Ar mīļās omes pavārgrāmatu

2013. gada 25. janvāris 00:00

Pīrāgi Elīnai Klāsupai rūgst pat ledusskapī.Virtuves lapas saimniece šoreiz ir profesionāle šajā jomā – Elīna Klāsupa Iecavas novadā Zālītes speciālās pamatskolas audzēkņiem māca mājturību. Viņa skolo arī pavāra palīgus, un šogad būs pirmais izlaidums. Mājās ēst vāra vīrsMājturības kabinets Zālītes skolā par projekta līdzekļiem izremontēts un iekārtots tā, ka Elīna to sauc par mājsaimnieces sapni. Iegādāta visa tehnika, ir frī kartupeļu katli, maizes un gaļas griezējs, maizes cepamā mašīna, mikseri, sulu spiedes, krāsnis, plītis, virtuves rīki – viss pa rokai.Elīna smejas – audzēknes mācot, pa dienu esot tā «nogatavojusies», ka mājās ēst vāra vīrs, arī 11 gadus vecajam dēlam tas padodas: «Plānās pankūkas ir dēla mīļākais ēdiens, mīklas gatavošanu pa soļiem esmu diktējusi viņam pa telefonu. Miltus un olas jaucu tīrā pienā, pieleju eļļu, tad var cept uz sausas pannas. Ēdam ar melleņu ievārījumu. Mājās darbdienās mums vienīgā kopīgā ēdienreize ir brokastis – vīrs vāra auzu pārslu putru. Labs, silts ēdiens, ieliek pamatu dienai, dabū sātu un vari sagaidīt pusdienas laiku.»Klāsupu ģimene dzīvo vecā lauku mājā, kas celta 1927. gadā. Tajā ir malkas plīts un malkas apkure. «Iekuram, kad gribam, reizēm arī vasarā, ja laiks drēgns, lietains. Pīrāgi malkas plīts cepeškrāsnī izcepas ideāli, arī zupas ir īpaši garšīgas. Kad vira uzvārīta, katlu noņem no riņķiem un ļauj zupai «dzīvoties» plīts maliņā, kur tā lēni virstot savārās. Mums ģimenē visiem jubilejas ir ziemā, kad pīrāgu cepšana piederas. Kamēr rūgst mīkla, cepas pīrāgi, uz plīts iz-štovējas skābie kāposti. Pēc tam gan istabā ir 30 grādu silts. Vasarā tas būtu nepanesami,» stāsta Elīna.No «rupkviešu» miltiemĒst gatavošanu un jo īpaši pīrāgu cepšanu, ko Elīna pati dara 12 gadu, viņai mācījusi mīļā, labā ome – Milda Baltalksne, kurai 23. februārī būs 85 gadi. Lielāko daļu mūža viņa strādājusi par telefonisti Bauskas vecajā pastā. «Omi varēja sazvanīt, uzgriežot 09 vai 06. Tagad dzīvojam atsevišķi – ome Iecavā, mēs laukos, bet ēst bieži gatavojam kopā,» stāsta Elīna.Omes pīrāgi ir īpaši – no rupja maluma kviešu miltiem, pildīti ar siļķi, biezpienu, speķi, kas samaisīts ar svaigu olas dzeltenumu. «Rupkviešu» milti, kā apaļi saka Elīna, lielveikalos nav nopērkami, tos jāmeklē Rīgā, zemnieku veikaliņos. «Tagad es mīcu mīklu, ome taisa pīrāgus un ļauj to darīt arī mazbērniem. Man bērnībā viņa ļāva tikai apsmērēt pīrāgus ar olu, un tas jau bija daudz,» stāsta Elīna. Viņa atzīst, ka šo pīrāgu īsto garšu viņa atklājusi tikai pirms pāris gadiem, bērnībā tie neesot patikuši. Vienkāršie latviešu ēdieniVasarā kopā ar kolēģiem būts ekskursijā Latgalē, kur Maizes muzejā pusdienās ēduši kļockas – tie ir rauga mīklas pīrādziņi ar biezpiena pildījumu, ko silda saldkrējuma mērcītē, – fantastiski garšīgi. Latgalē to ēduši tikai lielos godos. Tur Elīna nopirkusi Latgales pavārgrāmatu, viņai ir arī Lolitas Šelvahas sastādītā pavārgrāmata «Tradicionālie latviešu ēdieni» un vairākas citas. Ja veikalā ieraugot interesantu pavārgrāmatu, pērkot, jo tās noder, mācot mājturību skolēniem. Tomēr vērtīgākā viņai esot no omes mantotā – vēl vecajā drukā izdota pavārgrāmata, kurā rak-stītos padomus Elīna zina no galvas. Viņa grib izveidot elektronisko pavārgrāmatu, kurā apkopot visdažādākos padomus ēst gatavošanā, kas būtu pieejami ikvienam. Gan Elīnai Klāsupai, gan viņas omei Mildai Baltalksnei mīļākie esot vienkāršie latviešu ēdieni. To gatavošanu Elīna māca savām audzēknēm, par tādiem arī šajā lappusē. Miežu putraimu biezputru Elīna vāra pienā, neslinkojot stāvēt ar karoti pie katla. Jāuzmana uguns un jāmaisa – citādi putra piedegs. Līdz galam gan tā gatavojas pati – cepeškrāsnī. Var izmantot arī vecumveco paņēmienu – vārīt putru, kamēr putraimi pusmīksti, un tad likt katlu segās vai spilvenos. Tā darījuši senos laikos, kad bija jāiet uz lauka strādāt. No rīta «sākta» putra, silti sasegta, līdz pusdienlaikam uzbriedusi gatava.Koča – grūbas ar gaļiņu un sīpoliem. Grūbas pannā apgrauzdē dzeltenīgi brūnas, liek katlā, pārlej ūdeni un lēni sutina, kamēr mīkstas. Mērcei sacep žāvētu speķi vai cauraudzi ar sīpoliem. Aknu pastēte – vispirms aknas kopā ar svaigu sagrieztu cauraudzīti apcep brūnas, pēc tam pārlej ar ūdeni un vāra kopā ar garšvielām tik ilgi, kamēr aknas gandrīz vai jūk ārā. Tās divas reizes izmaļ gaļas mašīnā, pievieno šķidrumu, kurā aknas sautētas, pievieno sviestu, puto viendabīgā masā. Elīna vēl piebilst, ka ome mācījusi pierīvēt muskatriekstu, tas aknu pastētē esot pati svarīgākā garšviela.Rauga mīklu gatavojot mājās, ierastāks paņēmiens ir tās raudzēšana siltā vietā. Taču mīklu var raudzēt arī ledusskapī. Pīrāgu mīklai jābūt sāļi saldai, ar sāli un cukuru. Puslitru piena uzsilda tā, ka pirksts nedeg ieliekot, pievieno šķipsnu sāls, sešas ēdamkarotes cukura un sešas ēdamkarotes eļļas, pamazām iemīca kilogramu miltu, divas paciņas sausā rauga var siltā mīklā gluži vienkārši iebērt un iestrādāt. Kad mīkla samīcīta, kā nākas, to liek maisiņā vai bļodā, pārklāj un noliek ledusskapī. Pēc stundas mīkla ir uzrūgusi. To rullē, taisa pīrādziņus, pilda ar biezpiena, cukura, svaigu olu masu, izcep. Taisa mērci, sildot saldo krējumu ar sviestu un cukuru. Mērcē silda pīrādziņus, ēd siltus ar rokām, tā, lai mērce tek līdz elkoņiem, smejas Elīna, stāstot, ka tieši tā darījuši Aglonas maizes muzejā.Pītes – cūku pupas izmērcē un izvāra, arī kartupeļus novāra, speķīti ar sīpoliem pannā sačurkstina. Kad pupas mīkstas, tās vēl karstas samaļ gaļas mašīnā, saspaida ar kartupeļiem, samaisa ar speķīti, ēd ar rūgušpienu vai kefīru.Jāskatās, kas vēl ir virtuves plauktos, – izmērcētas pupiņas Elīna vāra zupā ar žāvētām ribiņām. Taču visgaršīgākās esot kāršu pupas – tās lielās, melni raibās. Kļockas ir kartupeļu klimpu piena zupa. Kartupeļus sarīvē uz smalkas rīves, nospiež sulu, ko nostādina. Nogulsnējušos cieti pievieno kartupeļiem, piesit olu, pieber šķipsniņu sāls, samaisa. Ja mīkla pašķidra, var pielikt karoti kviešu, vislabāk «rupkviešu» miltu. Pienu uzvāra, veido no mīklas valrieksta lieluma bumbiņas un liek katlā. Vārīšanas beigās zupā ieliek karoti sviesta, pēc garšas pievieno sāli. Kļockas var būt arī pamatēdiens – gatavo masu kā iepriekš, klimpas vāra sālsūdenī, gatavas ar putu karoti ņem laukā no katla, notecina un apcep sviestā brūnas. Ēd ar mērci, ko gatavo no vismaz puskilograma sagrieztas žāvētas krūtiņas, ko sacep ar daudz sasmalcinātu sīpolu. Pievieno puslitru saldā krējuma, uzkarsē, kamēr sabiezē, pēc garšas pievieno maltos piparus un sāli. Saldā krējuma vietā var izmantot skābo. Kotletes, ko tagad draugi sauc par Elīnas īpašajām, viņa noskatījusi vienā no televīzijas raidījumiem. Klaipu baltmaizes pārlej ar puslitru saldā krējuma un izmērcē. Maizei pievieno kilogramu cūkas maltās gaļas, sāli, piparus, daudz svaigu vai saldētu diļļu. Ja vēlas var pielikt arī sīpolus un ķiplokus. Uz rupjās rīves sasmalcina apmēram 200 g svaigu šampinjonu. Cepot smaržo māja, un ēdiens ir ļoti gards. Šī kotlešu recepte aizceļojusi arī uz Grieķiju.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar mīļās omes pavārgrāmatu

Kategorijas