Centīgos sodīs, skopos – apbalvos?

2013. gada 30. janvāris 00:00

Ar 2013. gada 1. janvāri ģimenes ārstu darba organizācijā ieviestas vairākas izmaiņas.Viena no tām – ierobežojums veikt izmeklējumus – skar pacientu intereses un tiesības tikt pie diagnozes un tai atbilstīgas ārstēšanas. Tā jauno kārtību skaidro Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, kas kolēģus atkal mudina protestiem.Visiem vienādiArī līdz šim daudzi ģimenes ārsti pārtērēja izmeklējumu limitu. Pārsniedzot finansējumu šogad, Nacionālais veselības dienests (NVD) par to informēs Veselības inspekciju, un tā izvērtēs izmeklējumu pamatotību. Savukārt ieguvēji būs ārsti, kuri nebūs izmantojuši laboratoriskajiem un diagnostiskajiem izmeklējumiem paredzētos līdzekļus pilnā apmērā. Ja izlietoti vismaz 80 procenti, ģimenes ārstam izmaksās 20 procentus no starpības starp līgumā norādīto summu izmeklējumiem un izlietoto līdzekļu apmēru.Ģimenes ārsti netiks sodīti, ja līdzekļu izlietojums būs pamatots, uzsver NVD sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Lapiņa. «Līdzekļu pārtēriņa gadījumā Veselības inspekcija tikai pārbaudīs izmeklējumu pamatotību atbilstīgi pacienta diagnozei un ārstēšanai. Laboratorijas nosūtījumu izsniegšana un saņemšana, arī apmaksas kārtība pacientiem nav mainījusies,» skaidro L. Lapiņa.NVD praksēm finansējumu laboratoriskajiem izmeklējumiem plāno, balstoties uz iepriekšējā gada izmeklējumu skaitu, budžeta iespējām, kā arī ņemot vērā konkrētā ģimenes ārsta pacientu vecuma struktūru. No 2013. gada ir noteikti visiem ģimenes ārstiem vienādi principi, pēc kuriem tiks vērtēts laboratoriskajiem izmeklējumiem paredzēto līdzekļu izlietojums. Tam vajadzētu motivēt ārstus mērķtiecīgāk, rūpīgāk vērtēt medicīniskās indikācijas atbilstīgi profesionālajām vadlīnijām, nosūtījuma nepieciešamību, lai veicinātu racionālāku līdzekļu izmantošanu.Sola, ka būs labākVidējais finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem gadā vienam pie ģimenes ārsta reģistrētam pacientam ir pieci lati, atzīst NVD. Par šo summu atbilstīgi Ministru kabineta 1046. noteikumiem par veselības aprūpes finansējumu var veikt neko vairāk kā nepilnu vai pilnu asins analīzi un urīna analīzi, skaidro Bauskas slimnīcas administrācijas pārstāve Aelita Circene.Veselības ministrijas (VM) preses sekretāre Egita Pole «Bauskas Dzīvei» uzsvēra, ka ārstam sankcijas netiks piemērotas, ja pacienti uz izmeklējumiem būs nosūtīti pamatoti. Tādēļ neesot iemesla ārstu pārmetumiem, ka kvotas var liegt pienācīgi izmeklēt pacientu. Esot gluži pretēji – atbilstīgi medicīniskajām indikācijām ārstam jānosūta pacients uz izmeklējumiem, kuri konkrētajā saslimšanas gadījumā ir vajadzīgi.Ņemot vērā gan darba kvalitātes kritērijus, gan izmaiņas darba organizācijā, ģimenes ārsta pieejamībai pacientiem šogad vajadzētu uzlaboties, prognozē VM.Grūtāk mazām praksēmĢimenes ārste Ārija Zirne atgādina, ka arī līdz šim katrai praksei atkarībā no pierakstīto pacientu skaita līgumā ar NVD katru gadu bija norādītas kvotas, cik daudz var tērēt izmeklējumiem.«Vismaz man finansējums nav samazināts. Grūti varētu būt mazākās praksēs, kur pacientu vairākums ir hroniski slimojoši. Manā praksē ir reģistrējušies dažāda vecuma pacienti, pagaidām nav gadījies daudz pārtērēt valsts līdzekļus, un nekādas soda sankcijas neesmu izjutusi. Ir noteikumi par analīzēm un izmeklējumiem, uz kurām var nosūtīt tikai speciālists. Savā praksē neesmu ierobežojusi valsts finansēto izmeklējumu saņemšanu, taču ir rindas gan speciālistu konsultācijām, gan izmeklējumiem. Tur no manis nekas nav atkarīgs,» stāsta Ā. Zirne.Mediķe uzskata, ka valstī vairāk ir jārunā par sociālo situāciju, jo tā nav atdalāma no iespējām saņemt veselības aprūpi. «Viena lieta ir nosūtījums, bet vai pacientam ir līdzekļi, lai brauktu uz izmeklējumiem katru dienu, ik pārdienas uz citu pilsētu?» retoriski vaicā ārste. Kā to var izdarīt cilvēks ar pārvietošanās grūtībām? Vienkāršāk būtu ievietot pacientu stacionārā un veikt izmeklējumus tur, bet pašlaik valda kārtība, ka slimnīcā cilvēkam jānonāk jau izmeklētam, ar diagnozi, lai ārstētos, tā ģimenes ārste Ā. Zirne.Šurpu turpuPirms diskutēt, vajadzētu pagaidīt, kad būs parakstīti šī gada līgumi ar NVD, spriež ģimenes ārste Vilma Butule. Tomēr viņa uzsver, ka VM vairāk uzmanības jāpievērš dažiem neatrisinātiem jautājumiem.«Speciālisti joprojām savos slēdzienos saraksta rindu izmeklējumu, kuriem viņiem ambulatorās izmeklēšanas posmā nav noteiktas kvotas. Tādējādi pacientam jānāk pie ģimenes ārsta, lai saņemtu nosūtījumu, ko nozīmējis konsultants. Tā tiek zaudēta daļa praksei atvēlēto līdzekļu,» skaidro V. Butule.Bieži tiek nozīmētas specifiskas, dārgas analīzes, piemēram, kodolu magnētiskā rezonanse (KMR) vai cits izmeklējums, kuru valsts apmaksā tikai ar speciālista nosūtījumu. Līdzīgi ir ar privāti strādājošajiem ginekologiem – ne jau viņiem, bet ģimenes ārstam jāizraksta norādītais nosūtījums uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem, jo privāti praktizējošam ārstam nav līguma ar NVD.«Lai varētu pacientu nosūtīt uz KMR, sūtu pie neirologa. Tur cilvēks samaksā kārtējo pacienta iemaksu, bet valsts ir spiesta neirologam samaksāt par konsultāciju. Tādā veidā valsts un pacienta kabatas tiek tukšotas dubulti. Tas ir jāsakārto! Vēl trakāk, ja pacients veic dārgu izmeklējumu, kas ietekmē veselību, piemēram, radioloģiskie izmeklējumi ar kontrastvielu, bet konsultants teic, ka pārbaude veikta iestādē, kurai viņš neuzticas. Nereti cilvēkam jādodas uz atkārtotu pārbaudi laboratoriskiem izmeklējumiem. Ja ir tik svarīgi taupīt, tad kāpēc kopš 1991. gada nav noteikts, cik reižu gadā valsts spējīga cilvēkam apmaksāt vienu un to pašu analīzi? Kāpēc ģimenes ārstam par to jādiskutē ar pacientu?» pagaidām neatbildētu jautājumu uzdod V. Butule.Gatavo protestusApkopojot viedokļus par jauno kārtību, elektroniskā pasta vēstules «Bauskas Dzīve» nosūtīja Bauskas, Rundāles un Vecumnieku novadā praktizējošiem desmit ģimenes ārstiem, bet atbildes saņēma tikai no diviem. Sazinoties pa tālruni, atklājās, ka ne visi dakteri ikdienā pārbauda saraksti medicīnas ie-stāžu reģistrā minētajās e-pasta adresēs. Īsti nav saprotams, kā varēs darboties e-veselības sistēma, ja ārsts pacientam neatbild nedēļu un ilgāk.Tikmēr Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija, kuras arī pagaidām neatbild uz «Bauskas Dzīves» jautājumiem, gatavo kopīgas prasības VM un plāno protesta akcijas.Kā vēsta aģentūra LETA, asociācijas prasīs atjaunot normu, kas līdz VM virzīto grozījumu apstiprināšanas brīdim paredzēja ģimenes ārstu prakšu finansiālo pamatu – nodrošināt kapitācijas naudu praksēm ne mazāk kā 6,55 procentus no apakšprogrammā «Ārstniecība» paredzētajiem līdzekļiem. VM izteikta prasība izslēgt no normatīvajiem aktiem punktus, kas finansiāli vai juridiski ietekmē ārstus veikt vai neveikt laboratoriskos izmeklējumus pacientiem, apdraudot gan kvalitatīvu medicīnisko aprūpi, gan pacientu veselību.Tikmēr VM turpina gatavot primārās veselības aprūpes attīstības stratēģiju. Abām ģimenes ārstu asociācijām līdz 1. februārim jāiesaka dalībnieki diskusijām. UZZIŅAIPapildus vērtējamie kritēriji ģimenes ārstu darba kvalitātei:organizētais vēža skrīnings, arteriālās hipertensijas un koronārās sirds slimības pacientu aprūpe;ātrās palīdzības izsaukumu skaits pie pacientiem;manipulāciju un papildu pakalpojumu daudzveidība.Izmaiņas ģimenes ārsta prakses darba organizācijā paredz:ja ģimenes ārsta prakse būs pārtērējusi laboratoriskiem un diagnostiskiem izmeklējumiem noteikto kvotu par 20 procentiem no gadam noteiktā apmēra, NVD informēs Veselības inspekciju, kas pārbaudīs nosūtījumu pamatotību;akūtiem pacientiem ģimenes ārsta pieejamība jānodrošina tajā pašā dienā, kad pacients vērsies ārsta praksē;lai veicinātu savlaicīgu ļaundabīgo audzēju diagnostiku un mazinātu mirstību, turpmāk par katru 1. vai 2. stadijā atklātu vēzi ģimenes ārsts saņems papildu maksājumu – 50 latu.Avots: Veselības ministrija, NVD. UZZIŅAIAr 1. aprīli būs spēkā prasība, ka, saņemot informāciju par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izsaukumu pie praksē reģistrēta pacienta, kurš pēc izsaukuma nav stacionēts slimnīcā, nākamās darbdienas laikā ģimenes ārstam jāsazinās ar pacientu un jāvienojas par turpmāko ārstēšanu. Pie šādiem pacientiem valsts apmaksās ģimenes ārsta vizīti mājās.Ar 2014. gadu praksēs, kurās reģistrēti vairāk nekā 1800 pacientu, veselības aprūpi nodrošinās otra medmāsa. Ģimenes ārsts, kurš kā aizvietotājs pieņem cita ģimenes ārsta pacientus, varēs tos nosūtīt tālākai ārstēšanai pie ārsta speciālista.Avots: Veselības ministrija, NVD.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Centīgos sodīs, skopos – apbalvos?

Kategorijas