Jāstrādā arī pensijā

2013. gada 1. marts 00:00

50 gadu jubileju svin Uldis Tomsons.Daudzi savu īpašo skaitli nezina vai par to neinteresējas, turpretī baušķeniekam Uldim Tomsonam jau kopš dzimšanas brīža nozīmīgs ir cipars «3». «Esmu dzimis 1963. gada 3. martā pulksten trijos. Arī Mārtiņš, mans jaunākais dēls, ir dzimis šajā pašā datumā,» atklāj jubilārs un piebilst, ka tās nav vienīgās dzīves sakritības.Slepens objektsUldim bērnība saistās ar patlaban snauduļojošo Rūpniecības ielu Bauskā, kas, viņam augot, allaž bija ļaužu pilna. It īpaši tas bija novērojams nedēļas nogalēs, kad gan pilsētnieki, gan laucinieki straumēm plūda uz veco tirgu, kas atradās blakus viņa vecāku mājai. Ulda tēvs Jānis bija celtnieks, māte Ināra – mediķe. Viņa, neraugoties uz cienījamo vecumu, vēl joprojām strādā aptiekā un savulaik gribējusi, lai arī dēls iet mātes pēdās un kļūst par ķirurgu.«Medicīna mani neinteresēja, taču no vecākiem esmu mantojis mīlestību pret sportu, ar ko skolas gados aizrāvos,» stāsta baušķenieks. Lai arī kā gribētos, tagad nodarboties ar sportu liedz reiz darbā gūtā kājas trauma.Pēc Bauskas 1. vidusskolas absolvēšanas jubilārs iesaukts armijā, kur divi gadi pavadīti burtiski zem zemes. «Tā kā sen jau pagājuši desmit gadi, par kuriem parakstījos, ka nedrīkstu izpaust noslēpumu, tagad jau droši varu teikt, ka tolaik biju Ādažos slepenā pretgaisa aizsardzības daļā. Darbs lielākoties bija saistīts ar radio sakaru aparatūru un grafiku zīmēšanu,» stāsta baušķenieks.Pirmie – baznīcāAtnācis no militārā dienesta, jubilārs sācis strādāt par galdnieku Bauskas rajona starpkolhozu konservu fabrikā (SKF). Šo amatu viņš savulaik apguvis no krusttēva. Krust-vecāki Ulda atmiņā palikuši ar tolaik drosmīgu soli: «Kamēr tēvs ar māti bija sacensībās, viņi, nevienam neko nesakot, izdomāja, ka jāaizved mani nokristīt baznīcā.»Fabrikā jubilārs sastapis savu mūža mīlestību – par sešiem gadiem jaunāko Ingrīdu, kas tur piepelnījusies vasaras brīvlaikā. Abus vieno ne tikai savstarpējas simpātijas, bet arī fakts, ka abi ir Jāņa bērni, tālab vasaras saulgriežos īpaši tiek godināti vecāki.Septembrī pāris svinēs sudrabkāzas, un abi lepojas, ka Atmodas sākumā 1988. gadā bijuši pirmie Bauskā, kas salaulāti baznīcā. «To darīja mācītājs Žibeika, kas laulāja arī manus vecākus un kristīja mūsu bērnus,» atklāj Uldis. Kāzu auto bijis rotāts ar sarkanbaltsarkano karogu.Tēva pēdāsOtru reizi militārajā dienestā jubilārs iestājās 1993. gadā, kad sāka strādāt par rotas dežurantu Nacionālo bruņoto spēku pakļautībā esošajā Valsts robežsardzē. Daļa gadu pavadīti uz robežas Skaistkalnē, kur gūta jau minētā trauma, vēlāk strādāts par inspektoru Brunavas pagasta Grenctālē.Pēc robežsardzē nostrādātajiem 15 gadiem pienākusi izdienas pensija, ar kuru, kā atzīst Uldis, ir par maz ikdienas vajadzībām, tādēļ papildu ienākumi tiek nodrošināti, strādājot veikalā «Mego» par apsargu.Abi dēli devušies tēva pēdās un izvēlējušies militāro karjeru. Vecākais – Edgars – jau trešo gadu ir Nacionālo bruņoto spēku kājnieku bataljonā un apsver iespēju dienēt Afganistānā. Vecāki atzīst, ka baidās no šāda soļa. Savukārt jaunākais dēls Mārtiņš kļuvis par zemessargu un mācās Saulaines profesionālajā vidusskolā.«Esam priecīgi, ka Bauskā strādā Zigurds Kalējs, kurš tik daudz laika velta darbam ar jaunsargiem. Viņš ir palīdzējis izaudzināt un daudz dzīvei svarīga iemācīt abiem mūsu dēliem,» uzskata Ingrīda.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jāstrādā arī pensijā

Kategorijas