BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sakārtos zāļu apriti

ANTRA ĒRGLE

2013. gada 20. marts 00:00

5
Sakārtos zāļu apriti

Dzīvnieku dakteri no visas Latvijas šogad Veterinārārstu biedrības (LVB) gada kopsapulcē tikās Bauskā un Mežotnē.Saietu ievadīja lietišķās diskusijas ar ārvalstu profesionāļiem, Zemkopības ministrijas (ZM) un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvjiem piektdienas, 15. marta, vakarā Bauskas viesnīcā. Sestdien, 16. martā, Mežotnes pilī plenārsēdē un darba grupās tikās teju 200 organizācijas biedru.Ārstē visusKopsapulces dalībnieki vienprātīgi akceptēja LVB vadības un revīzijas komisijas ziņojumu par pērn paveikto. Valdes priekšsēdētāja Māra Viduža pasniedza profesionālos apbalvojumus. Līdz ar sešiem citiem kolēģiem balvu «Sudraba skalpelis» par mūža ieguldījumu veterinārijā saņēma Bauskas novada veterinārārsts Uldis Ērglis, kurš bijis ilggadējs LVB Bauskas nodaļas vadītājs.Viņš «Bauskas Dzīvei» pauda, ka balvu uztver kā kolēģu augstu vērtējumu savam darbam. U. Ērglis dzimis un audzis Rīgā, bet pēc studijām 1976. gadā sācis strādāt par veterinārārstu Bauskas pusē. Te, galvenokārt Gailīšu pagastā, rit viņa darba mūžs. Lielāko gandarījumu ārstam sagādā brīži, kad izdodas izdzie­dēt smagi slimu dzīvnieku. Visi «pacienti» U. Ērglim šķiet vienādi mīļi un svarīgi, viņš nevarot teikt, ka vienus aprūpētu labprātāk nekā citus.Mediķim parasti ir laba sadarbība ar zemniekiem, kam veseli lopi ir svarīgs nosacījums veiksmīgam biznesam. «Ja zemnieks visu dara pareizi un kārtīgi, veterinārārstu nākas izsaukt tikai tad, ja kāds lopiņš saslimst,» skaidro U. Ērglis, «savukārt biedrība rada kopības izjūtu, jo kolēģis saprot vislabāk, mūsu joma ir specifiska.»Sistēma jāmainaLVB valdes priekšsēdētāja Māra Viduža «Bauskas Dzīvei» pauda, ka profesionālā konference no organizatoru viedokļa bijusi raita un saturīga, visi uzdevumi izpildīti. Galvenās diskusijas notika par šī gada sanāksmes aktuālo tēmu – veterināro zāļu atbildīgu lietošanu, kas ietver gan medikamentu izvēli un izmantošanu, gan atliekvielu noteikšanas iespējas dzīvnieku izcelsmes produktos, un antimikrobiālās rezistences, proti, antibiotiku izturīgu mikrobu rašanās draudus.«Sistēma veterināro zāļu apritei veidota pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad izzuda centralizētā sadale. Tagad redzamas tās stiprās un vājās pu­ses, saasinājušās problēmas,» skaidro M. Viduža. «Pozitīvi, ka to risināšanā sadarbosies gan biedrība, pārstāvot praktizējošos veterinārārstus, gan ZM kā izpildvaras pārstāve un PVD kā kontroles institūcija.»Pēc M. Vidužas teiktā, svarīgi kontrolēt veterināro medikamentu apriti, lai visas zāles būtu izsekojamas un bez daktera ziņas netiktu dotas ne mīļdzīvniekiem, ne produktīvajiem lopiem. Patērētāju interesēs šajā ķēdē ir izvairīšanās no zāļu atliekvielu klātbūtnes dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos.Dubults labumsAtliekvielu uzraudzībā problēma ir samazinātais finansējums PVD kontrolēm, un ir vajadzība mainīt kārtību, ka lielsaimniecības, kas saņēmušas īpašu atļauju, veterinārās zāles var iegādāties lieltirgotavās, ne vienmēr konsultējoties par to pareizu lietošanu ar veterinārārstu, skaidro LVB vadītāja.Ja visas zāles nonāktu apritē tikai caur veterinārārsta praksi, izsekojamības iespējas būtu daudz lielākas, turklāt tas ļautu lauku teritorijās veidoties spēcīgākām veterinārārstu praksēm, pamato biedrības pārstāvji.Vēl viens svarīgs uzdevums ir padarīt no īpašnieka vēlmēm neatkarīgākus lielajās dzīvnieku novietnēs algotos veterinārārstus. M. Viduža gan atzīst, ka stereotipu dēļ sistēmu diez vai varēs mainīt ātri, taču LVB valde sagatavos darbības plānu un sadarbībā ar ZM un PVD to pakāpeniski īstenos.Skaits sarūkVeterinārmedicīnā pašlaik notiek paaudžu maiņa, raksturo nozares dalībnieki. Jaunie speciālisti pārsvarā izvēlas strādāt mīļdzīvnieku ārstniecībā, savukārt laukos speciālistu skaits sarūk. «Esam vienā laivā tikpat ar produktīvo dzīvnieku audzētājiem kā šo produktu patērētājiem,» skaidro Iecavas novadā strādājošā veterinārārste Līga Stūre. «Ja valstī atbalsts lauksaimniecībai ir neliels, bet lielveikalu plauktos mirdz citās valstīs ražotās pārtikas paciņas, tad arī veterinārārstiem darba iespējas šeit samazinās.»Kā informēja LVB revīzijas ko­misijas pārstāve L. Stūre, biedrībā šī gada sākumā reģistrēti kopumā 917 biedri, no tiem 550 ir aktīvi praktizējoši profesionāļi. Biedru skaits organizācijā sarūk, un pērn astoņi jaunie speciālisti izbraukuši uz ārzemēm. LVB ir vienīgā veterinārārstu nevalstiskā organizācija Latvijā, tā pārstāv veterinārārstu intereses valsts institūcijās un ārvalstu organizācijās, izglīto biedrus un uztur profesionālos standartus.Kopsapulce nobalsoja par pievienošanos Eiropas veterinārārstu ētikas kodeksam. Veterinārārsti noklausījās vairāku ārvalstu speciālistu priekšlasījumus par nozares aktualitātēm, kā arī izmantoja iespēju savā starpā aprunāties par jaunāko pieredzi.