Trīs olimpiskās medaļas

2013. gada 27. februāris 00:00

Sporta skolotājs Pēteris Lungevičs izvēlējies Vecumniekus, ne Maskavu.Vecumnieku vidusskolas audzēkņi šogad «Bauskas Dzīvei» atzina – grūti iztēloties mācības nākamgad, jo pensijā dosies sporta pedagogs Pēteris Lungevičs – personība, kuras skolas ikdienā ļoti pietrūks. Viņš pats teic, ka laiks pienācis – jādod iespējas jaunajiem treneriem un sporta skolotājiem.Ikviena sporta skolotāja sapnis ir izaudzināt olimpisko čempionu. Būt klāt brīdī, kad parādās talants un tiek sperti pirmie soļi, kas aizved uz profesionālo sportu un augstākā kaluma medaļām. P. Lungevičam šis sapnis ir piepildīts. «Vecumnieku vidusskolai ir visas trīs olimpiskās medaļas – Jānim Ķipuram bobslejā zelts un bronza, Aināram Kovalam šķēpmešanā – sudrabs,» gandarīts skolotājs.Kā aizrāvāties ar sportu? Kuri sporta veidi ir tīkamākie?– Mācoties Madonas vidusskolā, sāku trenēties. Iepatikās. Desmitcīņā Latvijā toreiz starp skolēniem biju pirmajā sešniekā. Salīdzinot ar mūsdienām, rezultāti bija pieticīgi, bet tādi bija apstākļi. Ziemā trenējāmies parastā šķūnī. Dažās distancēs, piemēram, 1500 metru skrējienā, biju labākais. Piedalījos sacensībās krosā, biju «Vārpas» izlasē.Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā iestājos 1967. gadā un pabeidzu to ar «sarkano diplomu» – visi piecnieki (augstākā atzīme tolaik – red.). Nodarbojos ar zinātni – saņēmu pirmo izcilnieka zelta medaļu. Zinātniskais darbs saucās «Step testa izmantošana sporta praksē». Tur viss it kā vienkārši – ķeblītis, kāpšana augšā un lejā, pulss, datu apstrāde. Paveikto darbu novērtēja. Maskavā man jau bija paredzēta vieta aspirantūrā. Nesanāca. Valdis Šekavs toreiz pār-vilināja strādāt uz Bauskas sporta skolu Vecumniekos. Drīz pēc tam 1971. gadā paņēma armijā, Kauņā nodienēju vienu gadu. Pēc tam par zinātni vairs nedomāju un turpināju strādāt Vecumniekos. Te kā treneris un skolotājs esmu pavadījis 42 gadus.Kāpēc palikāt Vecumniekos? To grūti salīdzināt ar iespēju strādāt Maskavā.– Toreiz vilināja tuvums Rīgai, turklāt vieta bija patīkama. Pirms mums Vecumnieku skolā sāka strādāt Egons Priedītis no Valmieras rajona. Viņš sākumā domājis, ka pastrādās pāris gadu, bet palicis pavisam, jo «Vecumnieki iesūc».Toreiz bijām četri skolotāji – Ivars Zilgalvis, Guntis Vēveris, Egons Priedītis, Egons Vēveris un es. Direktore bija Anna Namiķe. Vecumniekos bija izveidota specializētā vieglatlētikas skola. Kopš tā laika mūsu sporta skolotājus dēvē par sporta katedru.Kādas bija specializētas vieglatlētikas skolas priekšrocības un pienākumi?– Tas nozīmēja vienu papildu sporta stundu, fakultatīvās nodarbības un vairāk finansējuma inventāra iegādei. Tādas Latvijā tolaik bija 14 skolas. Padomju laikā katru gadu notika šo mācību iestāžu sacensības, kur konkurence bija ļoti spēcīga. Spēcīgākie sportisti bija Koknesē, Rojā, Kuldīgā, Balvos. Arī mēs divreiz uzvarējām un zemāk par sesto vietu nekad nebijām.Būtībā sporta sistēmā lielu atšķirību starp padomju laiku un mūsdienām nav. Taisnība ir teicienā, ka visu izšķir kadri. Pēc neatkarības iegūšanas tie paši sporta skolotāji vien te palikām, un nekas īpaši nemainījās. Lielajā sportā ir dažādas izmaiņas, bet bērnu sports palika, kā bijis.Kuri no bijušajiem audzēkņiem ir veiksmīgākie lielajā sportā?– Pirmais nāk prātā šķēpmetējs Ainārs Kovals, bet divas olimpiskās medaļas ir bobslejistam Jānim Ķipuram. Ir citi augsti sasniegumi. Augstlēkšanā Normundam Sietiņam izdevās pārvarēt latiņu 2,3 met-ru līmenī, tas ir Latvijas rekords augstlēkšanā. Dace Ruskule piedalījās Olimpiskajās spēlēs diska mešanā. Par Latvijas čempioniem volejbolā kļuva Aivars Petruševics, Ivars Kovals. Aivars Petruševics tagad spēlē Latvijas volejbola izlasē. Mūsu audzēkņi bijuši citās Latvijas izlasēs – rokasbumbā, basketbolā, kamaniņu sportā, airēšanā u. c.Visvairāk mūsu audzēkņu startējuši Latvijas vieglatlētikas izlasē, turklāt dažādās paaudzēs. Jaunā cerība ir daudzcīņnieks Reinis Krēgers, Latvijas rekordists junioriem desmitcīņā. Tallinā savulaik notika Pasaules skolēnu vieglatlētikas sporta spēles. Tur piedalījās skolas, kurās mācījās un trenējās labākie jaunie sportisti no visas valsts, bet Latvija aizsūtīja mūs, īstu lauku skolu. 15 komandu konkurencē izcīnījām sesto vietu. Reinis Krēgers kļuva par uzvarētāju augstlēkšanā.Pirms gadiem desmit sākām organizēt salidojumus. Uz pirmo ieradās apmēram simt bijušo audzēkņu. Ilgu laiku katru gadu marta trešajā sestdienā bija šāds sarīkojums. Nu jau gan pāris gadu vairs nekas tāds nenotiek.Vecumnieku vidusskolai pēdējā laikā izdevies iegūt ne vienu vien Latvijas čempionāta medaļu kārtslēkšanā. Kā tas izdodas?– Katrs treneris meklē nišu, kur darboties un gūt panākumus. Ivaram Zilgalvim izdevās sagādāt inventāru, un tagad Vecumnieku panākumi liek citiem sarosīties – ar kārtslēkšanu sāk nodarboties arī Ventspilī un citur. Pluss ir tas, ka mūsu zāli varam pārvērst par mazu, bet tomēr manēžu.Par paveikto sportā vienmēr saku – viens šajā darbā nav karotājs. Vērtējot panākumus, nešķirojam, vai tas ir sporta skolas vai vidusskolas audzēknis. Bērnus sagatavojam kopā, un tikai komandas darbs ir pilnvērtīgs. No Vecumnieku vidusskolas sporta skola saņem labi sagatavotus jauniešus.Lielākais prieks ir tad, kad audzēkņi beidz skolu un atrod vietu dzīvē. Sports palielina konkurētspēju, komunikabilitāti, sportisti māk nospraust mērķi un strādāt, lai to sasniegtu.Kas lika pieņemt lēmumu, ka šogad pienācis laiks beigt aktīvās darba gaitas?– Man aprit 65 gadi. Ir izaudzinātas daudzas maiņas, laiks saprast savu vietu. Sports ir jaunajiem. Lai gan arī vecākos gados daudz paveicām. Savulaik rajona mačos startējām kopā ar 70. gadu jauniešiem. Sīvi cīnījāmies, īpaši ar «Dartijas» komandām. Ivars Zilgalvis, Guntis Vēveris un es startējām vienā komandā skriešanā.Man par veselību grēks sūdzēties – lai katrs 65 gados varētu demonstrēt sporta elementus, vingrot kopā ar skolēniem. Tomēr saprotu, ka jānāk jaunajiem ar citādu domāšanu.Kāda būs jaunā sportistu paaudze pēc gadiem desmit vai divdesmit?– Ar katru gadu izskatās aizvien švakāk. Ar labi trenētām pirkstu kustībām pie datora vien nepietiek. Jau tagad lielas problēmas sagādā 1. un 2. klase, jo bērniem ir mazkustīgs dzīvesveids. Man «pumpītis» skriešanā bija jau no mazām dienām, braucu ar riteni, slēpoju. Kolēģis kājām gāja uz skolu desmit kilometrus un pēc tam kļuva par labu skrējēju. Tagad ārkārtīgi mazkustīgi ir pat paši mazākie. Neaktīvajiem bērniem sporta stundās skatienā ir tikai viena doma: «Liec mani mierā!»Lai tagad bērns kaut ko sasniegtu sportā, vecākiem ir stipri jāpiestrādā. Domāju, ka Vecumniekos būs sporta zāles, tehnoloģijas, inventārs un iespējas. Galvenais – lai panākumus vēlētos gan bērni, gan vecāki. Tad sekmes būs, ja Dievs devis talantu. Taču kopumā ar skolēniem būs grūti, ja laikus nepanāks, lai vairākums izprot labas veselības nozīmi.Ar ko aizraujaties brīvajā laikā?– Viens vaļasprieks ir saistīts ar sportu – biatlona skatīšanās televīzijā. Tas ir īsts detektīvs. Pirms tam var mēģināt paredzēt, kurš uzvarēs, bet nevar zināt, kas notiks kārtējā šaušanā. Brālis savulaik bija labs biatlonists, arī mani studiju biedri bija biatlonisti. Esam pazīstami ar Latvijas izlases treneri Vitāliju Urbanoviču, zinu daudzus sportistus. Tāpēc šis sporta veids interesē.Tomēr pirmajā vietā brīvajā laikā man ir dārzkopība. Tēva mājas palika brālim, nopirku kaimiņu māju un atjaunoju. Vasarā dzīvoju pa laukiem, reizēm ciemos atbrauc kolēģi. Ir pirts, dīķi, var peldēties un rūdīties. Ar tuvākajiem kaimiņiem sanākam kopā katru sestdienu. Deviņi veči sēž uz lāvas un peras. Pie pirts ārā ir liepas. Vasarā sestdienas vakarā izej ārā no pirts, apsēdies un klausies – apkārt visa pasaule san. Tad jūtos kā dziesmā «Vasarā Latvijā». Pēteris LungevičsDzimis 1948. gadā «Liepnieku» mājās Madonas rajonā, tagadējā Kalsnavas pagastā. Tēvs bija zemnieks, kolhoza «Uzvaras rīts» brigadieris, arī māte strādāja kolhozā.Pabeidzis Madonas vidusskolu. Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā iegūta fiziskās audzināšanas pasniedzēja specialitāte.Sieva Anna beigusi Mākslas akadēmiju, strādā par pedagoģi Baldonē. Ģimenē ir dēls, meita un divas mazmeitas. Pēteris priecājas par mazmeitu Madaru Lungeviču, kurai ir vispusīgas intereses – viņa mācās mūzikas skolā un sporto.Vaļasprieki – dārzkopība, puķkopība, biatlona skatīšanās.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Trīs olimpiskās medaļas

Kategorijas