Par taisnīgu attieksmi

2013. gada 25. februāris 00:00

Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieki 22. februārī piedalījās badastreikā, kura mērķis bija pievērst uzmanību atalgojuma nevienlīdzībai valsts pārvaldē.«Valdība ir pieņēmusi likumu par vienotu atalgojuma sistēmu. Būtu nepieciešams, lai likumu beidzot sāktu pildīt, jo pašlaik bieži var novērot lielas atšķirības valsts iestādēs starp viena līmeņa un kvalifikācijas speciālistu atalgojumu,» darbinieku neapmierinātības iemeslus komentē Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Bauskas filiāles vadītāja Igunda Bēmane. Nav motivācijas iespējuAkcijas laikā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un NVA kolektīvu darbavietās bija izlikti paziņojumi par protestu, un darbinieki dienas laikā iztika bez pusdienām.Ziņu aģentūra LETA informē, ka savus darbiniekus aizstāvējusi VSAA vadītāja Inese Šmitiņa. Viņa uzskata, ka patlaban darbā valsts pārvaldē valda nevienlīdzība, jo daļa tiešās valsts pārvaldes iestāžu var atļauties piesaistīt un motivēt labus speciālistus, taču citām nav iespējama pat minimāla darbinieku atbalstīšana. Starp šīm «citām» iestādēm esot arī VSAA. Aģentūrā nodarbinātajiem netiek nodrošinātas nevienas no sociālajām garantijām, kuras likumā nav noteiktas kā obligāti izmaksājamās, piemēram, veselības apdrošināšanas polises pabalsti, piemaksa par papildu pienākumu pildīšanu, naudas balvas par īpašiem sasniegumiem un citas. Tomēr tās darbinieku motivācijai esot ļoti svarīgas. Pašreizējās atlīdzības politikas dēļ VSAA nodarbinātie aizejot uz labāk atalgotiem amatiem citās valsts iestādēs.«Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 2012./2013. gadumijas uzrunā solīja mazināt nevienlīdzību Latvijā. Šajā sakarā 9. janvārī V. Dombrovskim arodbiedrība nosūtīja vēstuli «Par nevienlīdzības novēršanu valsts pārvaldē», uz to Finanšu ministrija sniegusi formālu atbildi, no kuras var spriest, ka pašlaik jāpārtiek vienīgi no solījumiem, Finanšu ministrija plāno ko risināt labākajā gadījumā tikai 2016. gadā. Papildus tam 14. februārī Saeima ratificēja Eiropas Sociālo hartu, izņemot punktu «Tiesības uz taisnīgu atalgojumu», kas praktiski legalizē netaisnību Latvijā,» skaidro Latvijas Valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons.Bauskas «pārējie»Pašvaldības mērogā vienlīdzīga atalgojuma aspektus Bauskas novadā cenšas aktualizēt Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieks Aleksandrs Novickis. «4. februārī kā fiziska persona iesniedzu Bauskas novada domē deputātiem vēstuli. Izklāstīju visu, kas attiecas uz atalgojumu saskaņā ar valsts un pašvaldības atlīdzības likumu, ieskaitot darbinieku sociālās garantijas. Kā fiziska persona varu aizstāvēt savas intereses,» saka A. Novickis. Viņš uzsver, ka mērķis ir ne tikai panākt taisnīgumu sev, bet arī pievērst uzmanību atalgojuma kritērijiem Bauskas novadā. Algas pašvaldības darbiniekiem it kā tiek piesaistītas amatu kategorijām un algu grupām. Tomēr cilvēki tiek uzkrītoši šķiroti, ir tādi, kuru atalgojumu izvērtē un paaugstina, un ir «pārējie», kurus izliekas nemanām. A. Novickis uzskata, ka ir likumi, kas precīzi regulē kritērijus, pēc kuriem var noteikt algas. Tas noņemtu no dienaskārtības jautājumus, kāpēc bibliotekāre saņem tik un vadošais inženieris tik, neraisot publiskas un nepamatotas diskusijas.Šāda uzstāšanās nav nekas patīkams pašam darba ņēmējam. Var gaidīt gan represijas no darba devēja, gan arī citi cilvēki nenovērtē. «Tas ir ceļš, kā var risināt darba attiecību jautājumus – ja nebūs pozitīvas atbildes, var iet uz administratīvo tiesu. Riskēju ar to, ka sabojāšu attiecības ar darba devēju un tiks meklētas visas iespējas, kā atlaist neērto darbinieku,» saka A. Novickis. Nosoda aktivitātiAtalgojuma noteikšanas kritēriju problēma valsts iestādēs vienmēr ir bijusi aktuāla. Mēģinājumi noteikt ar likumu algas kritērijus saskaras ar brīvā tirgus ietekmi, kad privātās struktūras aizvilina speciālistus. Tāpēc vienas iestādes cenšas palielināt saviem darbiniekiem algas vai sniegt citādus labumus, bet citas norāda uz netaisnību atalgojuma sistēmā, jo šo iestāžu darbinieku kvalifikācija un darba apjoms nebūt neatšķiras.Jāatzīst, ka paši akcijas rīkotāji nav vienoti kritērijos. «VSAA darbinieki apkalpo klientus, strādājot paaugstinātā riska režīmā, ko rada nemitīgs stress, emocionāla un psiholoģiska spriedze, jo ikdienā nākas saskarties ar cilvēku negācijām, ko rada bezdarbs, mazais atalgojums,» ar šādu argumentu VSAA direktore I. Šmitiņa cenšas pamatot nepieciešamību pēc darbinieku lielāka atalgojuma. Tomēr šādus darba apstākļus var uzrādīt ļoti daudzas valsts iestādes, un diez vai šāda pieeja saistāma ar taisnīga atalgojuma principiem visiem.Spriežot pēc interneta komentāriem, akciju masveidā nosoda cilvēki, kuriem atalgojums ir mazāks.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Par taisnīgu attieksmi

Kategorijas