BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mīlestību iemūžina nosaukumā

VILNIS AUZĀNS

2013. gada 6. februāris 00:00

5
Mīlestību iemūžina nosaukumā

Bauskas novada Codes pagasta «Landišu» mājas pagalmu pavasaros piepilda brīnumjauks aromāts. Tās ir maijpuķītes, kuras te sastādītas kā apliecinājums mājas nosaukumam.«Landišos» mītošā Jarošēvicu ģimene veidojusies no dažādām slāvu tautībām. Saimnieces Raisas vecāki bija krievi, kuri Latvijā ieceļoja pagājušā gadsimta četrdesmito gadu beigās. Vīra Vladimira senčos savukārt ir poļu un baltkrievu asinis. Savukārt tagad bērni, mazbērni runā latviski, arī Raisa «Bauskas Dzīvei» par savu ģimeni un māju stāsta tekošā latviešu valodā. Mīļākās puķesJarošēvicu ģimene uz dzīvi Codē nonāca padomju gados, kad vīram bija iespēja saimniecībā strādāt par virpotāju. Ģimenei iedeva māju, kurā gan vēl nācās daudz darba ieguldīt, lai to pabeigtu. Kad būvniecība bija galā, atlika pats atbildīgākais – izraudzīties mājai nosaukumu. Kā bieži šādās reizēs gadās, vārda izvēli noteica interesantu sakritību virkne.Raisai vienmēr patikušas maijpuķītes, kuras pavasarī priecē ar savu reibinošo smaržu buķeti. Vladimirs savukārt ir maijā dzimis, un šie ziedi arī viņam bija kļuvuši par mīļākajiem. Mājas vārds tādējādi nebija tālu jāmeklē – «Landiši» (latviskais tulkojums – maijpuķītes). Šajos laikos šāds nosaukums daudzus izbrīnītu, bet padomju gados mājai dot vārdu krievu valodā – tas nebija nekas ārkārtējs.Tulkošanu atliekRaisa stāsta, ka, izveidojoties neatkarīgajai Latvijai, bija nolemts mājas nosaukumu pārtulkot latviski. Taču, kad saimnieki sākuši par to interesēties iestādēs, viņiem ieteikts rūpīgi pārdomāt šo soli. Dokumentu kārtošana aizņemtu tik daudz laika, prasītu prāvu kaudzi naudas, ka beigās tas radītu nevis gandarījumu, bet kreņķus un izdevumus. Tā «Landiši» arī nepārtapa par «Maijpuķītēm».Nepazaudēts optimisms«Bauskas Dzīvei» R. Jarošēvica atzīst, ka mājas nosaukums krievu valodā jau esot tikai tāda kā izkārtne. Dzīvesprieku un dzīves kvalitāti tas nebūt nemazinot. Gadiem ritot, ģimene ir sakuplojusi, ir pieci bērni, septiņi mazbērni. Visiem ir savas ģimenes, kopīgiem spēkiem cīnās un pārvar tās pašas likstas, ko pārējie šī laika Latvijas iedzīvotāji. Divi znoti devušies peļņā uz Norvēģiju, joprojām darbs ir vīram Vladimiram, arī Raisa turpina pildīt atbildīgos naktssarga pienākumus.«Esmu optimiste un ticu, ka grūtie laiki reiz pāries. Un atkal pienāks pavasaris, uzziedēs maijpuķītes, un to smarža dzīvē ienesīs jaunas krāsas un prieku,» pārliecināta saimniece. To viņa teic, vērdamās rozēs uz galda. Tās Raisai pasniegtas aizvadītajā dzimšanas dienā.