Aicina domāt un vērtēt

2013. gada 15. februāris 00:00

415

Par anglokatoļu bīskapu pagājušajā nedēļā konsekrēts priesteris Jānis Ints Danielsons.Jaunieceltais bīskaps kā galveno uzdevumu izcēlis misijas darbu – Evaņģēlija vēsts nešanu un skaidrošanu cilvēkiem.Pulcinās draudziLatvijā pārstāvētie anglokatoļi ir tuvi Romas Katoļu baznīcas redzējumam par kristietību, taču ir nianses, kas tos dara atšķirīgus. «Mūsu liturģija ir tāda pati kā katoļiem, tiek pildīti un svinēti septiņi tradicionālie sakramenti, ir arī dievgalds. Luterāņiem līdzīgus dara fakts, ka mūsu ordinētie kalpotāji var būt ģimenes cilvēki. Esam atvērti ekumenismam. Latvijā anglokatoļi iederas anglikāņu konfesijā. Savukārt pasaules mērogā Latvijas anglokatoļi ir Starptautiskās Svētās Katoliskās baznīcas anglikāņu rita Sv. Trīsvienības Anglokatoļu arhidiecēzes Eiropā daļa, kas nav pakļauta ne Kenterberijas arhibīskapam, ne Romas pāvestam,» skaidro I. Danielsons un uzsver, ka pašlaik mūsu valstī darbojas tikai viena anglokatoļu draudze.Regulāri dievkalpojumi – divas reizes mēnesī – tiek noturēti dziednieces Veronikas celtajā Septiņu brūču Dievmātes baznīcā Elejā. Tā kā bīskapa mītnes vieta ir Bauska, tad te viņš iecerējis pulcināt cilvēkus un «augumā audzēt» draudzi. Jau pavasarī ieplānots pirmais dievkalpojums Bauskas tautas namā. Svētku dievkalpojumi tur un arī Bauskas pilī bijuši jau agrāk, taču epizodiski. Tagad plānots sanākt vismaz reizi mēnesī.Tā kā anglokatoļiem sava draudzes nama nav, telpu jautājums paliekot atklāts, jo mūžīgi svaidīties apkārt nevarot. «Ne mans uzdevums ir draudzei celt baznīcu, cilvēkiem pašiem jāsaprot, kas viņiem ir vajadzīgs. Ja sekotājiem būs vajadzīgs savs nams, iespējams, tas arī taps kopīgiem spēkiem,» teic I. Danielsons.Sava auditorijaKā savu mērķauditoriju anglokatoļu bīskaps redz vidējās paaudzes cilvēkus, kuriem ir problēmas. «Nav noslēpums, ka lielākā daļa indivīdu dievnamu meklē bēdās, jo citā laikā Dievs var pagaidīt. Viņam laika pietiek, ko nevar teikt par cilvēkiem...» nosaka svētais tēvs un atklāj, ka viņa uzdevums nav cilvēkus pamācīt vai noteikt, kas ir labi vai slikti, jo tas jāsaprot katram pašam un tam jānākot no sirds.Šeit netiks piedāvāts kristiešu tradicionālais ceļš, kad jāseko priestera teiktajam un jāuztver sacītais kā vienīgā patiesība. Anglokatoļi uzskata, ka patiesības monopols nepieder nevienam, un neatzīst tēzi, ka kāds no baznīcas vadītājiem varētu būt nemaldīgs.«Mūsdienās šāda kārtība vairs nedarbojas, jo nedzīvojam viduslaikos. Anglokatoļi piedāvā būt sirdīm atvērtiem, ģimeniskiem, ar mājas izjūtu, tajā pašā laikā saucot lietas īstajos vārdos, nevis politkorekti laipojot. Mūsu dievkalpojumos un sadraudzībā nav slēgto tēmu, vienkārši jāsaprot, kuras ir īstās vērtības un kuras – pseidovērtības. Gribu cilvēkiem piedāvāt vairāk domāt un vērtēt, nevis akli uzticēties stereotipiem. Jāiemācās klausīties, sadzirdēt nevis ar prātu, bet ar sirdi,» teic I. Danielsons.Sadrumstalo kristiešusAnglikāņu baznīcas priesteris Latvijā Juris Cālītis atklāja, ka anglokatoļu mācītāji anglikāņu tradīcijā ir ap 7% no visiem tās priesteriem. Parasti viņiem interesējot ļoti formāla dievkalpojuma kārtība. «Šie garīdznieki patiesībā bieži vien vēlas vai nu pilnīgi atgriezties Romas katoļu baznīcā, vai veidot visciešākās saites ar to. Anglijā ir nedaudzas draudzes, kur dievkalpojumi ir ļoti strikti noformēti, parasti ar skaistu liturģisku izpildījumu un greznību,» stāsta J. Cālītis. Viņš uzsver, ka šī nav konfesija, bet atsevišķa kustība, kuras aizsākumi meklējami 19. gadsimtā Oksfordas universitātē.Tradicionālo konfesiju pārstāvji ir vienisprātis, ka šāda kustība mūspusē vēl vairāk sadrumstalos kristiešus. «Dažādu elementu iekļaušana ir pieļaujama arī klasiskajās konfesijās. Piemēram, var būt luterānis ar katolisku ievirzi, tālab nav jādibina jauna kustība,» teic Vecumnieku draudzes mācītājs Juris Morics. Tiešāks ir Skaistkalnes katoļu baznīcas paulīniešu tēvs Jānis Vīlaks, kurš uzskata, ka anglikāņi jau pašā saknē ir «liels maisījums». Tēvs Jānis uzskata, ka «agri vai vēlu viņi atgriezīsies savā mātes sēdeklī – pie katoļiem».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Aicina domāt un vērtēt

Kategorijas