‘Edvīns’ varētu pārspēt ‘Fredi’

2013. gada 18. februāris 00:00

No Bauskas, Rundāles, Iecavas un Vecumnieku novada Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Sēklaudzētāju un sēklas tirgotāju reģistrā ir reģistrētas 18 personas.Vērienīgākā sēklaudzētāja mūsu pusē ir Bauskas novada Gailīšu pagasta SIA «Uzvara-Lauks», liecina VAAD dati. Sēklu kontroles departamenta direktore Velta Evelone informē, ka pēc pagājušā gada datiem ziemāju un vasarāju sēklas iegūšanai šajā saimniecībā kopumā atvēl 800 hektāru. Ievērojamas platības šim nolūkam izmanto Codes pagasta zemnieku saimniecībā «Eriņi» – 300 hektāru. Lielākā kartupeļu sēklaudzēšanas saimniecība ir «MG Terra Seeds», kas saimnieko Vecsaules pagastā.Bauskas, Vecumnieku, Iecavas un Rundāles novadā kopumā sēklas lauku platības aizņēma 1500 hektārus, 17% no kopējās platības valstī.Jaunās labasKopējā platībā lielākais īpatsvars ir ziemas kviešu sēklas laukiem – 95 procenti. Tas raksturīgi Zemgalei, Latvijas «maizes klētij». V. Evelone teic, ka populārākās šķirnes, kuras izvēlas reģiona zemnieki, ir Latvijā selekcionētā ‘Fredis’, no ārzemēm ievestās ‘Bussard’, ‘Skagen’, ‘SW Magnifik’. Vasaras kviešu grupā iecienītākās ir ‘Taifun’ un ‘KWS Chamsin’. Latvijas augu šķirņu katalogā 2012. gadā iekļautas 13 jaunas šķirnes.SIA «Uzvara-Lauks» galvenais agronoms Sergejs Kataņenko atzinīgi vērtē ziemas kviešus ‘Skagen’, kas pērnruden iesēti 1100 hektāros. Svarīgi, ka šīs šķirnes sējumi labi pārziemo, ir izturīgi pret slimībām un dod labu ražu – vidēji astoņas līdz desmit tonnas no hektāra. Cerīga esot Latvijā selekcionētā ziemas kviešu šķirne ‘Edvīns’, kas varētu pārspēt jau populāro ‘Fredi’.Jācīnās ar vējauzuSēklas kontroles tradīcijas Latvijā ir senas, pērn apritēja 140 gadu kopš nozares pirmsākuma. Latvijas reģionos pašlaik darbojas trīs sēklas kontroles laboratorijas, viena no tām Īslīces pagasta Bērzkalnos, otra – Saldū, trešā – Valmierā.VAAD inspektori pērn apskatījuši 8600 hektārus. Speciālisti cer, ka iestājusies stabilitāte un vairs nebūs krasa sēklaudzēšanas platību samazinājuma.Saprotams, ka ar sēklaudzēšanu nodarbojas arī zemnieki, kuri nav reģistrējušies Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā un kuri negatavo licencētu produkciju. Taču pašdarbība ne vienmēr nodrošina kvalitāti. Pēdējos gados problēmas sagādā vējauzas izplatība, uzsver V. Evelone. Pērn mūspuses novados nezāle atklāta 137 hektāros, un šīs platības noraidītas sēklas ieguvei. Pašlaik vienīgais vējauzas izplatības ierobežojošais faktors ir tās nepieļaušana sertificētajā sēklā, kā arī sējumos. Latvijā sertificētas sēklas izmantotāju vēl ir maz.Iekārto fasēšanas līnijuSIA «Uzvara-Lauks» galvenais agronoms Sergejs Kataņenko ir gandarīts, ka labas pārvērtības piedzīvo sēklas graudu komplekss Čikstēs. Kopumā investīcijās izmantoti ap simt tūkstošiem latu, lai nodrošinātu darbu tempu, mūsdienīgas tehnoloģijas un kvalitāti. Pērn iekārtota un iedarbināta jauna kalte, kuras jauda ir 40 tonnu stundā. Otrajā kompleksā Šmuļos vienā stundā spēj izžāvēt 120 tonnas. Kopumā tas nodrošina ražas pirmapstrādi arī nelabvēlīgos apstākļos, kādi bija pagājušajā gadā. Kombaini nekavējās kult laukus, kaut arī graudu mitrums sasniedza 20 procentu.Vienā gadā «Uzvara-Lauks» sagatavo 1500 tonnu ziemāju un 800 tonnu vasarāju sēklas. Šajā pavasarī pašu vajadzībām izmantos 300 tonnu, pārējo pārdos. Pieprasījums ir, un Čikstēs sagatavoto sēs ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā. Sēklas sagatavošanā ieguldījums ir ar garantijām, jo noslēgti pāris ilgtermiņa sadarbības līgumu gan par ziemāju, gan vasarāju sēklas piegādi.Drīz darbu atvieglos jaunā fasēšanas līnija, kas pašlaik vēl top. Process būs automatizēts, un kodinātu sēklu bērs 500 kilogramu maisos. Nākotnē paredzēts iekārtot līniju 50 kilogramu maisu fasēšanai.Čikstēs pārmaiņas notiek jaunā kaltes vadītāja Kaspara Inapa pārraudzībā. Elmārs Dārznieks, kurš ievadījis Kasparu darbā, priecājas, ka viņš ātri visu iemācījies un spēj strādāt patstāvīgi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

‘Edvīns’ varētu pārspēt ‘Fredi’

Kategorijas