Svētkiem gatavojas ap 600 dalībnieku

2013. gada 30. janvāris 00:00

Šovasar dalībai XXV Vispārējos latviešu dziesmu un XV deju svētkos Rīgā gatavojas ap 600 Bauskas novada dziedātāju, dejotāju un mūziķu, informē Bauskas kultūras centra direktore Ilva Vansoviča.Svētkos, kas Rīgā notiks no 30. jūni-ja līdz 7. jūlijam, sabrauks 90 000 dalībnieku no 3277 mākslinieciskajiem kolektīviem. Bauskas novadu svētkos gatavi pārstāvēt deviņi kori, septiņi deju kolektīvi, četras folk-loras kopas un pūtēju orķestris.Liela konkurenceApgūstot svētku repertuāru, kolektīvi regulāri strādā mēģinājumos. Īpaši cītīgs darbs ir novada vienīgajam tautas deju ansamblim «Jandāls». Līdz ar 32 citām tautas deju kopām no visas valsts jau 24. februārī baušķenieki piedalīsies skatē Rīgā.Decembrī dejotāji pulcējās mēģinājumiem divu dienu radošajā nometnē kultūras centrā «Kamarde». Teju 40 dalībnieku lielo deju kopu svētkiem gatavo pedagoģe Tamāra Lisovcova un repetitore Santa Zemīte.I. Vansoviča papildu gatavošanos pamato ar to, ka deju kolektīviem šogad būs lielāka konkurence, proti, kopš iepriekšējiem Dziesmu svētkiem, kas notika pirms pieciem gadiem, izveidotas 90 jaunas deju kopas.Skates aprīlīSkates kā mākslinieciskās kvalitātes pārbaude un svētku repertuāra apguves apliecinājums paredzētas dejotājiem un dziedātājiem. Koristus uz dziedātprasmes vērtēšanu Bauskā gaidīs 21. aprīlī. Novada deju skate plānota 14. aprīlī Īslīces kultūras namā.Pēc šīm skatēm tiks precīzi nosaukts izpildītāju skaits, kurus reģistrēs kā svētku dalībniekus, gatavojot viņiem ieejas kartes un plānojot ēdināšanu. Svētku dalībnieki no Bauskas līdz ar Rundāles un Vecumnieku novadu kolektīviem, kā ierasts, mitināsies Rīgas 88. vidusskolā Pļavniekos. Pirms došanās uz lielajiem svētkiem galvaspilsētā pašmāju amatierkopas baušķeniekus ar programmu iepazīstinās lielkoncertā pilskalna estrādē 23. jūnijā.Svētku nodrošināšanai Bauskas novada amatierkopām atvēlēti 6000 latu. Nauda paredzēta dalībnieku izmitināšanai un ēdināšanai, transporta izdevumiem. Tiks gatavots arī jauns vizuālais tēls novada kopīgajam noformējumam svētku gājienā.Daudzveidīga programmaIr zināma precīza svētku norise. Tie sāksies 29. jūnijā ar koru kariem. Plaša svētku programma paredzēta no svētdienas, 30. jūnija. Pirmie mēģinājumi būs 30. jūnijā, kad iznācieniem gatavosies tautas tērpu skates dalībnieki.Dejotājiem pirmais kopmēģinājums būs Daugavas stadionā otrdien, 2. jūlijā, no astoņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Ceturtdien, 4. jūlijā, mēģinājumi no rīta sāksies dziedātājiem Mežaparka Lielajā estrādē.Deju lieluzveduma pirmais koncerts Daugavas stadionā notiks 5. jūlijā. Dažādas mākslinieciskās aktivitātes nedēļas nogalē notiks Rīgas parkos, koncertzālēs, baznīcās, teātros, muzejos. Svētdien, 7. jūlijā, būs svētku gājiens. Vakarā Mežaparka Lielajā estrādē izskanēs noslēguma koncerts «Līgo!», kas turpināsies ar sadziedāšanos līdz četriem rītā. UZZIŅAISvētku noslēguma koncerta «Līgo!» koncepcija«Līgo latviešu tautas identitātes, kultūras un tapšanas vēsturē un tradīcijā ir viens no nozīmīgajiem dzīvajiem simboliem. Līgo apvieno sevī filozofiju un svētkus, dabas un cilvēka dzīves ritu, mītisko tautas pirmsākumu un sakrālās domas dzimšanu.Līgo ir pārtapšanas, garīgas un fiziskas attīrīšanās, auglības un gaismas pavadīšanas un sagaidīšanas rituāls. Līdz ar saulgriežu ritu atdzimšana ir iespējama ne vien katra konkrēta cilvēka, bet arī veselas tautas dzīvē. Latviešiem šāda atdzimšana vajadzīga vairāk kā jelkad tautas pastāvēšanas vēsturē. Dziesmu svētku unikālais daudzbalsīgais koris ir reta iespēja simtiem dziedātāju un tūkstošiem klausītāju dziesmotā Līgo rituālā piedzīvot simbolisku augšāmcelšanos, kas dotu artavu grūtajā tautas garīgās atdzimšanas procesā.Koncerta 1. daļa – dabas rits. Gatavošanās Līgonaktij. Dabas maģiskais un dziedinošais spēks. Jāņuzāles. Latviešu baltā maģija. Īsākās gaismas nakts izdziedāšana, pamazām pavadot gaismu.2. daļa – Jāņu vakars. Svētku svinēšana, tradīcijas. Pušķošana, aplīgošana, mielasts, cerēšanās, meklēšanās, ugunskuru, lāpu degšana, lēkšana pār ugunskuriem, uguns bluķa ripināšana, saulītes pavadīšana.3. daļa – saules sagaidīšana. Simboliski noslēdzas pirmradīšanas akts, kura laikā no haosa veidojies kosmoss, no tumsas tapusi gaisma – «Gaismu sauca, gaisma ausa».»Deju lieluzveduma «Tēvu laipas» koncepcija«Latvija. Latvieši. Maza, bet bagāta un lepna tauta Baltijas jūras krastā. Maza, jo mūsu ir tikai pusotra miljona jeb 0,023 procenti no visiem pasaules iedzīvotājiem. Bagāta, jo mums ir pašiem sava valoda, tautasdziesmas, tautas dejas, tautas mūzika un tautas tērps.Taču latvieši sākuši staigāt pa svešām laipām. Svešas laipas mēs laipojam kultūrā, politikā, sadzīvē un saimniecībā. Lai arī šis ir vilšanās laiks, taču neviena vilšanās nedrīkst iznīcināt tautas garīgās vērtības, kopību, valodu un tradīcijas.No svešām laipām, par kurām nav zināms, kur tās ved, mums ir jānokāpj. Iesim savas tautas ceļu, saglabājot visu latvisko un nododot to nākamajām paaudzēm!Koncertā latviskās dzīvesziņas vērtības izdejos septiņās deju pīnēs jeb laipās.»Avots: dziesmusvetki.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Svētkiem gatavojas ap 600 dalībnieku

Kategorijas