BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

«Nekas nav izlemts, kamēr viss nav izlemts»

SANDRA KALNIETE, EIROPAS PARLAMENTA LAUKSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS DEPUTĀTE
Laikraksta arhīvs

2013. gada 1. februāris 00:00

1
«Nekas nav izlemts, kamēr viss nav izlemts»

Tuvākajās nedēļās Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komiteja balsos par likumiem, kas ieliks pamatus tam, kāda būs Eiropas Savienības (ES) Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) pēc 2014. gada. Uzzināsim, cik lielus tiešmaksājumus no ES budžeta saņems Latvijas zemnieki un ar kuru gadu izmaiņas stāsies spēkā.Jāvienojas visiemEP lēmums ir tikai pirmais solis, lai sāktos sarunas ar ES Padomi, kuru veido dalībvalstu vadītāji, un Eiropas Komisiju (EK) par galīgo lēmumu. Tāpēc jāatceras, ka nekas nav izlemts, kamēr viss nav izlemts. Galīgais lēmums būs tad, kad par to vienosies visas iepriekš minētās institūcijas.Aizvadītā gada četri pēdējie mēneši EP Lauksaimniecības komitejā bija ļoti saspringti, meklējot kompromisa formulējumus par tiešmaksājumu apmēru. Paralēli visu šo laiku norisinā­jās politiskās sarunas par ES 2014. – 2020. gada budžetu un tātad arī par to, cik lielus līdzekļus piešķirs lauksaimniecības politikas īstenošanai un cik saņems katras dalībvalsts zemnieki.Izšķirīgi būs šī gada pirmie divi mēneši: janvāra beigās EP Lauksaimniecības komitejā notika balsojums par KLP reformas ziņojumiem, bet februārī ir plānota ES dalībvalstu vadītāju tikšanās, kurā būs atkārtots mēģinājums vienoties par jauno budžetu. Ko mēs varam sagaidīt?Vairāk garantētsAtgādināšu, ka pašlaik tiešmaksājumu (TM) jautājumā galdā ir vairāki skaitļi. 96 eiro/ha jeb 34% no ES vi­dējā, ko Latvijas zemnieki saņem 2013. gadā. 144 eiro/ha jeb 54% no ES vidējā, ko savā projektā Latvijas zemniekiem piedāvā Eiropas Komisija. 172 eiro/ha jeb 65% no ES vidējā, ko Latvijai piedāvā EP likumdošanas ziņojuma priekšlikums. 196 eiro/ha, ko Latvijai piedāvā ES Padomes vadītājs Rompejs.Pašlaik par gandrīz garantētu var uzskatīt EP piedāvājumu, kas nozīmē, ka tiešmaksājumos Latvijas zemnieki septiņos gados saņems par 270 miljoniem eiro vairāk, nekā piedāvāja EK. Tas ir gandrīz divas reizes vairāk, nekā mūsu zemnieki saņems 2013. gadā. Tā ir nauda, kas tieši nonāks Latvijas zemnieku makos un kopā ar lauku attīstībai piešķirtajiem līdzekļiem palīdzēs uzlabot saimniecības, radīt jaunas darba vietas, noturot cilvēkus laukos un uzlabojot dzīvi reģionos.Kad pirms vairākiem gadiem sākām skaidrošanas un lobēšanas kampaņu, pat man bija šaubas, vai spēsim tik daudz sasniegt. Saskaņā ar EP priekšlikumu, maksājums 172 eiro/ha pakāpeniski tiks sasniegts 2017. gadā.Sarežģītas sarunasKāpēc sarunas par ES budžetu, tajā skaitā par tiešmaksājumiem un pārejas perioda ilgumu, ir tik sarežģītas? Iemesli ir vairāki.Pirmkārt, Latvija ES budžetā iemaksā daudz mazāk finanšu līdzekļu nekā saņem no ES atpakaļ. Piemēram, Vācija, Nīderlande vai Luksemburga apzinās, ka viņu nodokļu maksātāji maksā par to, lai Latvija, Polija, Ungārija un Rumānija saņemtu līdzekļus, kas palīdzētu tām ekonomiski attīstīties. Tomēr maksātājvalstīs ir cilvēki, kuri nesaprot, kādēļ viņu nodokļos maksātā nauda tiek tērēta Latvijā vai citās jaunajās dalībvalstīs.Otrkārt, ES joprojām ir ekonomiskā krīze, un daļa dalībvalstu nevēlas maksāt kopējā budžetā EK ieplānoto iemaksu. Daļa bagātāko valsto grib, lai kopējais ES budžeta apmērs tiktu samazināts par 100 miljardiem eiro, un tas nozīmē, ka lauksaimniecībai atvēlēto līdzekļu skaits var sarukt vēl vairāk.Treškārt, ekonomiskās lejupslīdes apstākļos dalībvalstīm, kas saņem tiešmaksājumos vairāk, ir politiski grūti piekrist tiešmaksājumu pārdalei, jo Baltijas valstu zemniekiem palielināt tiešmaksājumus var tikai tad, ja kādas citas valsts lauksaimniecībai tos samazina.Kampaņa ar rezultātuKo esam darījuši, lai ietekmētu KLP reformu un padarītu to labvēlīgu Latvijai? Ar gandarījumu varu teikt, ka Latvija ir īstenojusi bezpreceden­ta lobēšanas kampaņu, kura sākās 2009. gada rudenī.Aizvadīto vairāk nekā trīs gadu laikā kopā ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, Latvijas lauksaimnieku organizācijām un Zemkopības ministrijas pārstāvjiem regulāri EP deputātiem esam skaidrojuši Latvijas situāciju un prasību pēc godīgākas Eiropas lauksaimniecības politikas reformas. Kopumā trīs gadu laikā mūsu lauksaimniekiem EP esmu organizējusi vairāk nekā 20 sanāksmes ar ietekmīgākajiem Briseles politiķiem. Pēc mana ielūguma Latviju ir apmeklējuši astoņi Lauksaimniecības komitejas ietekmīgākie deputāti, klātienē apbraukājot mūsu laukus un tiekoties ar mūsu zemniekiem.Šī lobēšanas kampaņa, kuru mēs īstenojām ES institūcijās, ir paraugs, kā Latvijai jāstrādā valstij prioritāros jautājumos. ES institūcijās mūsu prasmīgo kampaņu ir novērtējuši. Nesen lauksaimniecības komisāra Dačiana Čološa kabineta vadītājs Georgs Hausls man atzina, ka tieši Latvija vislabāk lobē savas intereses sarunās par KLP reformu. Tagad visos ES institūciju līmeņos apzinās, ka Baltijas valstu jautājums ir jāatrisina. To dzirdēt man bija liels gandarījums. Tātad – Latvija var!

Kategorijas

Kategorijas