Maksā nodokļus un ārstējas bez maksas

2013. gada 20. februāris 00:00

Ejot pie ģimenes ārsta, pacientam nav jāmaksā nekas, par brīvu var ārstēties slimnīcā, uz konsultāciju pie speciālista vai sarežģītu izmeklējumu ilgākais gaidīšanas laiks ir desmit dienas.Tas nav sapnis. Lietuvā tāda kārtība veselības aprūpes sistēmā ir kopš 2009. gada, kad ieviesta veselības obligātā apdrošināšana, kas nozīmē – tas, kurš maksā nodokļus, ārstējas bez maksas.Solidaritātes principsKamēr Latvijā par to nevar beigt diskutēt, Lietuvā jaunā kārtība nodokļu nemaksātāju skaitu samazinājusi aptuveni līdz četriem procentiem. Latvijā ēnu ekonomika aizņemot pat līdz 40 procentiem.Veselības aprūpi Lietuvā finansē no diviem avotiem. Lielākais ir tā sauktais veselības apdrošināšanas nodoklis, kas ir daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, mazākais – finansējums no valsts budžeta. Darbojas solidaritātes princips – tas, kurš maksā nodokļus no minimālās mēnešalgas, var saņemt tādu pašu valsts nodrošināto pieejamo medicīnas pakalpojumu klāstu kā cits, kuram alga ir vairāki desmiti tūkstoši litu. Ir, protams, iespēja izmantot privāto klīniku medicīnas pakalpojumus. Ar dažām privātām klīnikām Valsts slimokase ir noslēgusi līgumus par daļēju ārstniecisko pakalpojumu kompensēšanu. Vecais un jaunaisLai mēģinātu saprast, kā veselības obligātā apdrošināšana darbojas Lietuvā, «Bauskas Dzīve» devās uz netālo kaimiņvalsts mazpilsētu Pasvali. Tajā ir ap astoņiem tūkstošiem iedzīvotāju (Bauskā – 9,7 tūkstoši), Pasvales rajonā iedzīvotāju skaits ir 30 tūkstoši (Bauskas novadā – ap 27 tūkstošiem).Uz maģistrāles A7 ceļā uz Eiropu Pasvales slimnīca Lietuvā ir pirmā, kur meklēt un saņemt plaša profila neatliekamo palīdzību, uzsver ķirurgs Rolands Rastausks, iestādes galvenais ārsts. 40 kilometru tālāk, Panevēžā, ir valsts līmeņa slimnīca, kas apkalpo 300 tūkstošus pacientu.«Bauskas Dzīve» Pasvales slimnīcu apmeklēja dienu pēc tam, kad tika izsludināta gripas karantīna. Kārtība ir stingra, lai vīrusi nesaķertu stacionāra pacientus, slimnieku apmeklēšana liegta, pienesumi jānodod ģērb-tuvē. Nodaļu durvis ir slēgtas, tāpēc kopā ar galveno ārstu no stāva uz stāvu pārvietojamies ar liftu.Tā, ko pasvalieši sauc par veco slimnīcu, uzcelta 1984. gadā, un ēka jau renovēta. Gaisa koridors to savieno ar jauno korpusu, kurā mediķi strādā 13 gadu. Atšķirība jūtama, jo jaunajā ēkā nodaļās ir palātas ar vienu vai divām gultām un individuālu sanitāro telpu, kas ir elegantāka nekā dažam mājās. Turklāt tās nav maksas palātas, zinot situāciju Latvijas slimnīcās, uzsver R. Rastausks. Stimuls būt godīgamPasvales slimnīcā ir ķirurģijas, traumatoloģijas, reanimācijas, terapijas, neiroloģijas, psihiatrijas, ginekoloģijas, dzemdību un bērnu nodaļa. Iestādē ir 180 gultasvietu, no tām trešā daļa ir ilgstošas medicīniskās aprūpes nodaļa ar 44 vietām Pasvalē un vēl 25 gultām filiālē Jonišķos. Lietuvā onkoloģiskie slimnieki vai pacienti ar citām hroniskām kaitēm, kuriem nepieciešama ilgstoša medicīniskā aprūpe, šādā nodaļā var ār-stēties 120 dienu gadā, bet Latvijā tikai desmit līdz 14 dienu. Veselības obligātās apdrošināšanas ieviešana Lietuvā ir bijis labs stimuls nodokļu maksāšanai, uzsver Pasvales slimnīcas galvenais ārsts Rolands Rastausks. Nav tādas problēmas kā Latvijā ierastā ārstniecības iestāžu cīņa ar pacientu parādiem, jo Lietuvā var ārstēties, neko papildus nemaksājot.«Gada laikā slimnīcā parādās labi ja divi pacienti, kuri nav maksājuši nodokļus Lietuvā. Parasti tie ir tautieši, kuri strādā Eiropā un paši spēj segt savus ārstēšanās izdevumus. Kārtība ir vienkārša – pacients parāda personas dokumentu vai nosauc savu personas kodu. Mediķim administratoram ir pieeja datubāzei, kur var uzzināt, vai persona maksā vai nemaksā nodokļus. Neatliekamās palīdzības sniegšanā nešķiro – tā pieejama pilnīgi visiem,» skaidro R. Rastausks. Labāks nodrošinājumsSlimnīcas priekšrocība ir iespēja brīvāk plānot līdzekļu izlietojumu. Ārstniecības iestāde saņem naudu par pakalpojumiem un izvēlas, ko attīstīt, no kā atteikties. Var paaugstināt algas, piemaksāt mediķiem par labu darbu, motivējot strādāt, pirkt aparatūru, ņemt kredītu, ministrija to neregulē. Pasvales slimnīcai ir lietišķa sadarbība ar Aizkraukles slimnīcu, un R. Rastausks vērtē, ka Lietuvā veselības aprūpes nodrošinājums ir krietni labāks nekā Latvijā.Kaut vai, piemēram, dzemdību palīdzība, kāda Bauskā no 2009. gada vairs nav pieejama. Pasvales slimnīcā 2012. gadā pasaulē nāca 313 mazuļu. Vietējo māmiņu ir mazāk par pusi, jo uz Pasvales slimnīcas dzemdību nodaļu brauc vēl no apkārtējiem rajoniem. Dzemdību nodaļā ir arī maksas palātas ar paaugstinātu komfortu (50 litu diennaktī) ģimenes dzemdībām. Parastā divvietīgā palātā ir savs sanitārais mezgls, bet nav televizora un ledusskapja. Atbalsta ārstus rezidentusGluži bez problēmām ārstniecības iestādes neiztiek arī Lietuvā, atklāj R. Rastausks: «Mums ir līgums ar Valsts slimokasi. Izārstējam 100 pacientu – valsts samaksā 100 tūkstošus litu. Ja tajā pašā laikā izārstējam 120 pacientu, finansējums ir tāds pats. Kad līdzekļu nepietiek, iznāk kavēt norēķinus ar medikamentu, pārtikas piedāvātājiem, par komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt algas un nodokļi jāsamaksā laikā.»Pasvales slimnīcai 2012. gads bija grūtākais pastāvēšanas laikā. Ekonomiskās krīzes dēļ slimnīcai par 10 procentiem tika samazināts budžets, bet apkures un elektrības tarifs pieauga.«Septembrī mūsu slimnīcai bija miljons litu mīnusā, kasē apaļa nulle. Nācās likvidēt 30 štata vietas, atbrīvot no darba vidējā līmeņa medicīnisko personālu, arī divus ārstus, taču tie visi bija strādājošie pensionāri. Nedaudz samazinājām arī algas un vietu skaitu nodaļās,» stāsta galvenais ārsts.Arī Lietuvā trūkst gados jaunu mediķu, viņi dodas strādāt uz Eiropas valstīm vai paliek Viļņas, Kauņas un Klaipēdas lielajās klīnikās. Pasvales slimnīcā ārstu vidējais vecums ir 56 gadi. Būtu vajadzīgs ķirurgs, ginekologs, neirologs, trūkst terapeitu. Lai piesaistītu speciālistus, Pasvales slimnīca maksas rezidentūrā studējošiem mediķiem četrus gadus sedz mācību maksu, vienojoties, ka dakteris brauks strādāt uz Pasvali. Precizē datusLietuvā Valsts slimokase darbojas Veselības aprūpes ministrijas pārziņā. Turklāt no 2012. gada slimokase izmanto atjaunoto Veselības aprūpes apdrošināšanas reģistru, kurā precizēti dati par apdrošinātajām personām. Jaunais reģistrs ir saistīts ar Lietuvas 19 institūcijām, sešiem valsts reģistriem un ļauj sistematizēt informāciju par apdrošinātajām personām.Precizējot datus, atklāti 170 tūkstoši spēkā neesošu reģistrāciju – personas, kas izbraukušas no Lietuvas un dzīvesvietas maiņu deklarējušas likumā noteiktā kārtībā. Līdz ar to šie cilvēki zaudē apdrošināto statusu Lietuvā. Tas ļāvis ietaupīt miljonus litu, veselības obligātās apdrošināšanas fonda līdzekļus, liecina Lietuvas preses materiāli. «Mirušās dvēseles»Taču ne visi par to priecājas. Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā valsts veselības apdrošināšanas sistēmā pirmais posms ir ģimenes ārsts, kurš pacientu sūta uz izmeklējumiem, pie speciālista vai uz slimnīcu. Viena no Pasvalē praktizējošām ģimenes ārstēm, kura savu vārdu publicēt nevēlējās, «Bauskas Dzīvei» atzina, ka pirmajā brīdī jutusies šokēta, jo pēc datu precizēšanas praksē reģistrēto pacientu skaits samazinājies par diviem simtiem. Līdz ar to mazāks kļuvis prakses finansējums, kurā ir arī ārsta alga. Vēl viņa iebilst, ka vairāki speciālisti Pasvales slimnīcā ierodas no galvaspilsētas un konsultē tikai reizi vai divas mēnesī, līdz ar to gaidīšanas laiks pacientam nereti ir ilgāks par minētajām desmit dienām.Mēdz būt situācijas, ka pacients, nonācis slimnīcā ārstēt plaušu slimību, vēlas pārbaudīt arī sirdi. Taču, ja ārsts to neuzskata par nepieciešamu, pārbaudi slimnieks var veikt, bet par savu naudu. Tomēr, kopš ieviesta veselības obligātā apdrošināšana, pacienti esot mierīgāki, jo vairs nav jāuztraucas, kā samaksāt par ārstēšanos, vērtē ārste.Zaudē apdrošinātāji un iebilst pašvaldībasAr veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanu lielu «pīrāga kumosu» Igaunijā un Lietuvā zaudējušas apdrošināšanas kompānijas. Apdrošināšanas pakalpojumu tirgu Baltijas valstīs 2010. gadā pētījusi «BTA Insurance Company». Tajā atklāts, ka Latvijā par veselības brīvprātīgo apdrošināšanu interesējas 48% iedzīvotāju, Igaunijā – tikai 22%, Lietuvā – 24%. Turklāt tas ir tikai gadu pēc veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanas kaimiņzemēs. Latvijā veselības obligātās apdrošināšanas sistēmai ir daudz pretinieku. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzskata, ka daļas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) novirzīšana veselības aprūpei sagraus pašvaldību finansēšanas sistēmu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nekustamā īpašuma nodoklis veido vietvaras budžeta lielākos ieņēmumus.Pie samazinātām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm, ap 4% novirzot veselības aprūpei, pašvaldībām varētu trūkt līdzekļu, lai nodrošinātu finansējumu visu funkciju pilnvērtīgai veikšanai un ilgtspējīgai attīstībai, prognozē LPS. Iespējams, ka palielināsies pašvaldību izdevumi sociālajai jomai, ja būs jānodrošina pabalsti personām, kurām noteiktu iemeslu dēļ bezmaksas valsts veselības aprūpes pakalpojumi nebūs pieejami, norādīts LPS 21. janvāra paziņojumā. Valdība atbalstaTajā pašā 21. janvārī valdības sēdē pēc karstām diskusijām tomēr atbalstīja Veselības ministrijas virzīto jauno veselības aprūpes finansēšanas koncepcija, kas paredz valsts apmaksāto veselības pakalpojumu sasaisti ar nodokļiem. Tas nozīmē, ka valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus varēs saņemt tikai tie, kas maksās nodokļus, un attaisnotie nodokļu nemaksātāji, piemēram, bezdarbnieki, māmiņas bērna kopšanas atvaļinājumā un daudzi citi, bet neatliekamā palīdzība būs pieejama visiem.Iepriekš tika prognozēts, ka jaunā koncepciju sāks darboties šī gada 1. jūlijā, tagad tas attālināts uz gadu, jo laiku prasīs likumdošanas sakārtošana, skaidro Veselības ministrija. Dažas pretenzijas ir arī Finanšu un Labklājības ministrijai, Latvijas Darba devēju konfederācijai. Ģimenes ārsti pretojasVisbeidzot februāra sākumā Latvijas Ģimenes ārstu un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas paudušas kategorisku «pret» Veselības ministrijas projektam par veselības aprūpes finansēšanas jauno modeli. Galvenā iebilde – ārsti negrib kļūt par nodokļu inspektoriem un soģiem, kas lems, kuram sniegt medicīnisko palīdzību un kuram to liegt. Ir arī bažas, ka pēc pacientu datu precizēšanas, svītrojot no valsts izbraukušos cilvēkus, dažas ģimenes ārstu prakses nebūs spējīgas pastāvēt. Abu asociāciju kopīgajā vēstulē valdībai pausts, ka nodokļu maksāšana vai nemaksāšana nevar būt par iemeslu, lai cilvēkam atteiktu medicīnisko palīdzību, kas pārsniedz neatliekamo palīdzību. Iebildumi atklāj gan nezināšanu, gan nevēlēšanos iepazīt, kā veselības obligātās apdrošināšanas sistēma darbojas pavisam netālajās kaimiņvalstīs. Pārsteidz tas, ka pat netiek pieļauta doma – piedāvātā kārtība varētu veicināt nodokļu maksāšanu, kā tas ir noticis Lietuvā un Igaunijā. FAKTIPubliskais (valsts) veselības aprūpes finansējumsPasaules Veselības organizācijas 2010. gada dati rāda, ka no Eiropas Savienības valstīm publiskais veselības aprūpes finansējums Igaunijā ir 77,8%, Lietuvā – 72,6%, bet Latvijā – tikai 59,6%. Mazāk ir Bulgārijā – 36,5%, Grieķijā – 37%, Kiprā – 50,2%. No ES jaunajām valstīm Ungārijā publiskais veselības aprūpes finansējums ir 71%, Polijā – 72,2%, Čehijā – 82,5%. Vecajās ES valstīs: Lielbritānijā – 82,6%, Zviedrijā – 81,9%, Nīderlandē – 82,1%, Itālijā – 77,2%, Vācijā – 76,8%. UZZIŅAILietuvā nodokļu maksātājiem nav jāmaksā par: vizīti pie ģimenes ārsta; speciālista konsultāciju, izmeklējumiem, uz kuriem nosūta ģimenes ārsts; ārstēšanos vai operāciju slimnīcā. No 2009. gada veselības aprūpi Lietuvā finansē no veselības apdrošināšanas nodokļa un valsts budžeta līdzekļiem.Veselības apdrošināšanas nodoklis ir iezīmēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa – kopā 9%, no tiem 6% maksā darba ņēmējs, 3% – darba devējs. Zemnieki un individuālā darba veicēji paši maksā 6 vai 9%. Ja individuālā uzņēmēja un zemnieka ienākumi ir mazi, veselības apdrošināšanas nodoklis jāmaksā 3% apmērā no minimālās algas Lietuvā.Avots: lvportals.lvSalīdzinājumam – Latvijā veselības obligātajai apdrošināšanai plāno piesaistīt 4% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Līdz ar to finansējums būs daudz mazāks nekā pašlaik ir Lietuvā, saglabāsies pacientu līdzmaksājums. Valsts Lietuvā sedz veselības apdrošināšanu reģistrētiem bezdarbniekiem, pensionāriem, dienas nodaļu skolēniem, studentiem, grūtniecēm un vēl citām Lietuvas Veselības apdrošināšanas likumā minētām iedzīvotāju grupām. Tas plānots arī veselības obligātās apdrošināšanas koncepcijas sistēmā Latvijā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Maksā nodokļus un ārstējas bez maksas

Kategorijas