BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārvadātāju cīņā taisnību nerod pat tiesā

KRISTĪNA PUTINCEVA

2013. gada 15. februāris 00:00

53
Pārvadātāju cīņā taisnību  nerod pat tiesā

Kolektīvais vaids – tā varētu nosaukt autobusu gaidošo cilvēku reakciju Rīgas Starptautiskajā autoostā, pie sestās platformas, kad piektdienas vakarā gaidītā Bauskas ekspreša vietā piebrauca vecs, netīrs autobuss ar nepietiekamu sēdvietu skaitu. Mājupceļā no galvaspilsētas nācās samierināties ar aukstumā klabošiem zobiem, kājās stāvēšanu vai šauru, neērtu sēdvietu. Uz šī fona nokavēts atiešanas vai pienākšanas laiks vairs nešķiet nekas ārkārtējs – labi, ka laimīgi tikuši galā!

Pagājis mēnesis, kopš maršrutā Rīga–Bauska mainījies pārvadātājs. Šajā laikā pasažieri saskārušies ar dažādām situācijām, par ko valsts SIA «Autotransporta direkcija» (ATD) saņēmusi vairākus desmitus sūdzību. Nepilnības attaisnotas ar pārejas periodu, kas radies birokrātisku iemeslu dēļ.Kāpēc jau trešo reizi sešu gadu laikā pasažieri – nodokļu maksātāji, kuri par savu naudu nesaņem pienācīgu pakalpojumu, atkal spiesti paciest pārvadātāju maiņas radītās neērtības, un kam tas galu galā izdevīgi? Atbildi uz šo jautājumu saņemt nav tik viegli.Neizdevusies reformaPārmaiņas Latvijas centrālās daļas maršrutos vada ATD, kas pilda valsts funkciju – nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, plāno un attīsta Latvijas maršrutu tīklu.Idejas – sadalīt visus maršrutus astoņās daļās jeb lotēs – autors bija toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šle­sers, kurš vēlējies pasažieru pārvadājumu sistēmu Latvijā pārveidot līdzīgi Skandināvijai. Viens no mērķiem – pārvadātājiem jābūt mazāk, toties pakalpojumiem – kvalitatīvākiem.Valsts kontrole (VK) atzina, ka lotes izveidotas bez ekonomiska pamatojuma, iespējams, radot īpašus labvēlības nosacījumus vienam pretendentam. Turklāt gan VK, gan Konkurences padome norādīja, ka nepamatots maršrutu tīkla sadalījums lotēs deformē un samazina konkurenci.Prāvojas bez galaToreiz ATD izsludināja publiskos iepirkumus par pasažieru pārvadājumiem jaunveidotajās lotēs. Lai iesniegtu piedāvājumu, piemēram, lotē «Centrs-1», kurā ietilpa 32 (pašlaik 28 – red.) maršruti, tostarp Rīga–Bauska, pretendentam bija jābūt vai nu pietiekamiem tehniskajiem resursiem, vai jāapvienojas ar kaimiņu rajonu pārvadātājiem un iepirkumā jāpiedalās kā pretendentu apvienībai.Tā vietā vairāki pretendenti apsēdās pie viena galda un sadalīja maršrutus, kā tie vēsturiski bija izveidojušies. Arī SIA «Aips», kas pirms pārmaiņām ilgus gadus strādājusi marš­rutā Bauska–Rīga, lai piedalītos iepirkumā, apvienojās ar četriem pārvadātājiem, bet konkursā neuzvarēja, jo konkurentu, to vidū – SIA «B-Bus», solītā cena bijusi zemāka. Rezultātā SIA «Aips» pārstāvētā apvienība, uzskatot, ka iepirkumu procedūra bijusi nelikumīga, sāka tiesvedību pret ATD.Administratīvā apgabaltiesa ATD lēmumu par konkursa uzvarētājiem toreiz apturējusi, taču, pretēji gaidītajam, ATD nevis pagarināja līgumus ar iepriekšējiem pārvadātājiem, bet noslēdza tos ar trešajām personām – SIA «Jelgavas autobusu parks» un a/s «Liepājas autobusu parks», kas vēlāk kā apakšuzņēmēju maršrutā Rīga–Bauska nolīga to pašu SIA «B-Bus».Kopš tā brīža turpinās tiesas process – lieta no rajona tiesām ceļojusi uz apgabaltiesām, sasniedzot arī Augstākās tiesas Senātu, kas pērnajā septembrī lēma lietu atdot izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.Spožums un postsKamēr taisnība mūsu tiesu sistēmai raksturīgā ātrumā gluži kā spoks klīst pa tiesu zālēm, ATD ne ar vienu uzņēmēju nav tiesīga noslēgt ilgtermiņa līgumu. Taču tieši šāds līgums, pēc ATD Sabiedrisko pārvadājumu nodaļas vadītāja Ivara Zaļā domām, būtu vislabākais variants: «Ja pārvadātājs noslēdz 8 – 12 gadu pasūtījuma līgumu, viņš var iegādāties labus autobusus un piedāvāt pakalpojumu par viszemāko cenu. Jo termiņš ir īsāks, jo pakalpojums kļūst dārgāks un mazāk kvalitatīvs.»Arī pasažieriem nebūtu nepatīkamu pārsteigumu un nenāktos piemēroties ikreiz citai kārtībai, jūtoties kā spēlētājiem, kuriem noteikumi tiek mainīti spēles gaitā. Taču pārmaiņas neizpalika arī šogad. Rudenī izsludināts jauns iepirkums, kurā uz uzvaru varēja pretendēt tie, kam bija atbilstīgs tehniskais nodrošinājums – autobusi, kas ne vecāki par 12 gadiem, un vismaz trīs gadu pieredze pasažieru pārvadājumos. Vienīgais kritērijs, pēc kura pārvadātāji vērtēti, bija zemākā cena. Tādu piedāvājusi SIA «Liepājas autobuss» un SIA «Sabiedriskais autobuss», kuras vadītājam Vitālijam Komaram maršruts Rīga–Bauska jau pazīstams.Pērnā gada nogalē V. Komars palicis nepārspēts vēl kādā konkursā ar citu paša vadītu pilnsabiedrību – «Rīgas mikroautobusu satiksme», kas uzvarējusi 25 miljonus latu vērtā iepirkumā par mikroautobusu pārvadājumiem galvaspilsētā. Jāpiemin, ka šī pilnsabiedrība saistīta ar SIA «Rīgas satiksme» (RS) daļēji piederošās e-talona ieviesējfirmas «Rīgas karte» valdes locekli, partijas «Gods kalpot Rīgai» biedru, RS Elektronisko norēķinu un projektu daļas vadītāju Aleksandru Brandavu. Pārbaudi par šī konkursa rezultātu tiesiskumu sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.Autobusi uz papīra?I. Zaļais uz V. Komara vadīto uzņēmumu darbības paplašināšanos raugās kā uz normālu praksi, turpretī SIA «Aips» vadītājs Uldis Kolužs uzskata, ka izpilddirektors ir tikai izkārtne, aiz kuras slēpjas patiesie īpašnieki ar politisku aizmuguri: «Tirgū notiek klaja pārvadājumu pārdalīšana, mērķtiecīgi spiežot ārā no tirgus mazos uzņēmumus, lai varētu ienākt pāris lielie «spēlētāji» un sagrābt visas Latvijas līnijas.»Bauskas uzņēmējs neslēpj sašutumu par pēdējo iepirkumu: ««Sabiedriskais autobuss» mūs vinnēja ar baltu papīra lapu! ATD pieļāva, ka uzvarēja pārvadātājs, kas savu piedāvājumu bija uzlicis tikai uz papīra, bet reālajā dzīvē viņam nebija ne tehnikas, ne šoferu.» U. Kolužs uzskata, ka ATD konkurentiem nelika parādīt autobusus, ko tie solījuši izmantot. Pēc viņa domām, ATD nobijusies, ka SIA «Aips» varētu izdoties pierādīt šo neatbilstību, tāpēc uzlikusi liegumu publiskot SIA «Sabiedriskais autobuss» tehnisko specifikāciju. «Mēs iesniedzām tiesā prasību, lai noņem šo liegumu un varētu iepazīties ar dokumentiem. Tā mēs uzreiz pierādītu, ka viņiem nebija to autobusu, ar ko 1. janvārī bija jāsāk braukt,» skaidro U. Kolužs.Noveļ uz iepriekšējiemLai gan visām pusēm bija skaidri zināms, ka līgumi ar iepriekšējiem pārvadātājiem beidzas 2012. gada 31. decembrī, iepirkuma konkursā nebija noteikts datums, no kura uzvarētājam būs jāsāk braukt. I. Zaļais skaidro: «Pēc tam, kad tika noteikts uzvarētājs, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedza ATD slēgt līgumu, jo viņi bija saņēmuši SIA «Aips» un SIA «Ogres autobuss» iesniegumus, ka atkārtotu konkursu nedrīkst rīkot. 23. novembrī IUB atzina, ka iesniegumi ir nepamatoti un līgumus var slēgt. Mēs publiskojām informāciju, ka jaunajam pārvadātājam darbs būs jāsāk no 2013. gada 1. janvāra, taču konkursa nolikumā rakstīts, ka līgums tiks slēgts 16 dienas pēc uzvarētāja noteikšanas. Tādējādi labākajā gadījumā mēs līgumu varējām slēgt 28. decembrī, jo pārvadātājam jāsaņem braukšanas apliecinājumi, jāsakārto darījumu attiecības ar autoostām.» Šeit gan ir nesakritība, jo no 23. novembra līdz 21. decembrim ir teju vesels mēnesis, nevis 16 dienas.Pēc I. Zaļā teiktā, redzot, ka līgumu līdz 21. decembrim noslēgt neizdosies, ATD lūgusi visiem iepriekšējiem pārvadātājiem braukt vēl janvārī, taču saņēmusi identiskus priekšlikumus – vai nu pagarināt ar viņiem līgumu vēl par gadu, vai arī viņi janvārī nebrauks.U. Kolužs uzskata, ka datumu nobīde radīta apzināti: ««Sabiedriskais autobuss» sapratis, ka nav gatavs pakalpojumu sniegt no 1. janvāra. ATD viņiem nākusi pretī, lūdzot mūs palīdzēt konkurentiem, kas uzvarējuši nevienlīdzīgā sacensībā. Tad, kad mēs atteicāmies, tika paziņots, ka uzvarētāji nākuši palīgā kā glābēji.»V. Komars SIA «Aips» rīcību nosoda, uz jautājumu, vai pats tērētu resursus, lai palīdzētu konkurentiem, apgalvojot: «Pasažieru labā es to izdarītu.» Jācer, ka tikpat apņēmīgi vadītājs likvidēs nepilnības savā uzņēmumā.Mazi un bojātiLīgumu pagarināšana ar SIA «Aips» būtu pretrunā ar tiesvedības procesa noteikumiem, turklāt ATD pienākums ir izraudzīties uzņēmēju, kurš piedāvā prasībām atbilstīgu pakalpojumu par zemāko cenu. Kā izrādījās, SIA «Sabiedriskais autobuss» tomēr nav vajadzīgā tehniskā nodrošinājuma, ko pierāda daudzie nepietiekamas ietilpības au­tobusi ar zemu komfortu un re­dzamiem tehniskiem bojājumiem.Novērojumi un pēdējā laika starpgadījumi liek secināt, ka uzņēmuma piedāvātā cena nespēj segt ne autobusu virsbūvju mazgāšanu, ne dispečera un rezerves tehnikas uzturēšanu gatavībā ārkārtas situācijām. Šeit akmens metams arī nesaimnieciskajā valsts iepirkumu politikā – zemākā cena, ko uzņēmēji mēdz daudzsološi piedāvāt, bieži vien neiet roku rokā ar kvalitāti un labu servisu.«Tie autobusi, kas bija uzrādīti tehniskajā specifikācijā, pēc līguma jāizmanto no 1. februāra. Janvārī mēs nevarējām pārvadātājam pateikt, ka pēc piecām dienām jāpilda prasības, tāpēc tad bija spēkā cits līgums, proti, vienkārši jānodrošina pārvadājumi,» taisnojas I. Zaļais.Amatpersona zinot, kādi autobusi tiek izmantoti: «Liela daļa no tiem ir labi un jauni. Vecākos autobusus nomaina labāki. Domāju, ka nav pilnīgi objektīvi teikt – autobusi ir sliktāki nekā decembrī.» Par mazas ietilpības autobusiem I. Zaļais spriež, ka arī tie esot nepieciešami, kad pasažieru plūsma ir maza.Kārdinošā lotePēdējais iepirkums no iepriekšējiem atšķīries ar vairākām būtiskām niansēm. Pirmkārt, autoostu izmaksas tiek segtas atsevišķi, tās nav iekļautas cenā, kas nosolīta konkursa piedāvājumā. Otrkārt, izveidoti noteikumi, lai pārvadātājs būtu ieinteresēts papildu ieņēmumos. 2008. gadā bija koncesijas līgums, kas paredzēja, ka pārvadātājam no valsts budžeta tiek segti visi zaudējumi, bet no biļešu ieņēmumiem pienākas tikai 4% peļņas. 2011. gada līgums noteica fiksēto cenu. Tagad – ja pārvadātājs pārspēj ieņēmumus, ko pērn saņēmis iepriekšējais pārvadātājs, viņam paliek puse no papildu ieņēmumiem. Tas nozīmē, ka no katra pasažiera, ko «Sabiedriskais autobuss» nesavāks līdz SIA «Aips» vesto skaitam, tas ATD samaksās pusi cenas par katru pasažieri.«Tas ir stimuls piesaistīt vairāk pasažieru un nopelnīt papildu līdzekļus, nestrādājot «pelēkajā» zonā. Tikai jāatrod veids, ar ko pasažierus piesaistīt: labi autobusi, bezvadu internets, nelegālo pārvadātāju izspiešana u. c.,» skaidro I. Zaļais.Cena, par kādu pakalpojumus sniedz «Sabiedriskais autobuss», ir par 12 santīmiem zemāka, nekā piedāvājusi SIA «Aips» apvienība, pēc U. Koluža domām – zemākā, par kādu iespējams pakalpojumu sniegt. Viņš aprēķinājis, ka, sasniedzot, bet nepārsniedzot ATD noteiktos bāzes ieņēmumus jeb tos, ar kādiem strādājusi SIA «Aips», esošajam pārvadātājam ATD būs jāatdod 17 000 latu mēnesī.ATD skaidro, ka norēķini ar pārvadātāju notiks par maršruta tīkla daļu kopumā, jo tajā iekļauti gan peļņu, gan zaudējumus nesoši maršruti. Direkcijā aprēķināts, ka šī iemesla dēļ atmaksājamā summa par februāri varētu būt vien 1000 latu.Skaitot nenopelnīto«ATD uzskata, ka viņi ir tie, kuri dod tev iespēju pelnīt, tādējādi peļņā jādalās. Mēs esam pārliecināti, ka 0,64 Ls/km esošais pārvadātājs nenoturēs. Tas, ka viņi ir nosolījuši 0,4188 Ls/km, nenozīmē, ka par to var izdzīvot. Tātad viņiem ir viena izeja – ieņemt tikai solīto summu un nemaksāt ATD neko. Es pieņemu, ka starpību līdz mūsu ieņēmumiem viņi nereģistrēs – tā būs «melnā kase»,» bažījas U. Kolužs. Arī kases aparātus varot sagro­zīt – «pa dienu izsniegt visas biļetes, bet vakarā uzrādīt tik, cik vajag».V. Komars šādus pieņēmumus noliedz, uzsverot, ka visi ieņēmumi tiek reģistrēti un visi norēķini notiek saskaņā ar likumu.Aptuveni miljons pārvadātu pasažieru gadā un viendabīgs maršruts, kurā nekursē dzelzceļa transports, – ar to ir pievilcīgs pārvadājumu bizness no Rīgas uz Bausku. Taču likums tajā nepieļauj konkurenci, tas var būt tikai viena uzņēmuma pārziņā. To pasažieru un nodokļu maksātāju uzdevumā un interesēs izraugās ATD, bet, ja kādu šī izvēle vai tās kārtība neapmierina, atliek tiesāties. Tāpat, kā to ilgstoši dara SIA «Aips», kura šogad no valsts nav saņēmusi paredzētās dotācijas par pasažieru pārvadājumiem vietējas nozīmes maršrutos.«Ja spēles noteikumi tiek rakstīti vienam, kurš turklāt ir naudīgs, tāpēc spēj izpildīt papildu prasības, tad tas, kurš sešu gadu laikā strādājis bez valsts atbalsta, vairs nevar ne tehniskās prasības izpildīt, ne parku atjaunot. Viņi zina – pāris gadus mūs pavārdzinot, mēs vairs nebūsim konkurenti. Tā ir apzināta spēle, lai izstumtu pārvadātājus, kas gadu desmitiem strādājuši,» uzskata U. Kolužs.Par to, vai ATD patiesi izpilda pasažieru intereses, varēs pārliecināties tuvākajos mēnešos, saņemot atbildes uz vairākiem desmitiem pasažieru sūdzību.  Pasažieru pieredze *Aleksandrs, 30 gadi:«Sestdienas rītā Ķekavas pieturā gaidīju autobusu, lai dotos uz darbu Bauskā. Kad tas plkst. 8.53 piebrauca, palaidu sev pa priekšu iekāpt sievieti, taču, kad gribēju kāpt pats, šoferis aizvēra durvis man deguna priekšā un aizbrauca, uz manu pusi pat neskatoties. Nelīdzēja arī tas, ka uzsitu pa prom braucošā autobusa stiklu. Nākamais autobuss piebrauca pēc pusstundas. Tagad nejūtos droši un labprātāk izmantoju nelegālo pārvadātāju pakalpojumus, jo ceļš starp darbiem Ķekavā un Bauskā ir mana ikdiena.»Inese, 50 gadi:«Regulāri braucu gan uz Bausku, gan Rīgu no Iecavas. Kopš janvāra, kad mainījies pārvadātājs, lielākoties esmu braukusi ar veciem, šauriem, neērtiem autobusiem, kuros ir mazāk sēdvietu nekā parasti. Vienā no tiem daļa loga sānos ir aizlīmēta ar plēvi. Citā trūkst gan ugunsdzēšamā aparāta, gan drošības āmuriņa, ar ko avārijas gadījumā izsist logu. Vienā busiņā priekšpēdējais sēdeklis šūpojās – bija sajūta, ka varu uzgāzties aizmugurē sēdošajiem. Lielākiem pasažieriem sēdēšana ir ļoti neērta, kāds garāks kungs pat visu ceļu nostāvēja kājās. Pa pakaļējo durvju šķirbām vilka aukstums, bet priekšējās šoferis bija spiests aizvērt ar rokām, jo automātika īsti nestrādā. Vairākas reizes autobuss aizkavējās, Rīgā iebraucot 15 – 20 minūtes vēlāk. Domāju, ne viens vien labāk izvēlas braukt ar nelegālajiem vedējiem.»* «Bauskas Dzīve» regulāri saņem dažādas braucēju atsauksmes par maršrutā Bauska–Rīga piedzīvoto – gan atzinību, gan bēdu stāstus. Atgādinām, katram pasažierim ir tiesības par nekvalitatīviem pakalpojumiem iesniegt sūdzību ATD.   Notikumu hronoloģija2007. gada decembris – ATD ar SIA «Aips» noslēdz līgumu par pasažieru pārvadājumiem maršrutā Rīga–Bauska līdz 2008. gada 31. decembrim.2008. gada maijs – maršrutu tīkls tiek sadalīts 8 daļās jeb lotēs, tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus nodod koncesijā. ATD rīko jaunu iepirkumu.2008. gada rudens – par konkursa uzvarētāju tīkla daļā, kurā ietilpst maršruts Rīga–Bauska, atzīst SIA «B-Bus». SIA «Aips» Administratīvajai rajona tiesai lūdz atcelt ATD lēmumu, bet direkcijai – pagarināt iepriekš noslēgto līgumu. Lūgumu noraida un uz 2 gadiem noslēdz pagaidu līgumu ar a/s «Liepājas autobusu parks», kas par apakšuzņēmēju maršrutā Rīga–Bauska piesaista SIA «B-Bus».2010. gada jūlijs – Administratīvā rajona tiesa uzdod ATD rīkot jaunu iepirkumu.2011. gada 1. augusts – pasažieru pārvadājumus maršrutā Rīga–Bauska atsāk SIA «Aips», līguma termiņš – 2012. gada 31. decembris.2012. gada rudens – ATD izsludina jaunu iepirkumu, zemāko cenu piedāvā SIA «Sabiedriskais autobuss», ko vada SIA «B-Bus» vadītājs Vitālijs Komars. SIA «Aips» iesniedz sūdzību IUB un prasību tiesā atsaukt ATD lēmumu. ATD laikus nenoslēdz līgumu ar SIA «Sabiedriskais autobuss».2013. gada janvāris – SIA «Sabiedriskais autobuss» sāk nodrošināt pārvadājumus maršrutā Rīga–Bausku atbilstīgi savām iespējām. Līgums par pasažieru pārvadājumiem pēc iepirkuma prasībām stājas spēkā 1. februārī.Avoti: Satiksmes ministrija, ATD.   Vai jūs apmierina sabiedriskais transports Bauskā?VOLDEMĀRS BILLERS, bezdarbnieks:– It kā apmierina. Ar «B-bus» uz Rīgu vēl nav nācies braukt, bet ar vietējo SIA «Aips» autobusu uz Pilsrundāli braucu, un nav ne vainas. Galvenais, ka tik aizved.SANITA ANNA ROZENTĀLE, skolniece:– Neapmierina, jo pēc skolas uz Sviteni autobuss kursē pārāk reti.AUŠRA DRULLE, mājsaimniece:– Normāli, nav nekādas vainas. Uz Lībiešiem iet trīs reizes dienā, man pietiek.INĀRA MŪRNIECE, pensionāre:– Lielie, jaunie Rīgas autobusi ļoti apmierina. Tā kā ikdienā nav tālu jābrauc, tad cenšos braukt ar mazajiem, un tie arī ir ļoti labi.VIJA PURVIŅA, bezdarbniece:– Ikdienā braukāju ar Vecumnieku un Misas autobusiem, neko sliktu nevaru teikt.