Valdība pauž optimismu par eiro

2013. gada 4. februāris 00:00

Sperts nozīmīgs solis uz Latvijas pievienošanos eirozonai – Saeimā pagājušajā nedēļā pieņemts eiro ieviešanas likums.Par dzīvi Latvijā pēc 2014. gada 1. janvāra, kad, iespējams, mūsu ikdienā ienāks eiro, reģionālo preses izdevumu žurnālistiem 1. februārī stāstīja valdības ministri un banku analītiķi.Sekos Lietuva un PolijaFinanšu ministrs Andris Vilks izcēlās ar īpašu optimismu, apgalvojot, ka līdz ar eiro ieviešanu Latvijas ekonomiskais potenciāls pārlēks citā dimensijā: «Mēs atrodamies Eiropas perifērijā, mūsu ekonomika ir maza, eiro mums ir vajadzīgs, lai mēs kļūtu pievilcīgāki investoriem.»Ministrs uzsvēra ieguvumus, kādi radīsies, atsakoties no valūtas konvertācijas. Viņš pauda ticību, ka eirozonai pievienosies Lietuva, un ļoti iespējams, ka 2017. gadā vienotajā monetārajā savienībā iekļausies Polija.A. Vilks norādīja, ka eirozonas kritiskais zemākais punkts bija pērn, sliktākais ir jau aiz muguras. «Mums ir iespēja ieiet eirozonā, kas ir daudz labākā stāvoklī, nekā tā bija tad, kad eiro ieviesa Igaunija un Slovēnija. Nebūtu prātīgi šo iespēju neizmantot,» pārliecināts finanšu ministrs.Ilgtermiņa interesesAr mazāku patosu, tomēr pozitīvā reālismā Latvijas esamību eirozonā vērtēja uzņēmēji. Latvijas Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš minēja konkrētus skaitļus. Lielākajam Latvijas zemnieku kooperatīvam «Latraps» pērn valūtas konvertācija prasīja 270 000 latu izdevumus.Nekustamo īpašumu kompānijas «Latio» vadītājs Edgars Šīns, norādot uz lielas sabiedrības daļas skepticismu, eiro ieviešanas procesu nodēvēja par «ļoti latvisku»: «Diskusijai nevajadzētu būt par to, ko viena vai otra nozare iegūs vai zaudēs, ja lats būs vai nebūs. Vairāk ir jārunā par nācijas interesēm ilgtermiņā. Man drošību rada tas, ka, Latvijai esot eirozonā, politiķiem nebūs tik daudz iespēju savārīt dažādas ziepes.» Viņš uzskata, ka ar eiro ieviešanu samazināsies lielo banku lobija ietekme politikā.Tieslietu ministra Jāņa Bordāna sacītais netieši norādīja – valdībai vēl daudz jāstrādā, lai sakārtotu likumus. Ministrs nevarēja konkrēti pateikt, kā tiks noapaļotas noteiktās summas. Tagad šoferim par pārkāpumu bieži vien uzliek desmit latu sodu, vai pēc 1. janvāra tas būs 14,17 eiro? «Precīzi par katru summu nevaru pateikt, taču valdības nostāja ir veikt šo noapaļošanu fiziskai personai par labu,» tā J. Bordāns.Tante neko nezaudēs«Bauskas Dzīve» uzdeva parasto jautājumu – ko no pārejas uz eiro iegūs tante Bauskā, kura neceļo, nemaina valūtu, reizi mēnesī saņem 150 latu pensiju, ko iztērē pagasta veikalā, pastā un doktorātā? Eiro projekta vadītāja Dace Kalsone steidza pavēstīt, ka tantei makā būšot vairāk naudas – 150 latu vietā 213 eiro.Piezemētāka bija Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula: «Šajā procesā tante Bauskā neko nezaudēs. Agrāk ar naudas maiņu vienmēr bija negatīva pieredze. Šoreiz tā nav jānotiek.» Viņa norādīja uz valdības atbildību. Kad tiešām būs tā, ka valstī ietaupīsies līdzekļi, kas tagad tiek tērēti valūtas konvertācijai, būs svarīgi, cik ekonomiski gudri tos liks lietā. Ja naudu prasmīgi ieguldīs ekonomikas attīstībā, tā vairos valsts budžetu, būs līdzekļi sociālajai jomai, arī tantes Bauskā pensijas palielināšanai.Latvijas Bankas ekonomiste Antra Trenko nākotnē raudzījās vēl reālistiskāk: «Ieguvumi nebūs jūtami rīt vai parīt. Tas varētu notikt ap 2020. gadu. Ap šo laiku eiro ieviešanai vajadzētu nest makroekonomiskos augļus.»«SEB bankas» eksperts Dainis Gašpuitis uzsvēra, ka 2014. gada 1. janvārī visas problēmas pašas no sevis neizzudīs. Ekonomiski tas nebūs viegls gads, būs inflācija, citas likstas. Sabiedrības daļa tās viennozīmīgi novirzīs uz eiro rēķina. Mums eiro ieviešana notiek krīzes posmā. Krīzes periodam mazinoties, zudīs arī eiroskepticisms. «Tanti Bauskā aicinātu domāt par to labumu, ko no šī procesa baudīs viņas mazbērni,» tā D. Gašpuitis.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Valdība pauž optimismu par eiro

Kategorijas