Zemgalieši «Vidzemniekos»

2013. gada 27. februāris 00:00

Rundāles novadā Jumburgu ģimene ar savu vidzemnieku atvērtību un sirsnību spēj piesildīt visu Saulaini, kas 40 gados kļuvusi par viņu mājām. Salīdzinot sevi ar vietējiem iedzīvotājiem, Jumburgi teic, ka zemgalieši ir noslēgtāki.No «Pūpoliem»Anita ar vīru Juri ir dzimuši un auguši Valmieras pusē. Studējot Jelgavā, viņi meklēja pagaidu mājvietu tuvāk augstskolai, kas vēlāk kļuva par patstāvīgu dzīvesvietu.Pārbraucot no paugurainās un mežiem bagātās Vidzemes uz Zemgali, saimnieki domāja: «Ārprāts, visapkārt tikai lauki! Kur esam atbraukuši?» Sākotnēji nevarēja izlemt, vai pārvākties uz Saulaini vai Apguldi, tomēr, domājot par ērtākiem dzīves apstākļiem, iekārtojās dzīvoklī Saulaines centrā. Pēc studiju gadiem Anitai piedāvāja darbu tuvējā tehnikumā un bērniem garantēja vietu bērnudārzā, tāpēc Jumburgu ģimene nolēma kļūt par zemgaliešiem.Deviņdesmitajos gados Saulainē nesen uzceltajām Līvānu mājām iemītniekus meklēja konkursā. Tajā vērtēja vecāku profesionālos panākumus un bērnu sekmes skolā. Kad ģimenei piešķīra māju, vajadzēja tikai izdomāt nosaukumu. Jumburgi vienprātīgi nolēma, ka mājas sauks par «Pūpoliem», tāpat kā iepriekšējo, skaistām atmiņām piepildīto mājvietu Gaujas krastā. Tomēr šī iecere bija jāmaina, jo tuvējā apkārtnē kādai mājai jau bija šāds vārds. Jumburgi nolēma, ka māja jādēvē vārdā, kas asociējas ar saimniekiem. Nosaukums vēstī, ka Zemgales līdzenumos dzīvo vidzemnieki, bet, kā atzīst paši: «Lai arī sirdī vienmēr ir Vidzeme, esam jau kļuvuši par zemgaliešiem.»Pašu rokām iekoptsĢimene pie zemes iekopšanas ķērās klāt jau pirms ievākšanās «Vidzemniekos». Saimnieki atceras, ka apkārt mājai kādreiz bijusi dubļu jūra, jo tur iepriekš bija cukurbiešu lauks. Apkārtnes iekopšanai atvesta melnzeme. Nopirktas četras govis, cūkas un aitas.Tagad Jumburgiem ir tikai vistas un divi suņi. Kā atzīst paši, bez bērnu palīdzības ar visu saimniecību nevarētu tikt galā. Anita slavē vīru: «Pat ja nav, ko darīt, Juris kaut ko atradīs.» Celtniecība ir viņa hobijs, āra nojumi ar kamīnu, pirtiņu un verandu saimnieks cēlis pats savām rokām. Par māju nosūkstās: «Līvāniete celta tā, ka neviens stūris nav taisns, tāpēc pašam visur sava roka jāpieliek.»Ap māju ir iestādīts jasmīnu dzīvžogs, kas vasarā pagalmu ietērpj baltā ziedu kupenā. Anita atklāj, ka vēlme izdaiļot pagalmu ar ziediem un kopt ķiršu dārzu ir pārmantota no vectēva. Vidzemē viņas dzimtas pagalmu rotāja krāšņi ķiršu koki. «Uz šejieni jābrauc pavasarī, kad viss zied un smaržo, tad te ir, ko redzēt,» piebilst saimniece.Māja kā valstsTagad te ikdienā dzīvo Anita ar Juri, taču svētku reizēs «Vidzemniekos» līksmu kņadu ienes dēla Ģirta ģimene, kas jau astoņus gadus dzīvo Īrijā, un meitas Daigas ģimene no Jelgavas. Dēlam ir divas meitas Adriana un Jasmīne, jaunākā ir dzimusi Īrijā.Anita ar lepnumu rāda mazbērnu fotogrāfijas pie viesistabas sienas. Abas mazmeitas dejo īru dejas un, kā stāsta ome, konkursos ir labākas par vietējiem bērniem. Daigas ģimenē aug četrus gadus vecā Estere, pēc omes raksturojuma – «īsts prātvēders», un ir gaidāms vēl viens bērniņš. Stāstot par ģimeni, Anitai aizlūst balss un acīs sariešas asaras. Viņa lepojas ar saviem tuvajiem, bet atzīst: «Tas ir briesmīgi, gandrīz no katras latviešu ģimenes kāds ir devies uz ārzemēm.»Rīgas lidostā jaunākā mazmeita, atlidojusi no Īrijas, prasot: «Kad būsim Latvijā?», ar to domājot «Vidzemnieku» mājas. Saimniece teic: «Šī māja viņiem ir visa Latvija.» Runājot par mazbērniem, Anita nebeidz smaidīt. Uz galda stāv jaunākās mazmeitas dāvāta hiacinte Valentīndienā. Saimniece atnes fotorāmīti ar vecākās mazmeitas bildi, kur uzdrukāts: «Ja es būtu zinājusi, ka no mazbērniem tik daudz prieka, tad tie man būtu vispirms.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zemgalieši «Vidzemniekos»

Kategorijas