Bagāta dzīve ar garšu

2013. gada 22. februāris 00:00

80 gadu aprit zorģeniecei Mirdzai Štībelei.Glīta kostīmjaka, mirdzošas acis dzīvīgā sejā, valoda kā strautiņš, – tāda Iecavas novada Zorģu ciemata iemītniece Mirdza Štībele sagaida savas 80. dzimšanas dienas viesus. Tie nāk visu nedēļu – vispirms draudzenes un kaimiņienes īstajā datumā 20. februārī, sestdien dēlu rīkotās svinībās radi un bijušie skolasbiedri, un arī ar ciemata bibliotēkas domubiedriem būšot jāpasēž.No spēcīgas dzimtasMirdzas bagātība nav naudā, bet piedzīvojumiem pilnajā, aizraujošajā dzīvesveidā. Viņa joprojām izmanto katru izdevību kaut kur aizbraukt, kaut ko redzēt, iepazīties un sarunāties ar dažādiem cilvēkiem. Jubilāre rāda pāris smalkā, līdzenā rokrakstā pierakstītas klades – top memuāri.Naskā kundze daudz stāsta par savu dzimtu. Māte Līze un tēvs Pēteris Jēkabpils puses Saukas pagastā izaudzināja četrus bērnus – divus dēlus un divas meitas. «Visi esam sveiki un veseli, vecākajam brālim ir 88, jaunākajai māsai – 75 gadi,» atklāj Mirdza.Līze bijusi prasmīga rokdarbniece, lielsaimnieka meita no Neretas puses. Audusi, vērpusi, šuvusi un adījusi, bija pabeigusi meiteņu ģimnāziju. Viņa bija ierakstīta 1949. gada martā izsūtāmo sarakstā, tomēr kāds tēva kunde – čekists – vietā ierakstījis citu ar lielāku māju un vairāk zemes. Mātes vietā izsūtītā uzvārdu Mirdza uzzinājusi pavisam nesen.Pēteris ne tikai lieliski dziedājis un spēlējis dažādus mūzikas instrumentus, bet arī bijis dažādu amatu meistars – skroderis, frizieris, kalējs, ratnieks, jumiķis, klavieru skaņotājs. Bērni mantojuši muzikalitāti, vienmēr bijuši pirmie dancotāji ballēs. Mirdza ilgus gadus dziedājusi korī.Lustīgu prātuRokdarbu prasme gan Mirdzai nav pielipusi. Toties Mežzemes skolā Biržu pagastā bijis brīnišķīgs skolotājs, kurš pratis bērniem izveidot patiku pret matemātiku. Mirdza pabeigusi Jēkabpils ekonomisko tehnikumu, bet Lauksaimniecības akadēmiju vēlāk neklātienē, jau strādājot par grāmatvedi-ekonomisti Imanta Sudmaļa kolhozā Iecavas pusē. «15. aprīlī apritēs 60 gadu, kopš dzīvoju šeit. Dubulta jubileja,» smaida gaviļniece.Te viņa satikusi vīru Viesturu. «Man bija liela piekrišana, nevarēju ne atkauties no pielūdzējiem,» šķelmīgi teic Mirdza, «Viesturam bija zilas acis, tumši, lokaini mati – tā viņā ieskatījos!» Abi saimniecības speciālisti padomju laikā dzīvoja labi, izaudzinājuši divus dēlus.Draudzeņu atmiņās ir notikums senā zemnieku ballē, kad Mirdza greznā kleitā kopā ar partneri nejauši paslīdējusi un pa labi ievaskoto parketu pāršļūkusi visai zālei. Tērps uzrāvies līdz kaklam, taču dāma smejot pielēkusi kājās, novilkusi brunčus vietā, braši piecirtusi kāju un laidusies tālāk dejas solī.Rosīgas nodarbesKopā ar vīru balles apmeklējuši vēl pēc 50 gadu vecuma. «Tā darīja arī mana mamma,» smej Mirdza, «nāca uz ballēm kopā ar mums ne pieskatīt, bet izdancoties.» Štībeļi kopā ar pusaugu dēliem savulaik regulāri piedalījušies amatieru slēpošanas sacīkstēs Bauskas apkaimē.Pēc aiziešanas pensijā 90. gadu sākumā Mirdza turpināja aktīvo dzīvesveidu. Vīra Viestura nejaušā nāve uz šosejas Pirmajos Ziemassvētkos 2002. gadā bijusi sāpīgi negaidīta, tomēr pēc tās apņēmīgā kundze kļuvusi aktīva dalībniece Pensionāru federācijas cīniņā par lielāku pensiju. Argumentus gatavojusi un iesniegusi Saeimas deputātiem un ministriem. Rezultāts ir 70 santīmu piemaksa par katru nostrādāto gadu, gandarīta jubilāre.Zorģenieces aizraušanās ir dalība dažādos preses izdevumu konkursos. Vēl tagad nav iztērētas visas balvas par pareizajām atbildēm un krustvārdu mīklām, par vinnētajiem tūrisma braucieniem palikušas spilgtas atmiņas. Teju gadu regulāri nūjo: «Jūtu, ka ir labāks atspēriens.»Neklausa mazdēluCiešus kontaktus uztur Mirdzas tehnikuma un pamatskolas biedri: «Agrāk apsveikumu bija pilna pastkaste, tagad bieži sazvanāmies.»Kad «Bauskas Dzīve» vēl saucās «Komunisma Ceļš», Mirdza rakstīja tam par norisēm kolhozā – darba uzvaras, pašdarbība, sabiedriskā dzīve. Laikraksta abonente viņa ir «visu laiku», ir svarīgi zināt, kas notiek bijušajā rajonā, saka jubilāre.Dēls Alvils vēlīgi smaida – mamma ir moža un rosīga, labi saprotas ar lielākajiem mazbērniem un auklē mazāko, kad vedek-lai darbs. «Ar Kristiānu mums saskan. Kad aizrādu, ka viņš mani neklausa, atteic – tu mani neklausi!» smejas vecmāmiņa.Kad saku – tiksimies 100. jubilejā, Mirdza tik smaida. Galvenais, lai dzīve ir tikpat bagāta un aizraujoša kā līdz šim.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bagāta dzīve ar garšu

Kategorijas