Lētais siltums smako

2013. gada 20. marts 00:00

Rundāles novada Saulainē, salīdzinot ar apkārtējiem novadiem, ir zemākā cena par siltumu – Ls 24,30 par vienu megavatstundu. Tomēr vietējie iedzīvotāji nav apmierināti ar katlumājas radītajiem dūmu mākoņiem.

Kāds saulainietis «Bauskas Dzīvei» pauda sašutumu: «No skursteņa nāk dūmi. Nav normāli, ka regulāri jāelpo migla un smirdošs gaiss.» Vēl kāds teic, ka gaisa kvalitāte Saulainē parāda, kāda ir novada vadības attieksme pret iedzīvotāju veselību.»Lai pārliecinātos par situācijas nopietnību, «Bauskas Dzīve» sazinājās ar Rundāles novada domes komunālo pakalpojumu dienesta vadītāju Ivaru Čerļenoku. Viņš stāsta, ka, sadedzinot salmus, Saulainē siltumu ražo kopš 1998. gada. Līdz šim neviena oficiāla sūdzība par traucējošajiem dūmiem novada domē nav saņemta.Atsevišķi gadījumiSaulaines ciemata katlumājā ir piecas kurtuves, kas paredzētas veselu ķīpu sadedzināšanai. Tās galvenais uzraugs pārvieto 2,6 metrus garas un 1,4 metrus diametra ķīpas, darbinot trīs kurtuves, kas ciematam nodrošina apkuri un silto ūdeni. No skursteņa plūst viegla dūmu strūklaka, kas uzreiz izplēn gaisā. Ne migla, ne smaka nebija novērojama, 15. marta rītā pārliecinājās «Bauskas Dzīve». Saulainē dzīvo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Bauskas daļas komandiera pienākumu izpildītājs Ralfs Šastakovičs, kurš ir arī pērn renovētās Saulaines ciemata 23. mājas vecākais. Viņš situāciju skaidro šādi: «Bezvējā un zema spiediena laikā dūmi spiežas uz leju, un cilvēkiem nākas ar tiem sadzīvot, bet tas ir reti.» VUGD pārstāvis atzīst, ka tāda ir šīs apkures sistēmas specifika.Ingūna Buka Saulaines ciemata iedzīvotāju pulkam ir pievienojusies apmēram pirms gada. Viņai šī problēma nav aktuāla, jo sieviete mājās ierodas tikai pēc darba. Katlumājas radītais piesārņojums vairāk varētu ietekmēt skolēnus un pensionārus, kuri ciematā pavada dienas lielāko daļu. Saulaines profesionālās vidusskolas audzēknis Artūrs Ziemelis mācās pēdējā kursā un atzīst, ka četru gadu laikā, ko pavadījis skolas telpās, viņam dažkārt ir nācies novērot baltus dūmus. «Kad vējš pagriežas uz skolas pusi, klases logi jāver ciet,» piebilst audzēknis. Tomēr arī Artūrs uzsver, ka tā nav ikdienišķa parādība. Atbilst normāmSaulaines katlumājas radītais gaisa piesārņojums atbilst valsts noteiktajiem kritērijiem. 2011. gadā Valsts vides dienests izsniedza atļauju B kategorijas* piesārņojošai darbībai Saulainē un Veselības inspekcija nenovēroja pārkāpumus, skaidro I. Čerļenoks.Šī gada februārī veikta piesārņojošo vielu emisijas mērījumu rezultātu analīze. Tā atklāja, ka katlumājas dūmos vidi piesārņojošo vielu daudzums ir ievērojami zem pieļaujamās robežlīnijas. Oglekļa oksīda daudzums ir par 8,8 reizēm mazāks, nekā noteikts. Arī slāpekļa dioksīds ir par 2,5 reizēm mazāk, nekā atļautais daudzums. Vienīgi cietās daļiņas jeb putekļi un pelni ir tuvu pie pieļaujamās robežas, bet pelni, kas radušies no salmiem, ir labs augsnes mēslojums.Var būt ļaunākSaulaines 23. mājas vecākais R. Šas-takovičs spriež, ka katlumājas skurstenis atrodas pārāk zemu, tas ir tikai 20 metru augsts. Savukārt pašvaldības komunālo pakalpojumu dienesta vadītājs I. Čerļenoks uzskata, ka skursteņa augstums ir katlumājai atbilstīgs. Ja iedzīvotāji vēlas pārmaiņas, tad jāraksta novada domei oficiāls iesniegums. «Katram cilvēkam savas problēmas, un pasūdzēties visiem patīk, bet, kad jādara konkrēti darbi, iniciatīvas trūkst,» piebilst R. Šastakovičs.I. Čerļenoks atzīst, ka neredz veidu, kā šo problēmu atrisināt, jo šaubās, vai cilvēki būtu gatavi maksāt par dārgas papildu attīrīšanas iekārtas uzstādīšanu. «Protams, var ciematu apsildīt arī ar gāzi, tad nebūs dūmu, toties izmaksas būs divreiz lielākas,» pašvaldības pārstāvis ir skeptisks.Pirms Saulaini sāka apsildīt ar salmu ruļļiem, siltuma ražošanai izmantoja akmeņogles. Dūmoja vairāk, specifiska smaka un pelnu nosēdumi bija ciemata teritorijā. R. Šastakovičs uzskata, ka pašlaik situācija ir apmierinoša, salīdzinot ar to, kāda tā varētu būt. UZZIŅAIPiesārņojošo vielu emisiju mērījumu rezultātu analīze SaulainēOglekļa oksīda piesārņojuma pieļaujamā norma ir 2000 miligrami uz kubikmetru, bet Saulainē konstatēti 225 miligrami. Slāpekļa dioksīda pieļaujamais daudzums ir 600 miligrami, februārī ņemtajā paraugā Saulainē atklāti 238 miligrami vienā kubikmetrā. Cieto daļiņu jeb putekļu un pelnu robežvērtība ir 1000 miligrami kubikmetrā, bet Saulainē konstatēti 960 miligrami kubikmetrā.Avots: Vides piesārņojuma kontroles laboratorija «Vides impulss»*Likumā «Par piesārņojumu» ir minēts, ka piesārņojošas darbības iedala A, B un C kategorijā, ņemot vērā piesārņojuma daudzumu un iedarbību vai risku, ko tas rada cilvēku veselībai un videi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lētais siltums smako

Kategorijas