Tunkūnu fermā iemitināti sivēni

2013. gada 8. februāris 00:00

105

Kopš janvāra vidus jaunajā cūku nobarošanas kompleksā «Brūveri» Bauskas novada Brunavas pagastā ievesti 6000 sivēnu, «Bauskas Dzīvi» informēja SIA «Gaižēni» līdzīpašnieks Alekss Rasmusens.Līdz šim nodotajās kūtīs plānots vienlaikus turēt līdz 7000 «galvu». Vēl tiek pabeigti iekšdarbi trešajā sivēnu novietnē, katlumājā, biroja un darbinieku telpās, skaidro Alekss Rasmusens.Jābūt veseliemPirmās nobarotās cūkas vedīs prom jau marta vidū, izrādot kūti ar voljēriem, vērtē ražotājs. Katrā nožogojumā visai brīvi dzīvojas līdz 20 dažāda vecuma sivēnu, kas atvesti no Īslīces pagasta Skalderu fermas. Vairākums izaugušo cūku tiks pārdotas uz Poliju.Sivēnu ievešanai un izvešanai pie furgonu izmēram būvētajiem vārtiem izveidots vesels labirints, kur ejas var pārlikt atbilstīgi vajadzīgajam ceļam. Automātiskie svari fiksē ienākošo un izejošo dzīvnieku svaru, rāda saimnieks.Saimniekam ienākot, vairākums ruksēnu nāk pie žoga lūkoties, kas interesants te notiek. Attālāk sivēnus apskata kopējs. «Katru dienu jāpārbauda, vai visi jūtas labi un ir veseli. Ja kāds savārdzis vai traumējis kāju, tūlīt jāārstē,» skaidro A. Rasmusens.Bez sojas nevarRukšiem visu diennakti pieejama barība un dzeramais ūdens, ir graužamie koka gabali. Atsevišķā angārā krietnu platību aizņem «virtuve» – nerūsošā tērauda torņi, smalcināšanas un jaukšanas sistēmas, kur graudi – kvieši, mieži, rudzi –, kā arī pupas un soja pārtopot olbaltumvielām bagātā barībā. Tai pievieno arī piena pulveri.Bez ģenētiski modificētās sojas cūku svaram nevar panākt vajadzīgo pieaugumu, skaidro A. Rasmusens: «Soju var daļēji aizstāt ar cūku pupām, taču ne pilnībā. Samazinām soju līdz minimumam – 7 – 8%, jo tā ir dārgāka un jāved tālāk. Ģenētiski nemodificētā soja ir ļoti dārga, to neatmaksājas izmantot.» Sojā olbaltumvielu saturs ir ap 47%, pupās – ap 22%, graudos – 11%.Saimnieks rāda vitamīnu, minerālvielu un mikroelementu sarakstu, ko pievieno sivēnu ēdienam – kas līdzīgs redzēts profesionālo sportistu uztura kalkulācijās.Darbinieki pierodKūtīs ir silti, nožogojumos – tīrs, mēsli tiek izvākti galvenokārt automātiski. Gaiss svaigāks nekā darbinieku telpās un pie fermas durvīm ārpusē, konstatēja «Bauskas Dzīve». Mēsli nonāk segtās krātuvēs, tomēr cūkkūts smaku pilnībā izskaust nevar, atzīst A. Rasmusens. Viņam pašam tā netraucējot, un darbiniekiem nākas pierast.Tuvākās mājas ir kilometra attālumā, aiz 1,5 – 2 kilometriem vēl dažas. Tur smaku vairs nejūtot. Riska zona ir 200 – 300 metrus no kompleksa, skaidro A. Rasmusens, norādot, ka tāpēc vieta izvēlēta nomaļa.Patlaban kompleksā strādā četri darbinieki. Pie pilnas jaudas to skaits divkāršosies. Visi procesi fermā ir automatizēti. Februārī plānots pabeigt visu iekārtu regulēšanu, arī apkures sistēmu. Tā pārmaiņus ar siltumu no skaidu granulām apgādā kopumā 1500 kvadrātmetru telpu. Pavasarī tiks labiekārtota kompleksa apkārtne, ierīkojot zālienus un apstādījumus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Tunkūnu fermā iemitināti sivēni

Kategorijas