Ar Kristu digitālajā vidē

2013. gada 1. marts 00:00

Interneta sociālie tīkli daudziem, sevišķi jauniešiem, ir kļuvuši par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Šo komunikācijas formu, saskatot tajā lielu potenciālu, nodomājusi izmantot arī kristīgā baznīca.«Sociālie tīkli var būt ne tikai «evaņģelizācijas instruments», bet arī «cilvēciskās attīstības faktors,» savā vēstījumā par godu Pasaules sociālās komunikācijas dienai raksta Romas pāvests Benedikts XVI, kurš nule atkāpies no amata, ziņo Vatikāna radio pārstāvis Jānis Evertovskis.Jauna telpaLai arī atzīmējamā diena būs tikai maijā, pāvests savu ziņojumu Vatikānā prezentēja jau laikus – pirms mēneša. Tajā viņš aicināja kristiešus būt klātesošiem digitālajā pasaulē un nodot Kristus vēsti un Evaņģēlija vērtības laikabiedriem.«Ticīgie aizvien vairāk jūt – ja Labā Vēsts netiks atklāta arī digitālajā vidē, tad daudzi cilvēki, kuriem šodien šī vide ir svarīga, to tā arī neiepazīs,» pārliecināts Benedikts XVI. Viņš uzsver, ka kristieši ir aicināti dalīties sociālajos tīklos savā ticībā ne tikai ar vārdiem, bet arī ar dzīves piemēru. Viņi ir aicināti būt par lieciniekiem, raugoties, kādā veidā notiek viņu komunikācija.Viens no liecības veidiem, iespējams, būs vēlme veltīt citiem savu laiku un palīdzēt rast atbildes tiem, kuri meklē patiesību un dzīves jēgu. Pāvests atgādina, ka atbilde uz cilvēka jautājumiem par mīlestību, patiesību un dzīves jēgu ir meklējama paša Jēzus personā. Eksistenciālos jautājumus uzdod daudzi arī sociālajos tīklos. Tas ir pilnīgi dabiski, ja ticīgais, ievērojot cieņu un smalkjūtību, dalās ar citiem savā ticībā arī digitālajā vidē.Saglabā saikniVēstījumā pāvests atzīst, ka sociālie tīkli var būt nozīmīgs cilvēciskās attīstības faktors. Piemēram, attālos apgabalos, kur kristieši jūtas nogriezti no pasaules, šie tīkli var viņiem palīdzēt saglabāt vienotības ar universālo baznīcu dzīvu apziņu. Tie var atvieglināt pieeju garīgajiem un liturģiskajiem materiāliem un veicināt lūgšanas dzīvi. Benedikts XVI uzsver – daloties ar tiem, kuri ir tālu no ticības, mēs paši esam aicināti augt savā ticībā, lūdzoties un meditējot Dieva Vārdu, un attīstīt sevī tuvākmīlestību.Noslēgumā svētais tēvs atgādina, ka sociālie tīkli var pavērt ļoti plašus ticības apvāršņus. Pateicoties sākotnējai komunikācijai digitālajā telpā, cilvēki atklāj tiešo sakaru nozīmi un atrod ceļu uz dažādām lūgšanu grupām vai liturģiskajām svinībām dievnamos. Neatkarīgi no tā, kur mēs dalāmies savā ticībā – vai tā būtu digitālā telpa vai tiešās attiecības – mums jāatceras, ka esam aicināti atklāt citiem Dieva mīlestību, raksta Benedikts XVI.Katra paša izvēleSpēju izmantot jaunos komunikācijas veidus atzinīgi vērtē Skaistkalnes katoļu baznīcas paulīniešu tēvs Jānis Vīlaks. «Mūsdienu informācijas okeānā daudziem nav iespējams izzināt, kas ir patiesība, kas meli. Tālab ir svētīgi, ka ir prāvesti, kuri izmanto šo tehnoloģisko procesu un iespējas, lai ienestu apgaismību arī šajos tīklos,» teic tēvs Jānis un atklāj, ka pats nav aktīvs līdzdalībnieks sociālo portālu vidē.Viņš uzteic pāvesta Benedikta XVI pirmos ierakstus sociālajā saziņas tīklā «Twitter» (latviskotais nosaukums – tviteris), kā arī citu mācītāju rosīšanos draugiem.lv, «Facebook» un jau pieminētajā tviterī, taču atzīst, ka pats priekšroku dod sarunām klātienē. Mācītājam tīkama bijusi iepriekšējā Romas pāvesta Jāņa Pāvila II iniciatīva, ka visiem, kas dzīvesvietu reģistrējuši Romā, tika izsūtīta ikrīta uzmundrinājuma un stiprinājuma vēstule mobilajā telefonā.Par mūsdienām un nākotnes perspektīvām paulīniešu tēvs saka: «Ir jānomainās mācītāju paaudzei, jānāk jaunākām un mobilākām personībām, kas spēs pilnvērtīgi komunicēt jau pieminētajos kanālos. Iespējams, kāds šādā veidā atradīs arī ceļu uz fizisko baznīcu, un virtuālā pasaule būs tikai blakuspiedeva.»Kalpo ar idejuLatvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Budbergas Sv. Pāvila, Valles, Vecumnieku draudzes mācītājs Juris Morics ir pārliecināts, ka sociālie tīkli paņem ļoti daudz laika. Ja domājot tādējādi uzrunāt jauniešus, tad viņiem vajadzīgs pašu līdzgaitnieks. «No tā, ka es sākšu «dzīvot» sociālajos tīklos, es jaunāks nepalikšu un pievilcīgāks arī ne, varbūt vienīgi smieklīgāks. Pienākumu apjoms un spektrs mācītājam ir gana liels. Kamēr es nebiju mācītājs, es par to neiedomājos. Es apzinos, ka modernie saziņas līdzekļi ir brīnišķīga lieta, kuru arī pats izmantoju, gan sprediķa gatavošanā, gan kādu jautājumu izzināšanā. Taču, lai aktīvi uzturētos šajā vidē, ir vajadzīgs laiks, bet tā šādām lietām man nav. Kam ir jautājumi, tie uzraksta e-pastā, kur viņiem arī atbildu,» atklāj J. Morics.Virtuālajā pasaulē biežs viesis ir mūspusē labi ieredzēts garīdznieks – Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis. Viņš ir sastopams gan draugiem.lv, gan tviterī, gan arī «Facebook». «Tā ir kalpošana, jo esmu pieejams cilvēku jautājumiem un rēķinos, ka uz tiem vajadzēs atbildēt,» stāsta E. Mažis un uzsver, ka sociālo tīklu izmantošana nav tieša evaņģelizācija.Mācītāju dziļi sāpinot tie kristieši, kas dievkalpojumu reklāmas sūta visiem bez izņēmuma. «Evaņģelizācija ir kaut kas personīgs, tāpēc es redzu iespēju komunicēt ar cilvēkiem, kuriem ir interese par Dievu un baznīcu. Otra lieta – daudzi mani draudzes locekļi pašlaik dzīvo ārzemēs, un tā ir iespēja viņus iedrošināt un informēt par notiekošo draudzē. Treškārt, vieglāk meklēt un atrast tos, kas uz draudzi vairs nenāk, un aicināt atpakaļ. Man nav problēmu ar laiku, ko pavadu sociālajos tīklos. Tā ir katra paša izvēle, cik daudz tas tiek darīts,» savu viedokli pauž baptistu mācītājs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar Kristu digitālajā vidē

Kategorijas