Pārvadātāji cīnās par tiesībām strādāt

Autotransporta nozares apmēram 200 darbinieku otrdien, 19. martā, pie Ministru kabineta Rīgā aizstāvēja savas tiesības strādāt. Piketā piedalījās arī ap 20 baušķenieku.Protestētāji prasības pauda plakātos, aicinot uz sarunu satiksmes ministru Anriju Matīsu, citus valdības pārstāvjus. Pie vējā un desmit grādu salā stāvošajiem protestētājiem neviena amatpersona neiznāca. Uz galvaspilsētu atbraukušos lauciniekus, arī skolēnus no Madonas novada, uzklausīja vienīgi daudzie žurnālisti. Pret netaisnībuSIA «Aips» ieņēmumu kases kasiere Līga Bogdanova savu atrašanos Rīgā pamatoja ar vēlmi strādāt: «Mēs šeit esam tāpēc, ka gribam strādāt un saņemt algu.» Šoferis Sergejs Nosuļs SIA «Aips» darbinieks ir gadu. Lielisks kolektīvs, labi darba apstākļi, tāpēc Sergejs ļoti nevēlas, lai uzņēmums bankrotētu un viņam nāktos palikt bez darba. A. Nosuļs pauda cerību, ka šo protestu kāds tomēr sadzirdēs. Deviņus gadus Viktors Pukovs strādājis SIA «Aips», bet tagad ir autobusa šoferis Rīgas firmā. Uz piketu viņš ieradies, solidarizējoties ar bijušajiem kolēģiem. «Esmu dzimis un audzis baušķenieks, tādēļ nevēlos, lai uzņēmums izput un papildinās bezdarbnieku rindas pilsētā. Tāpēc šodien esmu šeit. Ja nebūs reakcijas, domāsim, kā rīkoties vēl skaļāk un pamanāmāk,» tā V. Pukovs.Līdz ar pārvadātājiem uz piketu Rīgā bija atbraukuši arī daži Bauskas pensionāri. Dzintra Levāne «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka galvaspilsētā ieradusies aizstāvēt vietējo uzņēmēju: «Esmu pret netaisnību. Baušķeniekiem jau atņēma Rīgas līniju, tagad speciāli nedod naudu un grib, lai firma izput pavisam. Žēl, ka savējos atbalstīt atbrauca tikai daži cilvēki.»Situācija draudošaPiketu līdz ar Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociāciju (LARPA) organizēja arī Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība «LAKRS». Tās juriskonsults Jānis Pumpiņš skaidroja, ka arodbiedrība šajā piketā aizstāv darba devēju, respektīvi, pasažieru pārvadātāju, intereses: «Situācija ir satraucoša. Ja turpināsies paredzēto maksājumu kavēšanās, būs uzņēmumi, kuri pārtrauks darbu un bankrotēs. Tas nozīmē, ka bez darba novados paliks daudzi desmiti cilvēku.»SIA «Aips» vadītājs, arī LARPA valdes loceklis Uldis Kolužs apliecināja, ka vietējiem pārvadātājiem, galvenokārt Zemgalē un Vidzemē, situācija veidojas draudoša. Pasažieru pārvadātājam Madonā valsts ir parādā 110 000 latu. Arī SIA «Aips» par pērn paveikto nav samaksāti 80 000 latu. Turklāt šogad plānotās dotācijas ir apmēram 50 procentu no mēnesī nepieciešamās summas. Nerisina konfliktuSatiksmes ministrs ar Komunikācijas daļas starpniecību 19. martā izplatīja paziņojumu par iecerēm turpmāk organizēt un finansēt reģionālos vietējos pasažieru pārvadājumus.Viņš piedāvā valsts SIA «Autotransporta direkcija» slēgt līgumus ar pārvadātājiem, savukārt plānošanas reģioni apzinātu pašvaldību un iedzīvotāju vajadzības, gatavotu pieprasījumus. Ministra paziņojumā nekas nav minēts par valsts parāda nomaksāšanas kārtību. U. Kolužs šādu paziņojumu par konstruktīvu neatzīst, jo tas neatrisina konflikta būtību: «Mums atkal piedāvā strādāt, bet neviens nesaka, kad samaksās par padarīto. Tas joprojām izskatās pēc reģionālo uzņēmumu apzinātas gremdēšanas.»Ja netiks panākta vienošanās par konkrētiem parādu atmaksas datumiem, kā arī netiks piedāvāts konstruktīvs turpmākā darba modelis, pārvadātāji plāno aprīlī strādāt tikai tik daudz, cik ir samaksāts. Reāli iespējams, ka autobusi aprīlī kursēs 20 dienas, pārējās desmit iedzīvotājiem laukos nāksies iztikt bez sabiedriskā transporta.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»