Lai raža nenoslīkst

2013. gada 6. februāris 00:00

Visbiežāk lauksaimnieki un mežu kopēji pārkāpj Eiropas atbalsta nosacījumu prasības meliorācijas sistēmu kopšanā, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) apkopotie dati.Augkopībā augsnes mitruma režīma regulācija ir būtiska, lai neapplūstu un neizslīktu sējumi, zemniekiem rīkotā seminārā Bauskas novada Īslīces pagastā uzsvēra LLKC augkopības speciāliste Ieva Litiņa.Nepārkāpt normatīvusEiropas atbalsta nosacījumos ir pat īpašs normatīvs LLVN2, kas noteic prasības meliorācijas sistēmu kopšanai. «Meliorācijas pases ir visiem zemes īpašumiem, kas noformēti Zemesgrāmatā,» skaidro I. Litiņa, «ja zemi nomā, tā nāk līdzi ar līgumu. Saimniekam jāzina, kur ir kontrolakas, iztekas, kādos virzienos iet slēgtā drenāža, lai nestādītu kokus nevietā.»Zemniekiem jākopj arī valsts nozīmes ūdensteces piecu metru rādiusā – vienreiz gadā jāappļauj, jātīra smilšu sanesumi, jāizcērt liekie krūmi un koki. «Grāvja augšpusē, kur ūdens nesniedz, lai aug ainavai bērzs vai ieva, bet ne uz kolektora, lai netraucē ūdens teci,» skaidro speciāliste.Zemnieki uzdeva vairākus jautājumus par konfliktiem, kas rodas ar kaimiņu saimniekiem, piemēram, aizaudzētiem grāvjiem mežā, aizdambētu novadsistēmas dīķi, kurā tur zivis, cita nekoptu grāvi, kas kavē liekā mitruma noteci no laukiem u. tml.I. Litiņa skaidroja, ka jebkurā situācijā jāraksta pretenzija Lauku atbalsta dienestam (LAD), atbildīgajai kontroles institūcijai, paturot kopiju sev. Ja lauksaimnieks saņem subsīdijas, tās var normatīvu pārkāpšanas gadījumā samazināt vai atņemt. Nereti sūdzības tiek saņemtas par ceļinieku nedarbiem, tad par to Zemkopības ministrija (ZM) strīdas ar Satiksmes ministriju.Atjauno aizaugušāsMeliorācijas uzturēšana tika minēta kā viena no galvenajām problēmām ZM rīkotajās reģionālajās konferencēs pērnajā rudenī. Tāpēc šogad piešķirts finansējums valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» (ZMNĪ) šo objektu atjaunošanai.«Bauskas Dzīve» jau rakstīja, ka ZMNĪ pirms dažiem gadiem tīrīja un rekonstruēja meliorācijas sistēmas visā Latvijā, tai skaitā mūsu novados. Pēc darbu pabeigšanas lauki bija vieglāk apsaimniekojami Bauskas un Iecavas novadā, savukārt Vecumnieku novadā labums tika arī mežu īpašniekiem.«Bauskas Dzīve» jau rakstīja, ka no 8. februāra LAD sāks pieņemt projektus Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un Lauku attīstības programmā lauku un mežu infrastruktūras atjaunošanai un būvei. Ar šo naudu varēs attīrīt vecās un veidot jaunas meliorācijas sistēmas, skaidro Meža konsultāciju pakalpojumu centra speciāliste Rita Daščiora.Puse komersantiemCeturtajā kārtā pieejamais publiskais finansējums ir trīs miljoni latu. No tiem 1,4 miljoni atvēlēti ZMNĪ, 1,6 miljoni – fiziskām un juridiskām personām, kā arī pašvaldībām. Pieteikumus LAD pieņems līdz 11. martam. Projektu īstenošanas termiņš ir pusotrs gads no LAD lēmuma par atbalsta apstiprināšanu. Projekti jāiesniedz LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs vai centrālā biroja klientu apkalpošanas daļā Rīgā. Meliorācijas sistēmu atjaunošanaAr ELFLA atbalstu 2010. gadā atjaunotas:ūdensnoteka Ikstrums Bauskas novada Codes pagastā, ieguldīti Ls 25 905,33;Strautiņu grāvis Iecavas un Vecumnieku novadā par Ls 80 758,92;Rītausmu grāvis Bauskas novada Īslīces un Gailīšu pagastā par Ls 31 393,90;ūdensnotekas Misa un Taļķe Vecumnieku pagastā par Ls 108 879,39;Smakupe Jelgavas novada Sidrabenes pagastā un Iecavas novadā par Ls 216 697,15.Notiek būvdarbi:Pančupītē Ķeguma un Vecumnieku novadā;ūdensnotekā Kaucis Rundāles novadā, Īslīces un Gailīšu pagastā;ūdensnotekā Dolīte Codes pagastā.Plānotie būvdarbi:ūdensnotekā Garoza Ozolnieku novada Sidrabenes pagastā un Bauskas novada Mežotnes pagastā.Informācija par drenāžas sistēmām Bauskas, Iecavas, Rundāles, Vecumnieku novadā pieejama arī SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» mājaslapā zmni.lv un ortofoto kartē vietnē melioracija.lv ar Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras datiem.Avots: zmni.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lai raža nenoslīkst

Kategorijas