Apmeklēs zemniekus

Divās informācijas dienās Bauskas novada Brunavas, Īslīces un Gailīšu pagasta lauksaimnieki iepazīstināti ar aktuālo informāciju laukkopībā un Eiropas atbalsta saņemšanā.Gan pagājušajā ceturtdienā Brunavas pagastmājā, gan piektdien Īslīces kultūras namā bija ieradušies ap 15 zemnieku. Līdz ar īslīciešiem sarunā bija aicināti piedalīties Gailīšu pagasta saimnieki.Plāns labai prakseiLatvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas biroja augkopības speciāliste Ieva Litiņa sīki iepazīstināja ar obligātajām prasībām augkopībā, kas jāizpilda, ja saimniecība pretendē Eiropas atbalsta maksājumu saņemšanai.«Savstarpējās atbilstības prasības jāizpilda, lai nezaudētu naudu,» uzsver speciāliste, pamatojot, ka jebkuru Eiropas maksājumiem pieteikušos lauksaimnieku var izraudzīt pārbaudei. Prasības ietver augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, mēslošanas un obligātās pārvaldības prasības gan laukkopības un lopkopības, gan augļu un dārzeņu audzētājiem, kā arī agrovides saglabāšanas atbalsta saņēmējiem, kuriem maksā par dabisko zālāju u. c. zaļo platību uzturēšanu.Daudzu zemnieku par apgrūtinājumu uztverto mēslošanas plānu, kas katrai platībai jāsagatavo līdz sējas sākumam, I. Litiņa iesaka izmantot kā instrumentu, kas palīdz pieņemt lēmumus par saimniecības attīstību un izdevumiem, jo minerālmēsli parasti ir dārgākā izmaksu pozīcija.Plāns vajadzīgs saimniecībām, kas apstrādā vairāk nekā trīs hektārus zemes. Lai tas būtu efektīvs, jābūt zināmam augsnes sastāvam un izmantoto kūtsmēslu apmēram. «Vairāku gadu gaitā, aizpildot arī lauku kopšanas žurnālu, mēslošanas plāns palīdzēs saprast, kas augsnei vajadzīgs, un netērēt lieku naudu minerālmēsliem,» rāda I. Litiņas pieredze.Detalizētu informāciju par savstarpējās atbilstības prasībām var saņemt LLKC Bauskas birojā. Tā speciālisti palīdzēs arī izveidot mēslošanas plānu, informē I. Litiņa, piebilstot, ka maksa par šo pakalpojumu atkarīga no saimniecības lieluma un apstrādājamo datu apmēra.Puse bez trūkumiemKomentējot augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas kārtību, I. Litiņa uzsvēra, ka jāievēro arī pareiza atkritumu apsaimniekošana. Zemnieki uzdeva jautājumu, kā rīkoties ar tīkliem, kurus plēves savācošā firma «Eko reverss» pieņemot nelabprāt. Speciāliste iesaka sazināties ar pārdevēju vai ražotāju.Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciāliste Aija Čonka informēja par 2012. gada pārbaužu rezultātiem. Pirms pāris gadiem līdz ar AAL lietošanas pārbaudēm VAAD sāka pārbaudīt arī mēslošanas situāciju saimniecībās. AAL izmantojumā būtisku pārkāpumu nav, bet ar mēslošanu bijis citādi.«Visā Zemgalē pērn pārbaudījām 91 saimniecību, un ar mēslošanu tikai pusei viss bija kārtībā,» atklāja inspektore, «taču, tā kā prasības ir jaunas un zemnieks – pretimnākošs, varam risinājumu atrast.» Piemēram, Zemgalē jāiesniedz ap 3000 mēslošanas plāniem, bet VAAD saņem ap 600. Pagaidām šie pārkāpumi tiek uzskatīti par maznozīmīgiem, tātad neietekmē Eiropas maksājumu apjomu, taču trūkumi jānovērš, uzsver A. Čonka. VAAD eksperte uzsvēra, ka sekmīgai saimniekošanai vajadzīga agroķīmiskā augšņu izpēte, ko prasa arī normatīvie akti.Ar kaimiņiem jāsadzīvoA. Čonka informēja, ka patlaban notiek diskusija, kā traktēt spirta šķiedeņa un digestāta – biogāzes stacijās izstrādātās zaļās masas – izmantošanu mēslošanai. Šī gada 1. janvārī stājušies spēkā jauni noteikumi par AAL lietošanas apliecībām, taču tie neesot īsti gatavi. Tāpēc pagaidām VAAD turpina pagarināt atļaujas un rīko seminārus. Nākamgad šis pienākums būšot kādas citas instances pārziņā.Zemnieki uzdeva jautājumu par to, cik tuvu pie kaimiņa robežas drīkst miglot savus laukus. A. Čonka paskaidroja, ka atļauts miglot «līdz kantei», taču, ja kaut nedaudz robeža pārsniegta, kaimiņam ir tiesības ziņot kontroles dienestam. «VAAD nepatīk kaimiņu strīdus risināt, bet varam pārbaudīt vēju – ja tas būs stiprāks par 4 m/s, miglotājam tiks uzliktas sankcijas,» skaidroja speciāliste. Cietušajai pusei gan nekāda kompensācija nepienākas.Iepazīsies klātienēTikšanās rīkotāja Bauskas novada lauku konsultante Rudīte Jaunzeme informēja sanākušos par šī gada jaunumiem subsīdiju jomā un pieejamajām atbalsta programmām. Viņa lūdza zemniekus aizpildīt anketas, nosaucot tēmas, par kurām vēlētos iegūt vairāk informācijas.Reizi mēnesī R. Jaunzeme pieņems lauksaimniekus klātienē katrā Bauskas novada pagasta pārvaldē. Laiks tiks izziņots iepriekš. Lauku konsultantei ir iecere pakāpeniski apmeklēt novada saimniecības, lai iepazītos ar to darbību un varētu sniegt labāku atbalstu.Pārstāvot arī biedrību «Bauskas rajona lauksaimnieku apvienība», R. Jaunzeme aicināja zemniekus informēt par jautājumiem, kas būtu risināmi ar lauku nevalstisko organizāciju starpniecību. Ēvalds Macpans no zemnieku saimniecības «Kurpnieki» ieteica cīnīties, lai Eiropas atbalsta maksājumus neapliktu ar nodokli, kā arī izlīdzinātu nodokļu atlaides lielajiem un mazajiem zemniekiem. R. Jaunzeme informēja, ka šie jautājumi jau tiek apspriesti ar Zemkopības ministriju un nākamgad subsīdijas ar nodokļiem plānots vairs neaplikt.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»