Piepildīts laiks

2013. gada 8. februāris 00:00

128

80 gadu jubileja – Annai Namiķei.«Viņa kā uz darbu birojā nāk – katru dienu apsēžas pie galda un kaut ko cītīgi raksta,» tā par savu mammu, kādreizējo Vecumnieku vidusskolas direktori Annu Namiķi stāsta meita Māra.Aizraujas ar grāmatāmAnna, kas nu jau divpadsmit gadus dzīvo Iecavā, arī vecumdienās galvu neatpūtina – visu laiku papildina un atsvaidzina zināšanas, lai nekas neietu zudumā.Par vienu no pēdējā laika galvenajām nodarbēm kļuvusi krustvārdu mīklu risināšana. Ja kaut kas aizmirsies, tad tiek iemesta acs «špikerītī» – pašas veidotajās «enciklopēdijās». Jubilāre vairākās mapēs ar «kabatiņām» apkopojusi informāciju par visdažādākajām jomām – ģeogrāfiju, bioloģiju, ķīmiju, medicīnu, sportu, arhitektūru, kultūru, mūziku, literatūru, filmām, mākslu, personībām un ēdieniem.Otra iecavnieces lielā aizraušanās ir grāmatu lasīšana. Visvairāk viņai patīk franču literatūras klasiķu darbi, no latviešu autoriem interesents liekas Vilis Lācis. Par pašreizējo lasāmvielu ir kļuvis krievu rakstnieka Anatolija Ribakova romāns «Arbata bērni» par Staļina asiņaino režīmu. «Tik baisi, ka nemaz negribas likt nost,» atklāj Anna. Grāmatas no bibliotēkas jubilārei allaž atgādā znots Jānis, kurš arī ir liels lasītājs. Bieži vien abi pārrunā izlasīto un gadās, kad domas nesakrīt, tad viņi argumentēti diskutē.Sākot no 1995. gada, jubilāre katru izlasīto grāmatu uzskaita – kladē tiek ierakstīts autors, darba nosaukums, gads, lappušu skaits, kā arī klāt pievienota neliela anotācija.Kladē redzams, ka pērn Anna izlasījusi 33 grāmatas, bet visvairāk – 62 – to bijis 2010. gadā.Neparasta loģika Iecavniece ir izaugusi sešu bērnu ģimenē skaistā vietā – kalna galā – toreizējā Rozēnu pagastā Vidzemē, netālu no vietas, kur Glāžupīte ietek Salacā. No lielākām apdzīvotām vietām mājām vistuvāk, desmit kilometru attālumā, atradās Staicele.Pēc vietējās sešgadīgās pamatskolas mācības turpinātas Mazsalacas vidusskolā, kas 1951. gadā beigta ar izcilību. «Varēju iestāties jebkurā republikas augstskolā bez iestājeksāmeniem. Latviešu valoda bija vienīgā, kur man bija četrinieks, tieši tādēļ arī Cēsu Skolotāju institūtā izvēlējos studēt latviešu valodu un literatūru,» atklāj Anna.Liktenis lēma nokļūt Jelgavas pusē. 1954. gadā nosūtīta uz Jaunsvirlaukas skolu, kur trīs gadus nostrādājusi. Pēc tam gads pavadīts vīra darbavietā, līdz saņemts skolotājas darba piedāvājums Garozā. Gadu pēc traģiskās vīra nāves 1965. gada augustā atnāca dzīvot un strādāt uz Bausku.Sešus gadus Anna Namiķe bija Bauskas rajona kultūras nodaļas vadītāja. Viņa atzīst, ka tas bijis notikumiem bagāts laiks, jo piedzīvota Dziesmu svētku simtgade, kā arī Gido Kokara un Ludmilas Pismennajas vadītais skolotāju koris «Daina» 1973. gadā ieguva Tautas kora nosaukumu. Šajā un arī iepriekšējā darbā labi iepazīti kolhozu un sovhozu vadītāji, kuri bijuši ļoti pretimnākoši kultūras un izglītības jomā.Veido memuārusPar laiku, precīzāk trīspadsmit gadiem, kas pavadīti, strādājot par direktori Vecumnieku vidusskolā, Anna izsakās, ka tas ir likteņa pirksts: «Ārkārtīgi brīnišķīgs kolektīvs – mana vietniece Inese Priedīte, fizkultūras skolotāji, no kuriem Pēteris Lungevičs un Guntis Vēvers vēl strādā.» Uz skolu savulaik ciemos aicinātas dažādas slavenības, piemēram, aktieris Kārlis Sebris un komponists Raimonds Pauls. Jubilāre atklāj, ka savulaik saņēmusi daudz un dažādus apbalvojumus, kas saistīti ar izglītības darbu, taču vēl lielāks prieks ir bijis tad, kad tos ieguvis kāds no viņas izvirzītajiem kolēģiem.Mūsdienās ar nelielu šaubu ēnu varētu tikt uztverts fakts, ka direktora amatu Anna tālāk nodevusi savam znotam Jānim Beķerim, pašreizējam Saulaines profesionālās vidusskolas direktoram, kas tolaik Vecumnieku vidusskolā vadīja militāro apmācību. Taču Anna Namiķe paskaidro, ka nekā dīvaina tur nav: «Šai vietai kā atbilstīgi tika izvirzīti divi kandidāti, no kuriem godīgā ceļā ievēlēja Jāni.»Jubilāre ir lepna ar to, ka viņa bija pirmā Tautas frontes vadītāja Vecumniekos, kā arī piedalījās abos kustības kongresos. Šos un daudzus citus savā mūžā piedzīvotos notikumus Anna patlaban ir apkopojusi manuskriptā, no kā drīz taps memuāri. To digitalizēšanā un bilžu apkopošanā palīgā nāks jaunā paaudze.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Piepildīts laiks

Kategorijas