Katrs gads ar savu konfektīti

2013. gada 15. februāris 00:00

55 gadu jubileju svin Ilga Bitere.Svarīgākais ir veselība un ģimene, lai arī kādreiz melns kaķis pārskrien pār ceļu, jubilāre Ilga Bitere, smaidot un izstarojot optimismu, atklāj savas dzīves galveno atziņu.Pasaules ceļosIlga Bitere pēdējos trīs gadus strādā Austrijā, Grācas pilsētā, par sociālo darbinieci, tomēr par mājām sauc Bauskas pusi. «Visur esmu paspējusi padzīvot, bet īstās mājas man ir te,» noteic Ilga. Dzimusi un uzaugusi Ceraukstē, mācījusies Iecavas internātskolā, vēlāk Mežotnes lauksaimniecības vidusskolā, piecus gadus strādājusi Tukumā, tikpat nodzīvojusi Ērgļos, kur mācījusies vakara vidusskolā. Galu galā atgriezusies dzīvot tuvāk dzimtajai pusei. Pēdējos 30 gadus viņa par mājām sauc Strēlniekus Bauskas novada Mežotnes pagastā.Ilga ar vīru Jāni 30 gadu kopdzīves laikā paspējusi izaudzināt un izskolot kuplu ģimeni – četras meitas un divus dēlus, kuri arī nav pratuši sēdēt uz vietas. Vecākā meita Ilgva dzīvo Vācijā, viņai ir divi bērni Iva un Eli. Meita Līga dzīvo Kiprā, kur ir izveidojusi savu ģimeni. Meitai Dainai, kura mīt Vecsaules pusē, ir divas meitas Daniela Marika un Amanta Ksenija. Ilgas jaunākā meita Baiba mācās Rīgā par jaunāko klašu skolotāju. Divi dēli Aivars un Māris, kuram pirms diviem mēnešiem piedzima meitiņa Līva, dzīvo tepat Bauskas pusē.I. Bitere gandrīz pusi mūža veltījusi, lai pašaizliedzīgi palīdzētu citiem. Bauskas slimnīcā strādājusi par māsas palīdzi, pēc tam rūpējusies par slimniekiem Rīgas 2. slimnīcā. Kamēr vīrs viens saimnieko pa mājām, viņa pēdējos gadus strādā ārzemēs un apkopj 80 un 90 gadus vecus ļaudis. Ilga darbu atzīst par psiholoģiski grūtu, bet nekad nav nolaidusi rokas. Sakopo spēkus un dodas uz priekšu.Ģimenes spēksIlga uzaugusi bez tēva un, dzīvojoties pa internātskolu, praktiski arī bez mātes. Taču pati atzīst, ka sūdzēties nevar, jo «dzīve iekārto visu tā, kā tam jābūt,» un, lai arī piedzīvoti sliktāki notikumi, katrs laika posms dzīvē bijis ar savu konfektīti.Kaut arī ikdienas gaitas aizrit ārzemēs, gada skaistākos svētkus jubilāre cenšas pavadīt mājās ar ģimeni, jo tā viņai sniedz lielāko atbalstu ikdienas gaitās. Tā kā radu lokā ir trīs Jāņi un viena Līga, tad Līgo svētki parasti tiek sagaidīti kuplā skaitā. Arī uz Jauno gadu un Ziemassvētkiem, ko Ilga uzskata par sirsnīgiem ģimenes svētkiem, viņa vienmēr cenšas atbraukt mājās.Šogad savā dzimšanas dienā Ilga ir Latvijā, tāpēc brīvdienās būs iemesls sastapt mīļos radus. «Daudzus mūs pa pasauli ir izmētājis šis laiks. Tagad retāk tiekamies, bet saikne nezūd,» atklāj jubilāre, piebilstot, ka ģimene ir viņas lielākā vērtība.Ilga ar koķetu smaidu stāsta par vīru: «Vispār baigi labais viņš man ir. Pret nevienu citu nemainītu.» Visas dzīves grūtības ir pārvarētas, jo esot cīnījušies ar tām abi kopā. Viņi iepazinās Tukumā, kad Ilgai bija 25 gadi un Jānim – 30. Tagad vīrs strādā par palīgstrādnieku vietējā saimniecībā un Ilgas prombūtnes laikā paspēj izdarīt arī visus mājas darbus.Par bērniem Ilga runā ar lepnumu balsī: «Katrs bērns savu ceļu aizgājis, bet man patīk, ka viņiem ir uzņēmība dzīvot savu dzīvi.» Tagad viņa ar vīru vairāk var veltīt laiku viens otram.Iekšējais dzinulisDažkārt Ilga aizrunājas, un viņas straujos runas plūdus ir grūti apturēt. Tas liecina par dedzīgu raksturu, kas līdz pat šodienai ļauj dzīvot piepildītu un bagātu dzīvi. «Kādreiz māsīca teica, ka man viss interesē un padodas. Kaut kā jau jaunajiem ir jātur līdzi! Laikam esmu galīgi «crazy»*,» ar humoru stāsta jubilāre. Pateicoties savam raksturam un apņēmībai, 47 gados viņa nolikusi autovadītājas tiesības. Tagad ir nopirkta mašīna un, kā smej pati Ilga: «Es tas kurjers ģimenē.»Ilga ir kaislīga detektīvromānu cienītāja, kad tiekot pie labas grāmatas, nespēj to pat nakts stundās nolikt malā. Prātu viņa asina, minot krustvārdu mīklas. Jubilāres vājība ir floristika, ko apguvusi kursos.Ja ir iespēja, brīvajā laikā Ilga cenšas paceļot un novērtēt pasaules skaisto dabu. Arī te viņa ir ģimenes dzinulis. «Visus velku aiz ausīm. It īpaši vīru,» neslēpj gaviļniece. Pagājušajā gadā, kad mežotniece savu dzimšanas dienu nevarēja sagaidīt Latvijā, pierunāja dzīvesbiedru braukt uz Austriju. Tā bija viņa pirmā ekskursija ārpus Latvijas robežām.Tajā laikā Ilga dzīvoja pie Vīnes, kur daba atgādinot mūsu Vidzemi. Patriotisku jūtu pārņemta, viņa atklāj: «Esot tur, viss tomēr atgādina Latviju.»* ‘Traka’ (angliski).

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Katrs gads ar savu konfektīti

Kategorijas