Nav nekāds svētais

2013. gada 1. februāris 00:00

124

95 gadu jubileju svin Kārlis Alberts Krūmiņš.Baušķenieka Kārļa Alberta Krūmiņa dzimšanas dienas ciemiņiem netrūks, kur pakārt biezos ziemas mēteļus, jo koridorā izvietotas medību trofejas – dažāda lieluma ragi. Vienlaikus tie stāsta par vienu no jubilāra daudzajām sirdslietām.Stumdītu mēbelesKārlis, kurš vārda un dzimšanas dienu svin vienā dienā – 28. janvārī, sarunas laikā vis nesēž ērti iekārtojies atpūtas krēslā, bet ik pa laikam «spieto» no istabas uz otru, nesot rādīt vienu fotoalbumu pēc otra. Par enerģijas trūkumu jubilārs nevar sūdzēties, vēl joprojām dažkārt uzspēlē kādu metāla pūšamo instrumentu. Pret troksni vai mūziku, kāda nu kuram izpratne, kaimiņi neiebilstot, jo, dzīvodami līdzās daudzus gadus, pie tā esot pieraduši.Ciemos sabraukušie radinieki apgalvo, ka nesen jubilārs piedāvājis palīdzēt pārstumt mēbeles, ja tik kāds ļautu.Vaicāts par ilga mūža noslēpumu, baušķenieks atklāj, ka vairākkārt piedzīvojis kuņģa «uzsprāgšanu» un dzīvē nav bijis nekāds svētais – savulaik patikušas daudzas jo daudzas meitenes, bet medībās, ballēs un svētkos allaž iedzerts kas stiprāks, reizēm arī kāds grams vairāk. «Toties tētis nepīpē, no rītiem neceļas agrāk par deviņiem, neēd pēc sešiem vakarā, gulēt iet desmitos,» plusus uzskaita meita Elga. Gaviļnieks naski papildina: «Ja mājās ir viesi, palieku augšā līdz pat vieniem.»Pūš kopš senatnesBaušķenieks stāsta, ka uzaudzis zemnieku ģimenē Mežotnes pagasta «Līčos». Mājas, kuras palikušas atmiņā ar klona grīdu un skaistu ozolu pagalmā, agrāk sauktas par «Sviļiem». Taču pēc vairākām pārdzīvotām ugunsnelaimēm tās «pārkristītas».Tas liekas tik sen – 1933. gadā, kad Kārlis absolvēja sešgadīgo Bērzu pamatskolu. Tad mācījies Ziedoņu dārzkopības skolā un Saulaines lauksaimniecības tehnikumā, kur apgvuvis dārznieka profesiju un biškopību.Ar bitēm jubilārs nodarbojies lielu daļu mūža. To pašu var teikt par muzicēšanu, jo metāla pūšaminstrumentiem – altam un trompetei – baušķenieks pievērsies 12 gadu vecumā. Dzīvā mūzika, lielākoties Codes orķestrī vai ugunsdzēsēju kolektīvā, spēlēta visos svētkos, ballēs un bērēs. Itin bieži nācies uzstāties pat trīs reizes dienā.Arī Elga ir muzikāla, agrā bērnībā apguva klarneti un ir absolvējusi Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmiju. Viņas pēdās iet abi Kārļa mazbērni.Dēkā uz KrievijuUz kara gadiem Kārlis raugās kā uz dēku, kas viņu ar draugiem aizvedusi līdz Krievijai. Taču tur plāni mainījušies, un jubilārs kreisās acs dēļ, ar kuru jau kopš bērnības neredz, vienīgais no savas kompānijas netika iesaukts armijā. Daži gadi svešumā pavadīti, strādājot kolhozā. Savukārt invaliditāte nav bijusi šķērslis, lai turpmākajos gados kļūtu par kaislīgu mednieku. Viena no darbavietām, kur jubilārs nostrādājis visilgāk, ir Bauskas mednieku un makšķernieku biedrība.Pirms tam Kārlis bijis gan agronoms, rakstvedis un direktora vietnieks Mežotnes un Bauskas mašīnu un traktoru stacijā, gan pildījis redaktora pienākumus, izdodot avīzi «Darba Uzvara», rajona partijas komitejā ieņēmis inspektora amatu.Vēl līdz 90 gadu vecumam Kārlis devies kopt dārziņu pilsētas pievārtē, bet tagad uz balkona audzē dilles un lokus. Baušķenieks cer siltākā laikā aizstaigāt līdz tirgum.Gaviļnieks un radi, kas atbrauc ciemos, īpaši gaida svētdienas, kad galdā tiek liktas sevišķi plānas pankūkas. Iecienīta ir arī kāpostu zupa un konservētie gurķi. Kulinārijai jubilārs pievērsies tad, kad sieva Valentīna smagi saslimusi. Traģisks ģimenei bija pērnais gads, kad viņsaulē devās abi dēli.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nav nekāds svētais

Kategorijas