Komentāri: Baltijas vienotība

2013. gada 15. februāris 00:00

Kā izpaužas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotība? Vai un kā varam darīt vairāk?Trīs māsasBIRUTE VANAGIENE, Pakrojas rajona kultūras nodaļas vadītāja Lietuvā:No seniem laikiem mūsu trīs Baltijas valstis vienojušas ilgas pēc brīvības: 1918. gada februārī Lietuva un Igaunija, novembrī Latvija pasludināja valstisku neatkarību, 1940. gadā kopīgi piedzīvojām okupāciju. Brīvības alkas mūs vienoja 1989. gada augustā, kad, rokās sadevušies, stāvējām «Baltijas ceļā» no Tallinas līdz Viļņai, un vēlākie notikumi, atjaunojot neatkarību 90. gadu sākumā.Visas trīs valstis vieno ģeogrāfiskais stāvoklis pie Baltijas jūras un bagātais kultūras mantojums, unikālā Dziesmu un deju svētku tradīcija, kas paaudžu paaudzēs saglabāta cauri kariem un okupācijas režīmam.Dzīves līmeni Lietuvā, sociālos un ekonomikas rādītājus vienmēr salīdzina ar Latviju un Igauniju, un otrādi. Uzskatu – katrai valstij var būt sava attīstības politika, stratēģija un taktika, lai risinātu praktiskas lietas. Taču nevajadzētu to uzskatīt par faktoru, kas šķir Baltijas valstis. Svarīgi ekonomikas jautājumi ir jārisina, nevis jāpakļauj emocijām.Manuprāt, trīs Baltijas valstis ir vienotas un tādas paliks arī nākotnē. Pēdējā laikā mūs saista noderīgi projekti kultūras jomā, vides sakārtošanā, uzņēmējdarbībā, tūrisma maršrutu veidošanā u. c. Tāpēc man vislabāk patīk apzīmējums – trīs Baltijas māsas.Politiķiem jāstrādā kopāAGRIS VEIDE, LAUKSAIMNIEKU KAMPAŅAS DALĪBNIEKS NO VECUMNIEKIEM:Zemnieki no trijām Baltijas valstīm diezgan sen nāk kopā, tas nav sācies tikai pēdējās tiešmaksājumu kampaņas dēļ. Kontaktus veidoja vēl Beļavnieka laikā, pastāvēja kopīga Baltijas padome, katru gadu tikāmies.Igauņi sākumā bija atturīgāki, pamācīja pārējos, bet tagad, kad ir kopīgas darīšanas, jebkurā saietā jūtamies kā mājās. Mēs cits citu labi saprotam, neviens nekaunas paust savu viedokli. Pēc neatkarības atgūšanas kautrējāmies runāt krieviski, bet citas valodas vairākums nezina. Tad visi secināja, ka citas iespējas īsti saprasties nav, un visi runā krieviski. Visas lietas tiek kopīgi apspriestas, valda laba gaisotne.Visām trijām valstīm ir kopīga problēma – kā panākt, lai valstu vadītāji saprotas tāpat kā mēs. Pēdējās akcijas gājām pie katras valsts premjerministra atgādināt, ko un kā darām. Tāpēc rīkojām ugunskuru akciju, lai uzsvērtu Baltijas valstu kopējo garu. Ja kopīgi nevar strādāt valstu vadītāji, tas ir slikti. Tas ir sapnis, ka Baltijas valstis varētu daudzas lietas kopīgi risināt, bet tieši augstākajos varas koridoros Eiropa māk mūs sašķelt.Palīdz iepazīt citam cituLAIMDOTA KOLBERGA, VECSAULES PAGASTA PĀRVALDES VADĪTĀJA:Mūsu pagastā atrodas Latvijā pagaidām vienīgais Lietuvas kultūras centrs ārpus viņu valsts robežām – Vecsaules saieta nams. Tas stiprina starpkultūru saiknes, dod iespēju kopīgu pasākumu daudzveidīgākai attīstībai.Tomēr draudzība ar lietuviešiem mūsu pagastā bija attīstīta vēl pirms šī objekta nodošanas ekspluatācijā. Regulāri pie kolēģiem uz Lietuvu dodas mūsu folkloras kopa. Ciemos cits pie cita brauc skolēni. Sadarbība Vecsaules un Ozolaines pamatskolām izveidojusies ar Balsu un Krjuku skolu Lietuvā. Tās ir kopīgas sporta sacensības, radošās nometnes. Idejas turpmākajam darbam šajos pasākumos gūst ne tikai pedagogi, bet arī skolēni.Ir novērots, ka, regulāri vienam pie otra ciemojoties, arvien vienkāršāka kļūst komunicēšana, mēs cits citu labāk sākam saprast, apjaust otra vēlmes. Latvieši un lietuvieši kā divas brāļu tautas tieši šādos kopīgos pasākumos sevi apjauš vislabāk.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: Baltijas vienotība

Kategorijas