Atbalstu piešķirs ražotājiem

Eiropas Savienība, Zemkopības ministrija un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas (NVO) vēlas, lai jau nākamgad atbalsta maksājumi nonāk pie ražojošajiem zemniekiem, ne zemes īpašniekiem, kuri to neapstrādā, jeb «dīvānzemniekiem».Mērķa īstenošana saistīta ar «aktīvā zemnieka» statusu, kas jāformulē katrai valstij, taču pamatideja ir – saimniecībai jāpierāda spēja ražot, neatkarīgi no lieluma.Kopj citam par labu«Bauskas Dzīve» nesen saņēma divus lauksaimnieku jautājumus, kas rāda pašreizējās kārtības negatīvās puses. Lopkopības saimniecības īpašniece no Bauskas novada, nevēloties atklāt savu vārdu, lai nesabojātu attiecības ar darījumu partneri, laikrakstam pastāstīja, ka no apstrādātajiem 60 ha zemes vien nepilni 20 ir pašu īpašumā. Taču platībmaksājumus par nomāto zemi apstrādātāji nesaņem, to iekasē īpašnieks, kurš dzīvo pilsētā un vispār ar lauksaimniecību nav saistīts.Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti apstiprina, ka priekšroka saņemt tiešmaksājumus par zemi ir īpašniekam, taču viņš var piešķirt šīs tiesības citai personai.Tomēr pēc 2013. gada plānoti papildu nosacījumi, skaidro ZM pārstāve Dagnija Muceniece. Patlaban vienotā platībmaksājuma saņemšanai pietiek deklarēt labi uzturētu lauksaimniecības zemi, bet nākotnē pie tiešo maksājumu apmēra vairāk par 1000 – 5000 eiro saņēmējam būs jāpierāda, ka viņš ir aktīvs lauksaimnieks.Var nodot. Var arī nenodotCits piemērs – mazais īpašnieks Rundāles pusē nodomājis lauzt nomas līgumu ar zemes apstrādātāju. Palielās saimniecības īpašnieks atbildējis, ka ar mieru, taču brīdinājis zemes saimnieku, ka viņš platībmaksājumus nesaņems, jo šīs tiesības pieder viņam un atteikties no tām lielzemnieks negrasoties.ZM speciālisti komentē, ka patlaban nosacījumi neparedz ierobežojumus zemes īpašniekam pretendēt uz vienoto platības maksājumu (VPM). Taču pēc 2013. gada, saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu, tiešo maksājumu pamata shēmas atbalsts būs īstenojams ar maksājumu tiesībām, un tās varēs saņemt lauksaimnieki, kuri 2011. gadā pretendēja uz VPM.«Ja zemes īpašnieks 2011. gadā nesaņēma VPM, tad 2014. gadā viņš nesaņems maksājumu tiesības un viņam būs liegta iespēja pretendēt uz pamata maksājumu shēmas, zaļās komponentes, jauno lauksaimnieku vai mazo lauksaimnieku atbalstu,» skaidro D. Muceniece. Taču nomnieks, kam piederēs maksājumu tiesības, varēs tās nodot īpašniekam, uzsver ZM speciālisti.Saglabā ainavuEiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete intervijā «Bauskas Dzīvei» pauda – katrai Eiropas Savienības dalībvalstij būs tiesības noteikt, kas ir «aktīvais lauksaimnieks». «Ir ļoti svarīgi, lai mūsu zemnieku organizācijas rūpīgi kontrolētu, kā Latvijā formulēs aktīvā zemnieka definīciju,» uzsver politiķe.Latvijas Zemnieku federācija šogad, janvārī, elektroniskā vairāk nekā 1000 lauksaimnieku aptaujā dažādos Latvijas reģionos ieguvusi viedokli, ka platībmaksājumus jau šogad vajadzētu piešķirt zemes apstrādātājiem, nevis īpašniekiem, turklāt nemaksāt tos par platībām, kur audzē kultūraugus bioenerģijas ieguvei, jo tā nav pārtikas ražošana.Kāda «dīvānzemniece» ar dažu desmitu hektāru platībām Sēlijā un Vecumnieku novadā, saglabājot anonimitāti, «Bauskas Dzīvei» telefonintervijā pastāstīja, ka platībmaksājumi viņai ir papildu ienākumu avots jau kopš 2006. gada. «Es turu dabiskās pļavas, pēc Jāņiem vienreiz nopļauju un ļauju kaimiņiem tur paganīt lopus,» stāsta algotā darbā pilsētā strādājošā dāma, uzsverot, ka palīdz saglabāt Latvijas lauku ainavu un par to pienākas Eiropas atbalsts.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»