Kaimiņi aicina stiprāko klubā

2013. gada 15. marts 00:00

Investīciju pieaugums, garantēta valūtas stabilitāte, straujāka ekonomiskā izaugsme, lētāka finanšu administrēšana – tie ir galvenie plusi, kas divos gados kopš eiro ieviešanas fiksēti Latvijas kaimiņvalstī Igaunijā.Daži negatīvie aspekti teju jau piemirsti, un gan valsts un pašvaldību amatpersonas, gan ekonomikas lietpratēji aicina Latviju pievienoties vienotajam valūtas klubam, kura valstis ir galvenās lēmējas par Eiropas Savienības (ES) finansēm.Labiekārto vidiRobežai tuvējās Pērnavas mērs Tomass Kivimegi Latvijas žurnālistu grupai atklāja, ka personiski nelabprāt atminas Igaunijas kronas ieviešanas sākumu 90. gadu sākumā, kad straujās inflācijas dēļ grūtības ar iztiku nereti radās viņa vecākiem. Tāpēc pāreja uz eiro bijis atvieglojums – pašu valūtas devalvācijas risks izslēgts.Pērnava ir ceturtā lielākā pilsēta Igaunijā, tās mērķis – kļūt par populāru kūrorta centru Latvijas iedzīvotājiem, piedāvājot gan atpūtu pie jūras vasarā un ziemā, gan ūdens procedūru centru pakalpojumus par zemu cenu, taču labas kvalitātes. Radot jaunas darbavietas, pašvaldība cer atsaukt atpakaļ vismaz daļu citviet strādājošo iedzīvotāju. Tāpēc daudz Eiropas naudas ieguldīts publiskās vides labiekārtošanā – Latvijas žurnālistiem bija iespēja apskatīt krastmalas promenādi, kas veidota uz senā bastiona pamata, Pērnavas senāko ēku – atjaunoto smēdi, kur var vērot kalēju darbu un pašam iemēģināt roku arodā, pludmales parku, kam apkārt rindojas viesnīcas un SPA centri, dienas centru vecākiem ļaudīm, kur darbojas dažādas interešu grupas.Pašvaldības speciāliste Mirje Auksmane «Bauskas Dzīvi» informēja, ka pagājušajā vasarā Pērnavu apmeklējuši 300 tūkstoši tūristu, par trešdaļu vairāk nekā pirms gada.Stingrāk un stabilākMēra vietnieks finanšu jautājumos Mēlis Kuks skaidro, ka Eiropas fondu naudu Pērnava saņēmusi arī pirms pievienošanās eirozonai, taču tagad iespējas ir lielākas, jo paaugstinājusies gan pašvaldības, gan valsts finanšu stabilitāte. Valsts un partneru vadītos Eiropas projektos Pērnava ieguvusi arī apvedceļu, vēl plānots ieguldīt izglītības un kultūras iestāžu atjaunošanā, ir cerības uz jaunu tiltu un satiksmes mezgla attīstību «Rail Baltica» projektā. Plānota moderna atkritumu krātuve, kā arī vides izpētes un tūrisma projekts piejūras pļavās.Pērnavas mērs atgādina – pirms dažiem gadiem presē bieži draudēja, ka eirozona teju sabruks, taču tas nav noticis. Gan T. Kivimegi, gan Igaunijas finanšu ministrs Jirgens Ligi ir vienisprātis – mazās valstis, atsakoties no savas valūtas, ne tikai samazina finanšu administrēšanas izmaksas, jo «sava valūta diviem miljoniem iedzīvotāju ir dārgs prieks», bet arī iegūst spēcīgu aizmuguri un atspērienu ekonomikas kāpumam. Tas ļauj atvadīties no nacionālās valūtas devalvācijas riska, kas pirms dažiem gadiem draudēja arī Latvijai. Arī fiskālās disciplīnas prasības nākšot tikai par labu, jo neļaus politiķiem tik viegli tērēties populistiskos nolūkos, secina J. Ligi.Trešais mēnesisNevar noliegt, ka 2011. gadā pēc pievienošanās eirozonai Igaunijā bija lielāka inflācija nekā 2010. gadā, taču amatpersonas nepiekrīt, ka tā galvenokārt būtu tieša vienotās valūtas ietekme. Igaunijas Ekonomikas izpētes institūta direktore Marje Josinga skaidro, ka inflāciju galvenokārt izraisījis degvielas, pārtikas un citu resursu cenu kāpums pasaules tirgū, jo līdzīga tendence novērota arī valstīs bez eiro. Pēc neatkarīgo ekspertu vērtējuma, eiro tiešā ietekme uz inflāciju bijusi 0,8%. Finanšu ministrijas datos tā minēta mazāka – 0,2 – 0,3%.M. Josinga skaidro – pirmajā mēnesī tirgotāji neceļ cenas, jo pastāv monitorings, turklāt neviens taču negrib izrādīt nepamatotu alkatību. «Izšķirīgais ir trešais mēnesis pēc eiro ieviešanas, tad labi nostrādāja iedzīvotāji, ziņojot par aizdomīgu cenu kāpumu,» atminas ekonomiste.Gan institūta vadītāja, gan finanšu ministrs pauž bažas par patlaban zemo inflāciju Latvijā, kura, iespējams, tiek turēta mākslīgi, jo tādēļ pēc iestāšanās eirozonā varētu būt gaidāms krasāks cenu kāpums.Pērnavas mērs mierina, ka Latvijā cenas kontrolēt būs daudz vieglāk citāda maiņas kursa dēļ, proti, kronas pret eiro tika mainītas pēc kursa 15:1, tāpēc «bija viegli nedaudz pielikt». Latvijā, kur viens eiro ir ap 70 santīmu vērts, cenas skaitliski jau pieaugs, tāpēc būs grūtāk vēl kaut ko uzlikt pa virsu.Grūtāk plānotUzrunātie igauņi Tallinas ielās atzīst – teju jau aizmirsuši kronu, vien lielākiem pirkumiem, piemēram, mājoklim vai auto, cenu vēl pārrēķina kronās aiz pieraduma. Ap desmit cilvēku pulkā vien pāris nebija apmierināti ar eiro, bet vairāki, kuri bieži strādā Somijā, atzina eiro par jūtamu ieguvumu, jo vairs nav jāmaina valūta.Latvijas vēstnieks Igaunijā Kārlis Eihenbaums stāsta – sākumā problēmas pareizi saplānot izdevumus radušās jauniešiem un vecākiem ļaudīm, jo pēc naudas maiņas saņemtā summa bija ievērojami mazāka par agrāko. «Kad iedevu meitai piecus eiro, viņa tā jocīgi skatījās uz mani – pirms tam 100 kronas likās daudz vairāk,» atminas diplomāts.Sabiedrības atbalsts eiro jau pirms iestāšanās bijis augsts, un pēc tam tikai pieaudzis, apstiprina Igaunijas lielākā laikraksta «Postimees» galvenais redaktors Anvars Samosts. Viņš to skaidro ar igauņu pragmatismu, kas esot arī latviešiem raksturīga īpašība, tāpēc viņam grūti izskaidrot Latvijā patlaban valdošo viedokli.Solidaritātes izjūtaPērn Igaunijā izvērtusies diskusija par atbalstu Grieķijai – eirozonas melnajai avij, kur cilvēki saņem lielākas algas un pensijas nekā igauņi, bet joprojām nevēlas savilkt jostas. J. Ligi debatēs ar parlamenta deputātiem tomēr guvis virsroku, pierādot, ka Igaunija, pat garantējot atbalstu citai valstij, no Eiropas budžeta iegūst vairāk nekā iemaksā.«Tāda pati ir situācija Latvijā,» uzsver kaimiņvalsts finanšu ministrs, piebilstot – Latvijā, kas nesen ar Eiropas partneru un Starptautiskā valūtas fonda atbalstu izkļuvusi no krīzes, tas vispār nevarētu būt arguments.«Kad mēs iestājāmies, situācija eirozonā bija daudz sliktāka, tagad tā ir labāka,» vērtē Igaunijas finanšu jomas vadītājs, «nav labāka vai sliktāka laika, kad iestāties eirozonā, ja runa par mazu ekonomiku. Ļoti gaidām Latvijas pievienošanos eirozonai, jo tas nāks par labu visa Baltijas reģiona stabilitātei un iespējām piesaistīt investīcijas.» Līdzīgi teic Pērnavas mērs, neslēpjot personisko interesi – viņam Vidzemē ir regulāri apciemojami radi, un vienota valūta būs papildu ērtība.Jāpiebilst, ka Lietuva un Polija, kuras iepriekš par eiro bija visai atturīgas, nule paziņojušas par apņemšanos jau tuvākajos gados sākt virzību uz eirozonu. UZZIŅAIDivi gadi ar eiro IgaunijāIekšzemes kopprodukta dinamika (IKP): 2011. g.– 8,3%; 2012. g.– 3,2%; prognoze 2013. g.– 3,6%, 2014. g.– 3%.Valsts kredītreitings pakāpās līdz AA-, augstākajam līdz šim piešķirtajam līmenim.IKP, iekšzemes patēriņa un investīciju rādītāji kopš 2011. gada auguši straujāk nekā vidēji Eiropā.Pēc iestāšanās eirozonā Igaunijas ražotāju eksports kāpa vairāk nekā divas reizes.Bezdarbs samazinājies zem vidējā ES līmeņa.Vidējā alga: 2011. g.– 839 eiro, prognoze 2012. g. – 890 eiro, 2013. g.– 930 eiro.Inflācija: 2010. g. – 3%, 2011. g.– 5%, 2012. g. - 3,9%, prognoze 2013. g. – 3,5%, 2014. g. – 2,9%.Avoti: Igaunijas Finanšu ministrijas, Igaunijas Ekonomisko pētījumu institūts.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kaimiņi aicina stiprāko klubā

Kategorijas