Lauva, tīģeris vai zilonis

2013. gada 1. marts 00:00

Aizraušanās. Zobenu cīņā rod vērtīgas īpašības.Maigā, smalkā Pestīšanas Armijas (PA) Iecavas korpusa virsniece Karīna Kozlovska pārvēršas uzstājīgā, grūti atvairāmā pretiniecē, paņēmusi rokās zobenu – plastmasas imitācijas ieroci, ko izmanto pašas vadītajās zobenu cīņas nodarbībās.Meitenes vienŠī ir vienīgā lieta, kurā kolēģe Liene Lazdiņa Karīnu nevar aizstāt. Prombūtnē viņas viena otru aizvieto gan angļu valodas, gan bērnu un jauniešu nodarbībās vai dievkalpojumos, bet zobenu turēt māca vienīgi Karīna. «Mani šī lieta nav uzrunājusi,» smaidot noteic Liene, «Bauskas Dzīves» apmeklējumam par godu tomēr uzliekot paukotājas sejas masku un uzvelkot iespaidīgus ādas cimdus, lai palīdzētu Karīnai nodemonstrēt savdabīgo aizraušanos.Kopš kalpošanas sākuma Iecavā Karīna vada zobenu cīņas grupu, kurā sākumā bija piecas meitenes. «Viņas ir drosmīgākas,» secina jauniete. PA mītnes otrā stāva mājīgā zāle ir gana plaša, lai te varētu darboties desmit cīnītāji. Fiziskā slodze – pietiekami liela. Zilumi un traumas te vēl neesot piedzīvotas, taču katru nodarbību Karīna sāk ar atgādinājumu, ka plastmasas rīks ir īsts ierocis un ar to jāapietas prātīgi, lai pretinieku neievainotu.Meistare parāda paštaisītu koka zobenu – slotaskātam piestiprināts latas rokturis un ar izolācijas lenti notīta caurule. Gana draudīgs, apstiprina Karīna, piebilstot, ka īstie zobeni ir vēl smagāki par mācību ieročiem.Viduslaiku mācībaKarīna ar zobenu cīņu aizrāvusies, mācoties par PA virsnieci. «Atbrauca jauniešu vadītājs no Zviedrijas – trīs melno jostu īpašnieks aikido, teikvondo, paukotājs. Sāku pie viņa apgūt garo zobenu cīņas pamatus, un man ļoti iepatikās. Kad viņš brauca prom, ierādīja, kā mācīt citus. Teica, lai turpinu,» paļāvīgi stāsta jauniete.Viņas priekšmets ir pašaizsardzība. Latvijā ir vairāki klubi, kur var apgūt viduslaiku cīņas veidus. Karīna strādā pēc ASV Svētā Džordža bruņinieku skolas metodēm, kas balstītas Fiores de Liberi – viena no pieciem lielākajiem viduslaiku bruņiniekiem – mācībā. Viņš pats meklējis cienīgus cilvēkus, kam mācīt šo amatu. «Balstāmies uz meistara nosauktajām astoņām vērtībām – godīgums, devīgums, ticība, cēlums, augstsirdība, labestība, veiklība, izveicība. Visu, ko dari, veic tik labi, cik spēj,» skaidro jaunā meistare.Cīnītāji kā dzīvniekiFiore de Liberi aprakstījis savu sistēmu «senjo» – zobenu cirtienu veidus, cīņas paņēmienus. Viņš cilvēku izturēšanos cīņā raksturojis dzīvnieku tipos, stāsta Karīna. «Es esmu uzbrucēja pēc dabas – drosmīgā lauva, kas uzreiz uzbruks. Zilonis ir stabils, viņš nogaidīs un izvēlēsies īsto aizstāvību. Veiklais tīģeris pratīs izvairīties un izmantot pretinieka kļūdas. Lūsis domā uz priekšu un paredz pretinieka rīcību, izvēloties aizsardzību.»Cilvēki nereti dodas cīņā, lai būtu varonīgi, – es uzbrūku, es ievainoju pretinieku, es uzvaru, skaidro Karīna. «Te ir citādi, jo to, vai tu esi trāpījis ar zobenu un nosacīti ievainojis vai pat uzvarējis pretinieku, nosaka tas, kuram trāpīts. Tā mēs iemācāmies būt godīgi, devīgi, atzīt otra uzvaru. Te nav galvenais vinnēt, bet izprast pamatvērtības,» zobenu cīņas filozofiju atklāj PA virsniece, «tās cieši saistītas ar kristietību – dzīvo dzīvi cēli, esi devīgs, parādi godu un cieņu citam!»Jaunietes mērķis ir darīt savus mācekļus drošus, pārliecinātus. Viņa novērojusi – nodarbībās jūtot progresu, augot prasmei, arī biklākas skolnieces kļūst drošākas, pārliecinātākas par sevi. «Daudziem cilvēkiem ir izjūta, ka viņi neko nemāk, bet te viņi saprot, ko var. Tas noder dzīvē ikvienā situācijā,» pārliecināta Karīna.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lauva, tīģeris vai zilonis

Kategorijas