Svinības pirms 100 gadiem

Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā glabājas kāds savdabīgs no alumīnija izgatavots galda kalendārs ar termometru, kuru rotā Krievijas caru Mihaila Romanova un Nikolaja II portreti, kā arī gadskaitļi «1613 – 1913». Kalendārs ir interesants – ar pašrocīgi maināmiem datumiem, nedēļas dienām, mēnešiem un gadiem, joprojām precīzu dzīvsudraba termometru un nelielu no marmora izgatavotu lineālu. Arī reljefais alumīnija korpuss ir ievērības cienīgs, jo tolaik tas bija dārgs importēts metāls (Krievijā pirmo alumīnija ieguves rūpnīcu uzcēla tikai 20 gadus vēlāk).Pēdējais valdnieks 1913. gadā visā Krievijas impērijā pompozi svinēja Romanovu dinastijas 300 gadu jubileju. Svētku noformējumā dominēja dinastijas pamatlicēja Mihaila Romanova un toreizējā cara Nikolaja II portreti. Nikolajs II tolaik nemaz nenojauta, ka viņš būs dinastijas pēdējais valdnieks, jo viņa un sievas Aleksandras ģimenē auga troņmantnieks Aleksejs un četras princeses. Viņš nezināja, ka nākamajā gadā sāksies Pirmais pasaules karš un pēc pieciem gadiem boļševiki noslepkavos visu viņa ģimeni kā noziedzniekus. Krievijas Augstākā tiesa Nikolaju II un viņa ģimeni reabilitēja tikai 90 gadus pēc šīs slepkavības – 2008. gadā.Romanovu dinastijas jubilejas svinības milzīgajā impērijā notika 21. februārī, tāda mēroga pasākums Krievijā vēl nebija rīkots. Impērijas lielpilsētās atklāja pieminekļus, galvaspilsētā Pēterburgā – pat īpašu piemiņas baznīcu, valsts dievnamos notika svinīgi dievkalpojumi, visās pilsētās un lielākajos ciemos tika rīkoti grandiozi pasākumi. Garnizonu pilsētās varēja vērot iespaidīgas karaspēka parādes.Par godu šai jubilejai tika izkalts speciāls sudraba jubilejas rublis, tika izlaista pastmarku sērija ar Romanovu dinastijas caru ģīmetnēm, izgatavotas piemiņas medaļas, ar kurām apbalvoja gan militāristus, gan civildienesta ierēdņus un pašvaldību vadītājus. Šajā dienā cars Nikolajs II publicēja īpašu manifestu, ar kuru tika izsludināta amnestija ieslodzītajiem (ne jau visiem, protams), vairāki atvieglojumi mazturīgajiem un nodokļu parādu dzēšana dažām iedzīvotāju kategorijām. Svinību dienā dāsni dalīja pabalstus trūcīgajiem, daudzviet bija pieejams bezmaksas cienasts plašākām tautas masām.Slimnīcā – bezmaksas gultasvietaKrievijas impērijas galvenā svētku sagatavošanas komiteja sāka darboties trīs gadus iepriekš. Bauskā svētku rīcības komiteja tika izveidota nedaudz vairāk kā gadu pirms lielajām svinībām. Tajā ietilpa pilsētas galva Oskars Brandenburgs, barons Hāns un rūpnieks Bruno Lodings. Turpmākajā svinību sagatavošanas darbā iesaistījās ne tikai Bauskas pilsētas domes deputāti un citas amatpersonas, bet arī visas vāciešu, latviešu un ebreju sabiedriskās organizācijas.Mūsu pilsētas visās baznīcās, lūgšanu namos un sinagogā 21. februārī notika svinīgi dievkalpojumi. Māju fasādes bija rotātas ar Krievijas karogiem un vakarā izgaismotas ar dažādiem degošiem gaismekļiem, jo tolaik elektrības vēl nebija. Par plašāku pilsētnieku cienāšanu ziņu nav, taču zināms, ka Bauskas policistu mielastam izlietoti 35 rubļi no pilsētas kases. Par godu Romanovu dinastijas jubilejai Bauskas slimnīcā tika izveidota viena bezmaksas gultasvieta slimniekiem. Veido ledus figūrasPlaši tika sūtītas apsveikuma telegrammas. Bauskas pilsētas galva O. Brandenburgs visu pilsētnieku vārdā nosūtīja apsveikumu Kurzemes gubernatoram Sergejam Nabokovam uz Jelgavu, lai tas nodotu tālāk «uzticamības un bezgalīgas mīlestības apliecinājumu Viņu imperatoriskajai augstībai un visam cara namam». Jāpiebilst, ka daudzskaitļa forma te attiecināta uz caru atbilstīgi tā laika etiķetei – Nikolajs II bija «viņi», nevis «viņš», arī savus parakstītos dokumentus cars iesāka ar vārdiem: «Mēs, Nikolajs II, Viskrievijas imperators...»Mūsdienās ledus skulptūru festivāli kļuvuši par ikgadēju notikumu, arī pašlaik Jelgavā var aplūkot šos trauslos mākslas darbus un sajūsmināties par to izgaismojumu vakaros. Sasaistot šodienu ar pagātni, pieminēšanas vērta ir kāda ar latviešu tēlniecības vecmeistaru Kārli Zāli saistāma epizode. 1913. gada februārī Kazaņas pilsētā par godu Romanovu dinastijas 300 gadu jubilejai tika izgatavotas Krievijas vēstures tematikai atbilstīgas ledus figūras. Īpašu ievērību un apbrīnu izpelnījās Kazaņas mākslas skolas tēlniecības nodaļas audzēkņa Kārļa Zāles izgatavotā desmit metrus augstā kompozīcija ar Ivana Susaņina tēlu uz majestātiskas klints, kurā autors bija novatoriski ievietojis krāsainas elektriskās spuldzītes, izraisot negaidīta pārsteiguma efektu diennakts tumšajā laikā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»