Velna ducis nodrošina veiksmi

2013. gada 22. februāris 00:00

Ar medību dievietes dāsnumu šomēnes īpaši aplaimoti Skaistkalnes mednieku biedrības vīri. Savās medību platībās viņi spējuši sadzīt rokā piecus mūspuses mežu «tīģerēnus», kuri nemaz tik viegli nav nomedījami, jo ir gudri un izveicīgi dzīvnieki. Plēsēju medībās sadarbojasMedību kolektīva vadītājs Lauris Drevinskis atklāj, ka lūšus nomedīt centušies jau gadiem. Taču līdz šim tas nav izdevies vairāku apstākļu dēļ. «Krietni mums iegriezušas iepriekšējās bezsniega ziemas, kā arī ātri izpildītais nomedīto dzīvnieku limits,» stāsta mednieks un uzsver, ka šajā sezonā šķēršļu vairs nav bijis un vīri cerējuši uz veiksmīgām lūšu medībām. Taču skaistais meža kaķis tik viegli rokās nedodas. Par medīšanu pat nevarot būt ne runas, ja dzīvnieks nav atrasts. Jāzina arī lūša paradumi – tie iet pa savām pēdām, stigu šķērso pa nokritušu koku, ceļam tiek pāri, lienot caur caurteku utt.Skaistkalnieši jau nedēļām ilgi apsekojuši savu medību teritoriju, cerot atrast lūšu pēdas. «Var ilgi staigāt un medījumu tā arī neatrast. Plēsēju medībās sadarbojamies ar kaimiņu kolektīviem. Šajā reizē mums palīgā nāca Bārbeles puses Gaismas vīri. Lai nostātos kvartālam apkārt un lenktu plēsēju, vajag daudz mednieku. Lūsis var klusām izlavīties no meža garām vīriem jebkurā brīdī. Tikpat labi tas var paslēpties mežā, uzrāpties kokā un mierīgi gaidīt, kamēr dzinēji bļaustīdamies aiziet,» nosaka Lauris un atzīst, ka pašu pieredze mēneša sākumā bijusi tīrā veiksme un teju neticama pasaka, jo uz tik labiem rezultātiem neviens nebija cerējis.Gūst izcilu trofejuUz aizdoma pamata februāra otrajā nedēļā mednieki devušies medībās, kopumā vienpadsmit vīru un vēl viens bez ieroča. Uz dzinēja radīto troksni reaģējušais meža kaķis bija parādījies mežziņa Pāvila Dumbrauska redzeslokā. Viņš izšāvis uz veiklo meža zvēru un pamanījis, ka tam seko vēl trīs sugas brāļi. Raidīdams nākamo šāviņu, viņš piebeidzis vēl vienu, bet atlikušie iemukuši atpakaļ mastā. Turpinot dzīšanu, meklētie tika aplenkti un ar precīzu šāviņu likvidēti. Apskatot medījumus, secinājuši, ka divi no tiem ir vidēja vecuma lūši, bet divi pērnā gada kaķēni. Viens no lielākajiem eksemplāriem nodots Latvijas Dabas muzejam, kurā pēc laika varēs aplūkot izgatavoto izbāzeni.Tā kā lūši šaipusē vēl reizi manīti, nolemts rīkot atkārtotas plēsēju medības. Trīspadsmitā gada trīspadsmitajā februārī trīspadsmit vīru devās mežā lūsim pa pēdām. Velna duča veiksme uzsmaidīja medniekam Ventam Priedītim, kura īpašumā tagad ir izcila eksemplāra trofeja. Vents bija arī viens no tiem veiksminiekiem, kurš iepriekšējās medībās nošāvis vienu kaķveidīgo meža zvēru. Medniekam ar 23 gadu stāžu šie bijuši pirmie lūši mūžā. «Lūsis nāca pa savu atpēdu tieši man virsū. Ne zariņa brakšķēšana, ne sniega čurkstēšana, nekas nenodeva šī zvēra kustību. Tas slīdēja kā ēna un iznira manā acu priekšā. Lodes raidījums bija precīzs, un manās rokās tagad ir medaļas vērta trofeja,» stāsta veiksminieks Vents Priedītis un precizē, ka godalgas vērti ir gan galvaskauss, gan āda. «Galvaskauss precīzi ir zelts, bet āda vēl tiek ģērēta, tālab tās sasniegumi tikai gaidāmi,» atklāj Vents.Nevēlams konkurentsSkaistkalnes mednieku kolektīva vīri visi kā viens atzīst, ka šādas medības bijušas nepieciešamas kā zivij ūdens. Ja plēsēju skaitu šogad neizdotos samazināt, tad uz veiksmīgām medībām rudenī cerību būtu maz.«Gada laikā lūsis apēd līdz 50 stirnu, kas dažam kolektīvam ir sezonas limits. Tās šogad īpaši saudzējām un izšāvām labi ja pusi no izsniegtā licenču skaita. Iepriekšējos gados stirnas kritušas gan no plēsējiem, gan suņiem, to dzīve apstājusies arī bargo ziemu dēļ. Meža kaķi mūspusē krietni iztrenkājuši arī mežacūkas, apēdot to sivēnus. Šī iemesla dēļ cūkas negrib palikt mūsu medību platībās un migrē uz mierīgākām teritorijām. Lūsim vienmēr vajag svaigu gaļu, svaigas asinis. Šis plēsējs ir kaitīgāks pat par vilku. Ja tā turpinātos, visai drīz mūsu medību platības būtu tukšas,» stāsta Skaistkalnes medību kolektīva vadītājs.Lauris Drevinskis pieļauj, ka nomedītie Latvijas «tīģerēni» nav bijuši vienīgie eksemplāri un vēl joprojām Skaistkalnes pusē mājo pa kādam kaķveidīgajam plēsējam. Tos vasarā manot gan ogotāji, gan sēņotāji, arī mežstrādnieki. Mednieks domā, ka lūšu limits noteikti būtu jāpalielina, jo ir teritorijas, kur tie savairojušies tiešām ļoti daudz un kļuvuši par medniekiem nevēlamu konkurentu. UZZIŅAILūšu medības atļautas līdz 31. martam. Medības var beigties arī ātrāk, līdzko Latvijā būs nomedīts 150 lūšu. Jau izmantots aptuveni 100 atļauju.Lūsis ir lielākais Latvijā dzīvojošais kaķu dzimtas plēsējs. Ķermeņa garums no 80 līdz 107 centimetriem. Svars – 8 līdz 30 kilogramu. Lūsis ir ļoti uzmanīgs dzīvnieks ar teicamu redzi un dzirdi. Labi rāpjas kokos un peld. Cilvēkam bīstams tikai izņēmuma gadījumos – ievainots, slims ar trakumsērgu vai mātīte ar mazuli, ja nevar aizbēgt.Lūša klātbūtni nodod pēdu nospiedumi – 5,5 līdz 12 centimetru diametrā ar rozetveidā sakārtotiem spilventiņiem. Viņa pēdas ir līdzīgas mājas kaķa pēdām, tikai ievērojami lielākas. Lēciena garums var sasniegt pat sešus metrus. Atgriežoties no medībām, lūsis slēpj pēdas, izmantojot meža ceļus un iestaigātas takas, kuras pamet ar tāliem sānlēcieniem.Lūsis ir tipisks gaļēdājs. Pamatbarība – stirnas, zaķi, vistveidīgie putni. Ja sniegs biezs, uzbrūk arī briežu un aļņu teļiem, mežacūku sivēniem. Lūša ēdienkartē ir arī citi sīkie plēsēji, bebri, vāveres un peļveidīgie grauzēji. Badā ēd arī nobeigušos dzīvniekus. Dienā apēd līdz diviem kilogramiem gaļas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Velna ducis nodrošina veiksmi

Kategorijas