Komentāri: sveču diena

2013. gada 1. februāris 00:00

Kā jūsu dzīvē ienāk tautas tradīcijas un ticējumi?Vēro laiku JUDĪTE ZELTIŅA, RUNDĀLES NOVADA BĒRNUDĀRZA «MĀRPUĶĪTE» VADĪTĀJA:Kaut arī pērn 2. februārī sals bija ap mīnus 20 grādiem, grupās bija gandrīz visi bērni un varējām svinēt skaisti – ar sveču liešanu, maskošanos, gadatirgu, koncertu, cienastu.Pagājušajā gadā Sveču dienas pasākumam gatavojāmies ilgi un pamatīgi, jo šī tēma tika izmantota Rundāles un Bauskas pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku metodiskajā dienā, kas notika «Mārpuķītē». Mūsu bērnudārzā ir savākts bagāts metodiskais materiāls, ko var izmantot darbam ar bērniem grupās. Tā Sveču dienu atzīmēsim šogad. Turklāt visu februāri izsenis latvieši dēvējuši par Sveču mēnesi, ar sveču gaismu cenšoties tuvināt pavasari, saules pakāpšanos augstāk debesīs.Sveču diena ir piemērots temats sarunai ar bērniem gan bērnudārzā, gan mājās. Šī diena iezīmē ziemas vidu. Agrāk laukos latvieši šajā laikā lēja sveces, Sveču dienai ir savas rotaļas, ēdieni, paradumi.Īpaša lieta ir laika vērošana un paredzēšana, ko ikviens var darīt Sveču dienā – rīt, 2. februārī. Apkopotie tautas ticējumi liecina – ja Sveču dienā snieg sniegs, tad bitēm būs daudz medus. Ja diena ir skaidra un saulaina, vēl būs daudz sniega. Apmācies laiks un putenis sola zemniekiem bagātu ražu un pretēji. Taču, ja Sveču diena ir miglaina, vasara būšot lietaina.Mūsu senču kalendārā bija četras Māras dienas, kas iezīmē pakāpenisku pāreju no viena gadalaika nākamajā. Pirmā ir ziemas Māra jeb Sveču diena 2. februārī. Pavasara jeb kāpostu Māra ir 25. martā, vasaras Māra – 15. augustā, rudens Māra – 8. septembrī. Kopīgai vakarēšanai ELĪNA KŪLA-BRAŽE, folkloriste:Sveču diena ir seno laiku tradīcija, kas dažādās izdarībās izpaužas arī mūsdienās. Senlatviešiem tā bija uguns izrotāšanas tradīcija, kurai līdzās bija daudz praktisku darbību. Sveces šajā laikā lēja tāpēc, ka tās aukstumā labāk sacietēja. Ziemas vidus bija laiks, kad kāva aitas un jērus un aitu taukus izmantoja svecēm. Izplatītas bija vaska sveces. Senajos viduslaikos vasks bija mūsu eksportprece.Šis ir laiks, kad cilvēki visvairāk bija aizņemti ar rokdarbiem. Tad nāca vakaros cits pie cita, lai sveču gaismā kopīgi darbotos, aizņemtos idejas, dotu padomus. Ir ļoti daudz ticējumu, kuri ielāgojami un ievērojami tieši Sveču dienā. Taču vairākumam vairs ir tikai vēsturiska, ne reāli izmantojama nozīme.Mūsdienās sveču liešana kļuvusi par vaļasprieku, jo funkcionāli apgaismojumam mēs tās tik ļoti neizmantojam. Taču kopīgā vakarēšanas tradīcija ir saglabājusies, un Sveču dienai veltītie pasākumi visbiežāk ir iespēja satikties, aprunāties, izrādīt rokdarbus, iet rotaļās.Pāris lietu Mārtiņš Dravnieks, jaunietis no Iecavas novada:Par Sveču dienas svinēšanu man pirmā dzirdēšana. Neesmu nekāds aktīvais tautiskuma kopējs. No tautas tradīcijām tā sirsnīgāk ievēroju pāris lietu – Ziemassvētkos eju uz baznīcu un svinu ģimenes lokā, Līgo svētkos sagaidu saullēktu. Līgo svētki man ir sarkanajā kalendāra datumā, kad ir lielā svinēšana, nevis dažas dienas pirms tam, kad parasti svin īsti folkloristi. Kādreiz Jaungadā lēju laimes, bet tagad kaut kā nesanāk.Godīgi sakot, man tautas tradīciju ikdienā nepietrūkst. Taču man netraucē, ka citi tās ievēro. Lai katrs dara, kā viņam tīk. Man patīk viss ar labu noskaņu, kas aizrauj. Nedalu, vai tās ir tautas, ģimenes vai draugu tradīcijas.Ikdienā ņemu vērā tautas vērojumus par laiku. Datumus pats neatceros, bet ievēroju, ja lietus ielīst, piemēram, Septiņu gulētāju dienā, tad zinu, ka līs ilgi. Zinu dažus tautas teicienus, tos vienkāršākos. «Dari ko darīdams, neizlej alu!» Mazliet pārfrāzēts. (smejas)Tas, ka esmu latvietis, man ir svarīgi. Kad mainīšu pasi, prasīšu, lai ieraksta tautību. Esmu lepns par to, kas esmu, par savu tautu un valsti.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: sveču diena

Kategorijas