Dzīve Latvijā ir dārga

2013. gada 8. marts 00:00

Malloni Bauskā ir vidusmēra latviešu ģimene ar diviem bērniem un ar vidējiem ikmēneša ienākumiem. Lai varētu uzturēt četru cilvēku ģimeni, tētis Arnis strādā par policistu, bet mamma Ilga ir šuvēja.Bērni studē – dēls Kaspars Latvijas Universitātē, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē, un meita Ginta apgūst mājturības un tehnoloģiju, mājsaimniecības un sākumskolas izglītības skolotājas profesiju Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē.Kaimiņvalstīs lētākTā kā bērni studē Rīgā, sēsties pie viena vakariņu galda ģimenei sanāk tikai nedēļas nogalēs, tomēr ikdienā visi tiek uzturēti no viena ģimenes budžeta «katla». Lai mēnesi nodrošinātu ģimeni ar pilnvērtīgu uzturu, Malloniem apmēram trešdaļu no ienākumiem nākas atdot par pārtiku, tā stāsta Kaspars.Salīdzinot ar līdzvērtīgu ģimeni abās pārējās Baltijas valstīs, Latvijā par pārtiku izdod lielāko daļu no ienākumiem. Igaunijā tā ir tikai piektā daļa, secināts «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta veiktajā pārtikas cenu pētījumā Baltijas valstīs.Latvijā ir visneizdevīgākā cenu politika pārtikai visās Baltijas valstīs. Pārtikas grozs jeb optimālais pārtikas daudzums četru cilvēku ģimenei Latvijā mēnesī izmaksā 224 latus, kas ir par 14 procentiem vairāk nekā Lietuvā un par pieciem procentiem vairāk nekā Igaunijā, tā noskaidrots veiktajā pētījumā.Baušķenieks Kaspars atklāj, ka viņu ģimenē mēnesī pārtikai tiek tērēta mazāka summa – zem 200 latiem. Tas nav tāpēc, ka Malloni ēstu nepilnvērtīgu uzturu, bet gan tāpēc, ka pēc iespējas cenšas pirkt preces ar atlaidēm un vasarā izaudzē ikdienai nepieciešamos dārzeņus. «Cenšamies izaudzēt visu, ko vien tipiskā latviešu dārzā var,» stāsta Kaspars. Viņš atzīstas, ka lielākie tēriņi par pārtiku ir tieši viņam, jo, ikdienā uzturoties Rīgā, izdevumi ir ievērojamāki, nekā dzīvojot Bauskā. Mēnesī tie ir ap 60 latiem. Visvairāk samaksājam par gaļu Baušķenieks stāsta, ka visvairāk nauda tiek tērēta gaļas produktiem, kas sastāda lielu daļu no pārtikas izdevumiem. Pētījums rāda, ka šī pārtikas grupa četru cilvēku ģimenei Latvijā ik mēnesi izmaksā 77 latus, kas ir 34 procenti no pārtikas groza kopējām izmaksām. Igaunijā par gaļu maksā vēl vairāk – 85 latus, Lietuvā – 69 latus. Izņemot gaļu, visās pārējās pārtikas grupās Latvijā cenas ir visaugstākās. Vienīgi augļu cenas visās Baltijas valstīs ir līdzvērtīgas.Otra izdevumos apjomīgākā pārtikas produktu grupa ir maize un graudaugi. Teju visas preces šajā grupā – rupjmaize, makaroni, rīsi, auzu pārslas, griķi, manna, milti – visdārgākās ir Latvijā. Arī par piena produktiem, dārzeņiem un taukvielām Latvijā dzīvojoša četru cilvēku ģimene maksā vairāk nekā kaimiņvalstīs. Kaspars uzskata, ka Latvijā piena produkti ir pārāk dārgi. Vidēji siers Latvijā maksā 4,59 Ls/kg, bet Igaunijā 4,15 Ls/kg un Lietuvā 4,01 Ls/kg. Atlaižu iespējas«Uz pārtikas rēķina taupīt nevajag, tāpēc, lai iegūtu pilnvērtīgu uzturu, cenšos neatstāt novārtā nevienu pārtikas grupu,» skaidru pārliecību pauž Kaspars. Tomēr ir iespējams ietaupīt. Izvēloties īpašo piedāvājumu veikalos Latvijā, var ietaupīt līdz pat 14 procentiem jeb 31 latam no pārtikas groza izmaksām. «Ja man nepieciešamā prece ir līdzvērtīga, tikai ar atlaidi, tad, protams, izvēlos izdevīgāko cenu,» paskaidro K. Mallons.Kaut arī pārtikas groza izmaksas Latvijā ir visaugstākās, vienlaikus Latvijas patērētājiem ir vislielākās iespējas ietaupīt, izmantojot atlaides. Iepērkoties ar atlaidēm, Latvijā iespējams tēriņus par pārtiku samazināt no 224 latiem mēnesī līdz 193 latiem. Lietuvā šādi ietaupījumi sasniegtu astoņus procentus jeb 16 latus no pārtikas budžeta, savukārt Igaunijā – ne vairāk kā trīs procentus, kas ir seši lati. Ņemot vērā atlaižu sniegto ietaupījumu, par dārgāko kļūst Igaunijas pārtikas grozs. Tomēr Lietuva saglabā stabilu lētākā pārtikas groza pozīciju – bez atlaidēm 196 lati, ar atlaidēm 180 latu mēnesī.«Pētījuma rezultāti apliecina, ka pārtikas precēm piedāvātās atlaides var ievērojami samazināt mājsaimniecību budžeta izdevumus», norāda «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direktore Latvijā Adriāna Kauliņa. «Vienlīdz liela nozīme izdevumu samazināšanā ir atbildīgai un prasmīgai saimniekošanai, izvairoties no neapēstās pārtikas nonākšanas atkritumos. Lietderīgi ieradumi ir pirkumu plānošana un iepirkšanās pēc saraksta,» piebilst A. Kauliņa.Lielākais izaicinājums «Eurostat» dati liecina, ka izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem Baltijas valstīs krietni pārsniedz 20 procentus mājsaimniecību tēriņos, kamēr Eiropā vidēji tie ir 15 procenti.Jaunais ģeogrāfs Kaspars atzīst: «Salīdzinot Latviju ar kādu no Rietumeiropas valstīm, piemēram, Vāciju, kurā ilgāku laiku esmu uzturējies, varu teikt, ka pārtika pie mums ir pārāk dārga.» Citās Eiropas valstīs par pārtiku ir jāmaksā atbilstīgi ienākumu līmenim. Puisis uzskata, ka viņa ģimenē var atļauties samaksāt par vajadzīgo pārtiku, bet viņš ir pārliecināts, ka daļa Latvijas iedzīvotāju, it īpaši pensionāri, nespēj sevi apgādāt ar pilnvērtīgu uzturu. «Ne visas ģimenes Latvijā pelna vidējo algu, tāpēc vajadzīgo iegādāties nevarēs. Tām ģimenēm jādomā, ko pirkt pirmo, kur meklēt atlaides, vai iepirkties tirgū, vai pašiem ko audzēt dārzā. Latvijā cilvēkiem ir daudz lielāks izaicinājums, kā sabalansēt savu uzturu,» atklāj bijusī «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direktore Latvijā Ieva Use-Cimmermane.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīve Latvijā ir dārga

Kategorijas