika iesaistīti cilvēki, kuri varētu tulkot tekstus no senebreju un sengrieķu valodas, kā arī no latīņu un senslāvu valodas – šo abu valodu zināšanas bija svarīgas, tulkojot vienu no deiterokanoniskajām grāmatām – trešo Ezras grāmatu. Tās ir Vecās Derības grāmatas, ko atzīst katoļi un pareizticīgie. No darba grupas dalībniekiem vienīgi teologam Jurim Cālītim bija saikne ar iepriekšējiem projektiem, kuru mērķis bija piedāvāt alternatīvu Bībeles 1965. gada izdevumam. Viņš, dzīvojot Kanādā, koordinēja Lūkas evaņģēlija izdošanu 1985. gadā. Bībeles vienas grāmatas – Augstās dziesmas – autortulkojumu jau bija veicis Knuts Skujenieks. Tās tekstu viņš uzdāvināja Latvijas Bībeles biedrībai iekļaušanai jaunajā Bībeles tulkojumā. Tulkotājiem Bībeles latviskošanas process bija nemitīga mācīšanās. Uldis Bērziņš un Laila Čakare, piemēram, apmeklēja tulkotāju kursus, ko piedāvāja Amsterdamas Brīvā universitāte. Visu laiku bija aktuāls jautājums par to, kas ir topošā izdevuma mērķauditorija. Tagad ir pilnīgi skaidrs, ka Bībeles tulkojumu nevar veidot šauram lietotāju lokam, tas ir jāpielāgo visplašākajai auditorijai. Mūsdienu tulkotājs sēž pie datora ar senebreju un sengrieķu valodas vārdnīcām vai papildus izmanto arī citus līdzekļus? – Protams! Speciālas datorpro-grammas tagad piedāvā tulkojuma variantus dažādās valodās, komentārus, uzrāda pieļautās kļūdas. Paralēli tiek izmantotas arī Bībeles teksta versijas citās valodās. Tas ļoti atvieglo procesu. Viena darba grupa latviskoja Vecās Derības, bet otra – Jaunās Derības grāmatas. Tulkotāji regulāri satikās, lai diskutētu, noslīpētu tekstus, uzklausītu baznīcas pārstāvju un citu ekspertu ieteikumus. Arī lasītāji varēja piedalīties tulkojuma vērtēšanā, jo pirms vairākiem gadiem daļa Vecās un Jaunās Derības tekstu tika izdota atsevišķās grāmatās. Miniet svarīgākos jauninājumus, kas ieviesti tulkojumā! – Psalmu teksti, atbilstīgi oriģinālam, ir atveidoti dzejā. Jaunajā izdevumā ir nesalīdzināmi vairāk komentāru un norāžu uz strīdīgiem fragmentiem, tiek piedāvātas arī atsauces uz tulkojuma citiem variantiem. Tika saglabāti pazīstamākie vārdi un jēdzieni, toties vietvārdu un personvārdu atveide ir pietuvināta oriģinālvalodai. Bez izmaiņām, izņemot vienu niansi – nevis «atpestī mūs no ļauna», bet «atpestī mūs no ļaunā» –, ir atstāta tēvreize. No vācu valodas pārņemtā forma «Tas Kungs» tika aizstāta ar «Kungs». Arhaismiem ir atrasti mūsdienu cilvēkam labāk saprotami sinonīmi. Tulkojumos nereti izpaužas divas galējības: teksta burtiska atveide vai brīvs pārstāsts, kam ir attālināta piesaiste oriģinālam. Bībeles jaunais izdevums ir klasisks tulkojums, kas mēģina balansēt starp abiem pretpoliem. Taču jebkurš tulkojums ir interpretācija, kurā galvenais ir domas, nevis burta atainošana. Starp citu, jaunā Bībeles izdevuma pilns teksts ir pieejams internetā, to var lejuplādēt. Teksta elektronisko versiju var izmantot viedtālruņu un «iPad» īpašnieki, ikvienam šo ierīču lietotājam ir iespēja uz displeja paralēli aplūkot Bībeles tekstus dažādās valodās, kā arī jauno tulkojumu salīdzināt ar iepriekšējo. Grāmatnīcā dzirdēju, ka Bībeles pirmā tirāža jau esot pārdota. – Taisnība. Mēs bijām izbrīnīti un iepriecināti par sabiedrības lielo interesi. Itālijā patlaban tiek drukāta jau trešā tirāža, bet pirmo iespieda Dienvidkorejā. Grāmatu veikali un draudzes papildtirāžu saņems janvāra beigās. Pasaulē un Eiropā tikai nedaudzas tipogrāfijas specializējas drukāšanā uz tik plāna papīra, kādu parasti izmanto Bībelei. Latvijā šādu poligrāfijas iekārtu nav. Ja tik liela apmēra grāmatu kā Bībele gribētu iespiest uz biezāka papīra, tā svērtu vairākus kilogramus. Tādu foliantu būtu grūti pacelt, kur nu vēl ielikt somā. Rīgas Lutera draudzē, kas Latvijā ir vislielākā, arī vairākās citās luterāņu draudzēs jauno tulkojumu jau izmanto dievkalpojumos, lai gan vēl nav pieņemts Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Sinodes lēmums par tās lietošanu. Gan luterāņu, gan katoļu konfesiju vadītāji un garīdznieki ir ļoti atvērti, bet formāli dokumenta pieņemšanai ir vajadzīgs laiks. Piemēram, tās Bībeles tekstu daļas, ko katoļi lasa Svētajā misē, jau sen ir izdotas atsevišķās grāmatās. Finansiāli un organizatoriski nav vienkārši tās pārstrādāt. Praksē no draudžu mācītāju un dievkalpojumu apmeklētāju iniciatīvas ir atkarīgs, kuru Bībeles versiju viņi izvēlēsies, negaidot oficiālus lēmumus. Abi tulkojumi – vecais un jaunais – ir vienlīdz aktuāli un izmantojami.Kāda ir Svēto Rakstu tulkošanas pieredze citās valstīs? – Zviedri iztulkoja Bībeli pirms gadiem desmit, bet pērn tika izdoti tulkojumi norvēģu un krievu valodā. Interesanti, ka dāņi tulko Bībeles tekstu ikdienas valodā. Diemžēl visā pasaulē cilvēki arvien mazāk lasa tipogrāfiski iespiestu tekstu, tādēļ viņu vārdu krājums kļūst ļoti ierobežots.Kā rīkoties? Uzskatu, ka dāņu izvēle ir pareiza, jo viņi saviem lasītājiem dodas solīti pretim, nevis uzspiež tekstus ar viņiem grūti uztveramu valodu. Tas, protams, nenozīmē, ka zudīs vajadzība pēc labā literārā valodā izdotiem Svētajiem Rakstiem. Bībeles tulkošanu nesen mēģināja sākt igauņi, bet viņiem pietrūka naudas. Ziedotājiem ASV un Eiropā ne mēs, ne igauņi un lietuvieši kopš pievienošanās Eiropas Savienībai vairs nešķietam interesanti. Tagad ziedotāji uzmanību fokusē uz reģioniem, kas katru dienu parādās ziņās. VALDIS TĒRAUDKALNS Latvijas Bībeles biedrības ģenerālsekretārs. Biedrība ir starptautiska starpkonfesionāla organizācija. Darbības galvenās jomas ir tulkošana un ar Bībeli saistītas literatūras izdošana, līdzekļu piesaistīšana sociāliem projektiem, sabiedrības izglītošana, sadarbība ar citām organizācijām konferenču un semināru rīkošanā.Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes Baznīcas un reliģiju vēstures katedras profesors, filozofijas doktors.90. gados bija atjaunotās Bauskas baptistu draudzes viens no pirmajiem mācītājiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bībele nepieder nevienai baznīcai

Kategorijas