BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pamazām uz priekšu

ANTRA ĒRGLE

2013. gada 13. februāris 00:00

20
Pamazām uz priekšu

Pašām saimniecēm – Sarmītei un Indrai Asupām – no piena pārstrādes uzņēmuma «Food Union» saņemtā balva par sadarbību un ievērojamu izaugsmi 2012. gadā nešķiet nekas īpašs.Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» atklājas – ģimene trijās paaudzēs Bauskas novada Vecsaules pagasta «Liepiņās» saimnieko ļoti apdomīgi un godprātīgi, negrābjot kredītus, bet sadarbojoties tikai ar uzticamiem partneriem, tādiem kā paši.Manikīrs kalendārāMētra, Unda, Usma, Maija, Rēzija, Raibaļa, Rāzna, Vālodze, Mērija, Prince, Meila... un manikīrs, rāda ieraksti fermas kalendārā. Katrai no 26 piena devējām ir vārds. Indru dēls Armands palaiž uz balli vai citā izbraucienā šad un tad. Viņa mātes Sarmītes, saimniecības īpašnieces, vārdā saņēma balvu apvienotajā a/s «Rīgas piena kombināts» (RPK) un a/s «Valmieras piens» ballē.«Tā gribēju, lai Armandu ieliek avīzē,» pasūrojas Sarmīte, uzslavējot mazdēlu par īstu saimnieka skatu un vērienu. Viņš ne tikai lieliski tiek galā ar kūts darbiem, bet arī ziemājus patstāvīgi iesējis. Šai saimniecībai nākotne ir.Sarmīte, kura kopā ar vīru viņa mātes savulaik celtajās mājās atgriezusies 90. gadu sākumā, tagad nodarbojas tikai ar jaunajām telītēm – apčubina, izaudzina līdz gada vecumam un tad nodod slaucējiem. Indrai slaukšana ir mīļākais darbs, mazdēlam patīkot viss cits, slaukša­na – ne visai.Auklē dvīnesArmands Zaļeniekos ieguvis elektriķa kvalifikāciju, taču ar praksi pieticis. «Viņu nevar ielikt rāmjos,» rimti saka māte Indra. Tiesa, piensaimniecībā rāmji varbūt pat vēl stingrāki, tomēr te savu laiku varot plānot paši. Armandam lauku darbi šķiras, ar govīm viņš vienmēr aprunājas, ir pašam savas mīlules.Mazākā māsa Ieva priecīga rāda Maiju – savu gotiņu. Gan melnbaltās, gan rūsganās piena devējas steliņģos spīd un laistās. Vajag jaunu kūti, nosaka Sarmīte. Pērn ar RPK aizdevumu 6000 latu, pieliekot tikpat no savas kabatas, nopirkuši jaunu traktoru. Vecumnieku novada Bārbelē, kur mājas Indras vīram, 15 hektāros ganās zīdītājgovis. Jaunā saimniece pašūpo galvu – ja skaits pieaugs, tur darbs būs jāorganizē citādi.«Liepiņās» nesen piedzimis jau ceturtais dvīņu gotiņu pāris, palepojas Indra. Tā nav ierasta lieta, taču šeit par piena devējām rūpējas no sirds. Ja no kādas jāatvadās, Sarmīte nemaz neejot skatīties.Vairāk zemesCiltsdarbu ar veterināra un zootehniķa konsultanta atbalstu «Liepiņās» dara paši. «Ar pirktajām telēm nekas labs nav iznācis,» skaidro Indra, «ja izaudzējam un apsēklojam paši, tad zinām, ka būs labi.»Saimniecībai savas zemes vien tik, cik atgūts Breša laikā, – 15 ha. Ap 50 ha nomā, par 7 ha platībmaksājumus nesaņem. Sarmīte teic – Armandam vajadzēs pabeigt lauksaimnieku kursus, lai var pārņemt saimniecību un pretendēt atbalsta programmās.Indra plāno šogad sagatavot projektu LEADER konkursam, lai nomainītu siena vākšanas tehniku. «Tagad mums daudz roku darba. Gotiņām galvenokārt dodam savu sienu, tikai nedaudz miltu un minerālu piedevas. Gandrīz ekoprodukts,» palepojas saimniece.Pirms nodot pienu RPK, «Liepiņas» sadarbojās ar tagad jau bankrotējušo «Bauskas pienu». Dažbrīd pārvilināt labos piena ražotājus mēģina kāds kooperatīvs, taču Indrai aprēķins vienkāršs – jāvērtē ne tikai cena, bet arī maksa par piena savākšanu, lai atliek gana maksājumiem un iztikai. Viņa pateicas labiem sadarbības partneriem, kas ar mieru pagaidīt, ja par kaut ko uzreiz visu summu galdā nolikt nevar. Labi, ka RPK maksā bez kavēšanās, saka jaunā saimniece.«Pamazām uz priekšu iet,» noteic Sarmīte, un Indra māj ar galvu. Viegli nav, taču «Liepiņas» ir atspērušās, un jaunā paaudze dod cerību nākotnei. Ģimene pašu vajadzībām nobaro arī pa sivēnam un izaudzē dārzeņus.   UZZIŅAISaimniecības «Liepiņas» izaugsme1993. gadā ražošanu sāka ar divām govīm.2003. gadā sāka pienu nodot RPK, slaucot 7 govis.Pakāpeniski slaucamo govju skaits palielināts līdz 26 pašlaik, ir 4 grūsnas teles.Patlaban saimniecības kvotas ir 130 t gadā, bet kopumā izslauc ap 170 t.Vidējais izslaukums – 7000 – 8000 kg no govs gadā.2010. gadā ierīkots piena vads, pērn iegādāts jauns traktors.Iekārtota piena māja, uzstādīts mēslu transportieris.Audzē telītes, apsaimnieko 64 ha zemes.Darbinieki – pašu ģimene, kopumā līdz 5 cilvēkiem.Jābūvē jauna kūts, jānomaina siena vākšanas tehnika.«Food Union» sadarbojas ar vairāk nekā 400 zemnieku saimniecībām un svaigpiena piegādātājiem visā Latvijā.Avoti: «Liepiņas», «Food Union».