Rūpēs par sevi un citiem

2013. gada 4. marts 00:00

Ja vien sievietei ir vēlēšanās, viņa visai sekmīgi var sākt savu uzņēmējdarbību – tāds ir galvenais secinājums biedrības «Līdere» veiktā pētījumā, kura gaitā aptaujātas 200 Latvijas uzņēmējas.Atbildes uz jautājumiem uzņēmējas no dažādiem novadiem, arī no mūsu puses, pētījuma veicējiem pērnā gada nogalē sniegušas pa telefonu, vērtējot uzņēmējdarbības vidi, pieejamās atbalsta programmas, nosaucot galvenos šķēršļus un neskaidrības, kas radušās darba procesā.Arvien vieglākVispārīgs biznesa vides vērtējums pēc 45% respondentu paustā uzskatāms par neitrālu, tātad pēc krīzes vērtējams kā pozitīvs rādītājs, «Bauskas Dzīvei» pauž biedrības «Līdere» projektu vadītāja Zanda Raciborska. Šis rādītājs līdzīgā aptaujā 2007. gadā bijis 27,5%, tātad redzams uzlabojums.Jo nesenāk uzņēmējdarbība sākta, jo biežāk pārstāvēts viedoklis, ka tagad sievietei savu biznesu sākt ir vieglāk nekā pirms pieciem gadiem. «Tas liecina, ka sievietes, kuras pēdējo gadu laikā ir uzsākušas uzņēmējdarbību, vairākumā gadījumu nav saskārušās ar būtiskām problēmām,» vērtē pētījuma autori. Ekonomikas ministrija (EM) secina, ka pasākumi uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un grozījumi normatīvajos aktos, piemēram, Komerclikumā, Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, ir snieguši pozitīvu efektu.Lielākā daļa jeb 57% aptaujāto sava uzņēmuma attīstībai ir izmantojušas kādas uzņēmējdarbības atbalsta programmas – gan finanšu, gan nefinanšu. Tās vairākumā gadījumu vērtētas pozitīvi, proti, atzinīgi par atbalstu izteikušās 70% dalībnieču.Rīgas klientiPētījums tika prezentēts biedrības «Līdere» rīkotajā starptautiskajā konferencē februāra vidū, kur savu pieredzi atklāja Bauskas novada Brunavas pagasta saimniecības «Sprīdīši» un SIA «Kāpostnīca» vadītāja Iveta Ļekūne. «Bauskas Dzīve» jau rakstīja, ka auditorija īpaši atzinīgi novērtēja viņas pieredzi spilgtu biznesa ideju īstenošanā un elastīgā tirgus veidošanā.Savukārt Iecavas mazā uzņēmuma vadītāja Egita Spalva, aprakstot «Bauskas Dzīvei» savu pieredzi, atklāj, ka galus savilkt nav viegli, tomēr bizness turas uz pastāvīgajiem klientiem. Viņu vidū ir arī tādi, kuri uz Egitas frizētavu un šuvēju darbnīcu atbrauc no Rīgas, Jelgavas, pat Liepājas un Valmieras.«Divas sestdienas pieraksts ir pilns ar klientēm no galvaspilsētas,» stāsta E. Spalva, «kopumā friziera pakalpojumi Iecavā ir sezonāla rakstura – ziemā mazāk, vasarā vairāk. Ja laiks ir slikts – cilvēki nenāk, ja labs – nāk. Jūtam pieplūdumu algas un pabalstu izmaksas dienās. Izdzīvot nav viegli, visu laiku jāsaspringst un jārēķina, kā naudu pareizi izmantot.»Jāpiebilst, ka Iecavā skaistumkopšanas pakalpojumu nozarē ir visai sīva konkurence, tāpēc tie labā kvalitātē pieejami par zemām cenām, salīdzinot ar netālo Rīgas tirgu.Dzīve kā mentoringsIecavniece Agita Hauka, kura vada savu masāžas un skaistumkopšanas kabinetu, turklāt iepriekš kā sekmīga mazā uzņēmēja piedalījusies biedrības «Līdere» mentoringa programmā, uzskata, ka vairākums sieviešu uzņēmējdarbībā rūpējas ne tikai par savu maku, bet arī apkārtējiem cilvēkiem un vidi.«Sievietes uzņēmējas ir liels vilcējspēks laukos,» secina A. Hauka, «viņas nekautrējas pajautāt padomu, ja radušās grūtības, atbalsta cita citu dažādās nevalstiskajās organizācijās.» Ļoti noderīga uzņēmējdarbības sākšanai bijusi mikrokredītu programma, kas vairākus gadus darbojas ar Latvijas Lauku sieviešu apvienības iniciatīvu.Pirms pāris gadiem Agita savu pieredzi kā mentore jeb padomdevēja nodevusi kādai jaunajai uzņēmējai no Ērgļu puses. «Rezultāts bija ļoti labs, jo viņa bija gatava daudz iemācīties. Es viņai ļoti palīdzēju ārējā tēla sakārtošanā,» atminas iecavniece, piebilstot, ka pašapziņu dāmas cita citai paceļ, piedaloties kopīgās nodarbēs. «Biedrībā «Liepas» tas notiek ikdienā. Visa dzīve kā viens liels mentorings!» nosmej Agita. UZZIŅAIPētījums «Sievietes uzņēmējdarbībā»Biznesa vides vērtējums: labvēlīga – 14%, neitrāla – 45%, nelabvēlīga – 38%, nav atbildes – 3%.Aktuālākās problēmas: augsti nodokļi – 80%, pārāk liela kontrole – 50%, kvalificēta darbaspēka trūkums – 40%.Lielākās grūtības sastaptas: uzņēmuma attīstības fāzē – 49%, pirmajos 3 gados – 41%.Labākie finanšu avoti: Eiropas fondi – 76%, personīgie uzkrājumi – 75%, bankas kredīts – 45%, uzņēmējdarbības atbalsta programmas – 38%, pieredzējis biznesa partneris – 36%, radi, draugi, paziņas – 31%.Uzņēmējdarbības atbalsta programmas: izmantojušas – 57%, nav izmantojušas – 43%.Populārākais atbalsts: mentorings – 32%, mācības – 28%, Nodarbinātības valsts aģentūra – 23%.Galvenie kavēkļi atbalsta programmu izmantošanā: sarežģītā birokrātija – 34%, laika trūkums – 26%, par maz informācijas – 25%, nav naudas konsultantiem – 20%.Avots: Biedrība «Līdere», Ekonomikas ministrija, «Latvijas Fakti».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Rūpēs par sevi un citiem

Kategorijas