Iepazīst ebreju kopienu vēsturi un dzīvi

2013. gada 28. janvāris 00:00

Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā 24. – 26. janvārī risinājās ļoti labi apmeklēts seminārs «Ebreju kopienas Zemgalē un Sēlijā».

Klausītāju pulkā skolotāji, muzeju darbinieki, citi interesenti no Bauskas, Vecumnieku novada, no Dobeles, Jelgavas, Jaunjelgavas, Jēkabpils, Viesītes un citām Zemgales un Sēlijas vietām. Ebreji gadu simtiem Latvijā dzīvojuši līdzās latviešiem un citām tautām, bet patiesībā maz zinām cits par citu, arī par ebreju kultūru, tradīcijām, skaudro vēsturi. Trijās dienās ļoti labu lektoru sniegtās zināšanas un pārdomas konferencē aizpildīja daudzus «robus», grāva arī vairākus stereotipus un mītus, – tādas un līdzīgas atziņas «Bauskas Dzīvei» pauda daudzi izglītojošā semināra dalībnieki.Bauskas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja Sarmīte Ābelniece, piemēram, akcentēja ekskluzīvo iespēju tepat, Bauskā, dzirdēt augsta līmeņa profesionāļu lekcijas par tēmu, kas maz apspriesta, par ko latviešu valodā literatūras nav daudz. Skolotāja arī stāstīja, ka viņai klasē ir ebreju puisis un nākamgad mācību programmā iekļauta holokausta tēma, tālab gribot tai labi sagatavoties, lai stunda būtu argumentēta. Šis seminārs palīdzēs. Esot padomā arī daži skolēnu zinātniskie darbi, kas dotu ieguldījumu vietējās ebreju kopienas pētniecībā.Semināra rīkotājiSemināru ciklu «Ebreju kopienas Latvijā» četros valsts reģionos un Rīgā rīko muzejs «Ebreji Latvijā», Darba grupa starptautiskai sadarbībai holokausta izglītībā, piemiņā un izpētē, kā arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome. Organizatorisku un finansiālu atbalstu sniegusi Beļģijas Karalistes vēstniecība Latvijā, jo pašlaik Beļģija ir Eiropā prezidējošā valsts Darba grupā starptautiskai sadarbībai holokausta izglītībā, piemiņā un izpētē. Jāmin, ka tikko šai organizācijai, kurā iesaistījusies 31 valsts, arī Latvija, ir mainīts nosaukums – tā nu saucas Starptautiskā Holokausta atceres alianse, sestdien Bauskā semināra dalībniekus informēja Beļģijas Karalistes vēstnieks Latvijā Franks Arnautss.Piesātinātajā konferences programmā klausītājiem bija iespēja dzirdēt daudzpusīgus gan atzītu vēstures un sociālo zinātņu pētnieku, gan jaunās paaudzes vēsturnieku priekšlasījumus. Šāda līmeņa forums Bauskā notika pirmo reizi.Vērtē lidotāju Herbertu Cukuru Semināra ievadlekcijā muzeja «Ebreji Latvijā» direktors Iļja Ļenskis vēstīja par Zemgales un Sēlijas ebrejiem Latvijas vēstures kontekstā, par šī novada ebreju kopienu tipisko un raksturīgo dzīvesveidu, kāds tas bija līdz 1941. gada traģiskajiem notikumiem. Kā uzsvēra lekcijas autors, ir svarīgi zināt, kā šeit dzīvoja cilvēki, kas savulaik bija neatņemama daudzu Zemgales un Sēlijas mazpilsētu un lauku miestu iedzīvotāju daļa – kaimiņi, draugi, skolasbiedri, paziņas.Klausītājiem Bauskā bija vienreizēja iespēja klātienē dzirdēt profesora Aivara Strangas lekciju. Viņš pašlaik Latvijā ir vadošais holokausta pētnieks un atzīta autoritāte ne tikai Latvijā, bet arī tālu aiz tās robežām. A. Strangas stāstījums bija par holokausta vēstures pētniecību Latvijā, par aktuālajām atziņām, vērtējumiem un viedokļiem. Lekcijas ievaddaļa bija par padomju laika pārspīlējumiem un ideoloģiju, kas daudz ļauna atstājusi uz izpratnes veidošanu par traģiskajiem notikumiem mūsu zemē 1941. gadā ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā. A. Stranga iepazīstināja klātesošos ar mūsdienu pētniecībā sasniegto, aktuālajiem jautājumiem un tēmas problemātiku, izvērtēja Latvijas sabiedrībā joprojām aktuālo jautājumu par pazīstamā lidotāja Herberta Cukura saistību ar ebreju iznīcināšanu.Proti, H. Cukurs kā dalībnieks Arāja komandā, kas bija noziedzīgs formējums un pastrādāja kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem, ir sekmējis vienas daļas Latvijas iedzīvotāju brutālu iznīcināšanu pat tad, ja viņš personīgi nebūtu nošāvis nevienu cilvēku. Tajā pašā laikā tas, ka viņu nežēlīgi noslepkavoja pēc kara Brazīlijā, arī ir pastrādāts noziegums – šoreiz jau pret viņu pašu. Tomēr tas nekādā ziņā nepadara viņu par «svēto upuri uz nevainības altāra».Propaganda un «zombēšana»Vēstures doktors Kaspars Zellis lekciju bija veltījis presei un propagandai nacistu okupētajā Latvijā, par nacistu propagandas tehnoloģijām un to psiholoģisko iedarbību.K. Zellis akcentēja arī to, ka kara beigās 1944. – 1945. gadā nacistu propagandas telpu Latvijā nomainīja padomju propagandas telpa un sabiedrības «zombēšana» turpinājās ar līdzīgiem paņēmieniem.Vēstures doktors Uldis Neiburgs no Latvijas Okupācijas muzeja klātesošos iepazīstināja ar nacistu okupācijas varas militārajām un represīvajām struktūrām, kā arī ar to vadītājiem.Tāpat U. Neiburgs runāja par izplatītākajiem mītiem, kas joprojām valda, piemēram, attiecībā uz Salaspils nometni. Savulaik jau profesors Heinrihs Strods, veicot aprēķinus par šajā nometnē bojāgājušo skaitu, secināja, ka padomju laikā noteiktais upuru skaits un masu kapu izmēri dod attiecību, ka vienā kvadrātmetrā ir guldīti 17 nobendētie. Savukārt U. Neiburgs argumentēti stāstīja par padomju laikā radīto mītu, ka nometnē esošajiem bērniem lielos daudzumos ņemtas asinis ievainoto vērmahta karavīru vajadzībām. Viņš retoriski jautāja: vai tiešām āriešiem vērmahta karavīriem būtu pārlietas novārgušu un slimu neāriskas izcelsmes bērnu asinis?Jaunās muzejnieku un vēsturnieku paaudzes pārstāvis Arnis Strazdiņš no Dobeles novadpētniecības muzeja savā priekšlasījumā deva ieskatu Dobeles ebreju vēsturē. Par A. Strazdiņa veikto pētījumu var teikt, ka viņš, tāpat kā vēsturnieki, muzejnieki un novadpētnieki daudzās citās Latvijas mazpilsētās un pagastos, pašlaik strādā, lai aizpildītu līdzšinējo tukšumu un neziņu par ebreju tautības cilvēku dzīvi Latvijas provincē.Par slepkavām un upuriemBauskas novadpētniecības un mākslas muzeja vēstures nodaļas vadītājs Aigars Urtāns lekcijā «Holokausts Zemgalē un Sēlijā – pārskats par notikušo: kopīgais un atšķirīgais» sniedza secīgu pārstāstu par notikumu un vardarbības ķēdes attīstību Zemgalē un Sēlijā Vācijas-PSRS kara sākumā. Saturā bija atbilžu meklēšana uz jautājumu, kāpēc tā notika, bija stāsts par vainīgajiem un līdzvainīgajiem, par slepkavām un upuriem, kā arī par ebreju glābējiem un izglābtajiem. Cilvēku slepkavas un cilvēku glābēji dzīvoja it kā uz dažādām planētām, jo vieni un tie paši apstākļi 1941. gada vasarā radīja gan slepkavas, gan glābējus. Tā tas bija arī Bauskā.Vakar, 27. janvārī, bija Starptautiskā holokausta upuru piemiņas diena. Saistībā ar to šodien Latvijas Universitātes Mazajā aulā Rīgā diplomātiskajam korpusam Latvijā un Universitātes akadēmiskajam personālam Aigars Urtāns lasa ievadlekciju par holokausta izpratni mūsdienu Latvijas sabiedrības apziņā. Tas uzskatāms par atzinību un novērtējumu baušķenieka pētnieciskajai darbībai šajā nebūt ne vieglajā tematikā.***Trīs dienu seminārs noslēdzās ar Beļģijas Karalistes vēstnieka Latvijā Franka Arnautsa rīkoto pieņemšanu un uzrunu foruma dalībniekiem. Vēstnieks uzsvēra, ka holokausts ir Eiropas vēstures traģiskākā lappuse, kas ir svarīga mūsdienu Eiropas identitātei. Līdzīgu misiju Eiropā veic Baltijas valstu un Polijas Eiroparlamenta deputāti, kas cenšas radīt izpratni arī par komunisma noziegumiem, kam ir tikpat svarīga loma kopējās Eiropas sabiedriskajā apziņā. Vēstnieks akcentēja, ka Beļģijā esot pietiekami drosmīgi, lai atzītu arī savas valsts un tautas vēstures tumšākās lappuses. Eiropiešiem jādara viss, lai noziegumi neatkārtotos ne pret ebreju, ne pret citām tautām, uzsvēra vēstnieks Franks Arnautss.Semināra noslēgumā piedalījās un uzrunu teica arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Valdis Veips, kas izteica arī pateicību Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejam par paveikto darbu semināra sekmīgā norisē un Bauskas vārda popularizēšanā.Sabata sagaidīšanaSemināra dalībniekiem tika dota iespēja iepazīt ebreju tradīcijas, rituālus. Piektdiena, 25. janvāris, noslēdzās sabata noskaņās. Sabats – tā ir ebreju svētdiena, kas sākas piektdienās līdz ar saules rietu un beidzas sestdienās līdz ar saules rietu. Piektdienas vakarā ģimene kopīgi ietur sabata maltīti, kas parasti iesākas ar vīna un maizes svētīšanu. Maize ir īpaši pīts kukulis, kuru sauc par halu. Pirms vakariņām Bauskas viesnīcā varēja iesaistīties improvizētā sabata sagaidīšanas rituālā. Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska un muzeja «Ebreji Latvijā» direktors Iļja Ļenskis bija sarūpējuši gan košerētu vīnogu sulu (tā aizstāja vīnu), gan košerētu halu, ko visi lauza pa gabaliņam un ēda. Par košerētu sauc rabīna pārraudzībā sagatavotu ēdienu un dzērienu. Pirms tam sievietes aizdedza sveces un I. Ļenskis lasīja lūgšanu. Kad noteiktais rituāls beidzas, visi ēd bagātīgas vakariņas.Pēc tam neformālās, ieinteresētās, arī asprātīgās un jautrās sarunās varēja iepazīties ar ebreju tradīcijām, kas šo tautu padara atšķirīgu. Gaisa izdomājumi un aizspriedumi, piemēram, par kristiešu bērnu asiņu piejaukšanu macei, par ebreju smirdēšanu pēc ķiplokiem (it kā latvieši vai krievi neēstu ķiplokus), par ebreju apbedīšanu stāvus utt. Tika lasītas arī latviešu tautasdziesmas, kurās parādās žīda tēls, varēja uzzināt, ko tās stāsta par ebreju dzīvi un paradumiem. Izzinošas bija sarunas par ebreju vārdiem un uzvārdu rašanos. Tika stāstītas anekdotes, jo ebreji prot pasmaidīt par sevi. G. Umanovska atcerējās joku no padomju gadiem: «Ebreju meitene, pārnākusi no skolas mājās, mammai teic, ka skolotāja likusi nākamajā dienā uz stundām ierasties tautas tērpā. Tā kā zināms, ka ebrejiem īpašu tautas tērpu nav, māte neziņā izsaukusies: «Vai tad skolotāja grib, lai tu ej uz mācībām kažokā un briljantos?!»»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iepazīst ebreju kopienu vēsturi un dzīvi

Kategorijas