Sargā vidi graudu klētī

MARINA KAZANCEVA, SAULAINES PROFESIONĀLĀS VIDUSSKOLAS VIDES ZINĪBU PASNIEDZĒJA

2013. gada 8. marts 00:00

Dabas parks «Bauska» – ainavas saglabāšanai, izglītošanai un atpūtai.Kāda situācija pašlaik ir dabas parkā «Bauska», vai statusa noteikšana teritorijai ir devusi kādu labumu, un kā parks funkcionē? 2004. gadā dabas parka izveidošana nebija tik vienkārša. Iniciatīva «no augšas»Dabas parks «Bauska» ir «Natura 2000» Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājama teritorija, tā veidošanas pirmsākumos sabiedrībā bija plašas diskusijas par šo tēmu. Tika organizētas vairākas sanāksmes, kurās iedzīvotāji, uzņēmēji un zemnieki tika iepazīstināti ar topošā parka teritorijas plānojumu, gaidāmajiem ierobežojumiem un apgrūtinājumiem. Parka galvenā īpatnība ir tā, ka tas atrodas vienā no aktīvākajiem Latvijas zemkopības reģioniem, teritorijā, kas ir uz nacionālas nozīmes lauksaimniecības zemes. Jebkādu saimniekošanas ierobežojumu noteikšana nozīmētu papildu problēmas saimnieciskajā darbībā un ekonomiskās izaugsmes bremzēšanu.Kā atzīst Bauskas novada attīstības un plānošanas nodaļas galvenā speciāliste Daina Nikolājeva, dabas parks «Bauska» savulaik izveidots pēc iniciatīvas «no augšas», īsti nepārzinot situāciju uz vietas, un pašvaldība daudz darīja, lai panāktu gan parka robežu, gan zonu precizēšanu. Jau tas, ka pašreizējās parka robežas tika apstiprinātas tikai 2007. gadā, trīs gadus pēc dabas parka izveides, norāda, ka process bijis visai sarežģīts.Turklāt dabas parka «Bauska» izveidošanā bija vēl kāda svarīga nianse – aizsargājamās teritorijas statuss tika noteikts pēc tam, kad zemes īpašumi šajā teritorijā jau bija noformēti. Tādēļ zemes īpašniekiem dokumentos neparādījās tā saucamie apgrūtinājumi, kas daudzos gadījumos ļauj saņemt kompensācijas par saimniekošanas ierobežojumiem teritorijā, kam noteikts aizsardzības statuss. Dokumentu pārformēšana paredzēja ievērojamus laika un materiālos ieguldījumus, tāpēc lielākā daļa īpašnieku šo procesu nemaz neuzņēmās.Teritorija sadrumstalotaDabas parka svarīgs uzdevums ir aizsardzība – sugu, ainavu, kultūrvēsturiskā mantojuma. Jelgavas reģionālās vides pārvaldes inspektors Edmunds Jakubonis uzskata, ka visi dabas aizsardzības plāni parkā «Bauska» tiek īstenoti. Kaut arī uz vietas nav speciālista, kura atbildībā būtu tieši parka teritorijas pārraudzība, vides aizsardzība parkam tiekot nodrošināta.Mūsu reģions ir Ķemeru nacionālā parka speciālistu atbildības lokā. Aizsargājamās teritorijas statuss dabas parkā «Bauska», pēc E. Jakuboņa vārdiem, ir nodrošinājis galveno – ierobežojis teritorijas apbūvi un saglabājis nemainīgu ainavu. Nozīmīgs vides saglabāšanas darbs, kas regulāri notiek dabas parka teritorijā, ir upju attīrīšana no aizauguma.Būtiska dabas parku funkcija ir izglītošana un atpūta. Ar to parkā «Bauska» neveicas tik labi, kā gribētos. Speciālisti secina, ka kopīgu tūrisma attīstības stratēģiju šajā teritorijā izveidot ir gandrīz neiespējami, jo tā ir pārāk saskaldīta saskaņā ar zemes īpašumu tiesībām. Pašvaldību zeme mijas ar privātīpašniekiem piederošu. E. Jakubonis atzīst, ka ir diezgan grūti iedomāties, kas varētu motivēt aktīvu lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju atvēlēt savu teritoriju, piemēram, veloceliņa vai atpūtas vietas ierīkošanai, zinot, ka viņam pašam arī būs jānodrošina te kārtība un tīrība.Tomēr SIA «Ziedoņi-2», kas nodarbojas ar graudaugu audzēšanu, pārstāve Jeļena Andiļevko apliecina, ka neizjūtot dabas parka apgrūtinājumus kā īpašu traucēkli. Uzņēmums gan nekādās ar parku «Bauska» saistītās aktivitātēs nepiedaloties. Emerita Buķele, kura saimnieko viesu mājā «Straumēni» Lielupes krastā, arī atzīst, ka dabas parka ierobežojumus neizjūt kā apgrūtinājumu. Viņa uzskata, ka visi upes krastā dzīvojošie apzinās tās vērtību un pat pauduši gatavību piedalīties upes sakopšanā, taču šī iniciatīva nav tālāk attīstīta.Vietējiem un tūristiemAptaujātās amatpersonas atzina, ka ir iespējams atrast sadarbības shēmu. Pašlaik Bauskas novada domē nav vides speciālista. Visi vides projekti novadā tiek gatavoti un īstenoti attīstības nodaļas speciālistu Jolantas Lauvas un Egijas Stapkēvičas vadībā. Rundāles novadā vides projekti ir attīstības nodaļas speciālistes Ludmilas Knokas pārziņā.Populārākie pasākumi, kas bijuši šajā laikā dabas parka «Bauska» teritorijā, ir jau par tradīciju kļuvušie Mežotnes pilskalna svētki, Bauskas un Rundāles novada un Valsts nekustamo īpašumu aģentūras trīspusējās sadarbības rezultātā izveidotais gājēju tiltiņš pāri Lielupei, kas savieno Mežotnes pilskalnu un Mežotnes pili. 2012. gadā Bauskas novada pašvaldība iesniedza pieteikumu konkursam par Eiropas izcilāko tūrisma galamērķi, tika izveidota televīzijas filma «Trīs Zemgales rozes» par Bauskas, Mežotnes un Rundāles pilīm, kas vairākkārt rādīta LTV. Arī «Sikspārņu nakts» ir nozīmīga aktivitāte dabas parkā izglītības jomā, jo visi Latvijas sikspārņi ir aizsargājamo sugu skaitā. Tomēr, kā atzīst speciālisti, parka izglītojošās un tūrisma funkcijas potenciāls pilnībā vēl nav izmantots. UZZIŅAILatvijā ir 42 dabas parki, tie izveidoti raksturīgās ainavas saglabāšanai, sabiedrības izglītošanai un atpūtai, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai.Dabas parks «Bauska» atrodas Bauskas pilsētas, Codes un Mežotnes pagasta un Rundāles novada administratīvajās teritorijās, tā platība ir 892,9 ha.Parks izveidots, lai vienā aizsargājamā teritorijā apvienotu vērtīgus dabas pieminekļus – dolomīta atsegumus –, saglabātu Mēmeles, Mūsas un Lielupes posmus, kā arī Lielupes kultūrainavu.No dabas parka «Bauska» dabas aizsardzības plāna kopsavilkuma.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sargā vidi graudu klētī

Kategorijas