Velosipēdists pārsniedz atļauto ātrumu

2013. gada 22. marts 00:00

107

Riteņbraukšana starp citiem sporta veidiem mūsu novados ir pabērna lomā – dalībnieku ir ļoti maz, atzīst Īslīces vidusskolas 12. klases audzēknis Toms Lauks, kurš startē velomaratonos.Toms Lauks dzīvo Bauskā, ir aktīva dzīvesveida piekritējs: «Mani piesaista azarts sacensībās, interesantas trases. Tur iegūstu asas izjūtas, jaunu pieredzi, jaunus draugus. Vislabāk – kad ieraugi priekšā kalnu, jūti, ka būs traki, tomēr saņemies un nobrauc. Tad gan ir laba izjūta!»Rullē arī omesBaušķenieks otro gadu piedalās «SEB MTB» kalnu riteņbraukšanas seriālā, kā arī mēģina startēt citās sacensībās. Latvijā šīs sacīkstes vasarā ir ļoti populāras, braucēju skaits ir mērāms tūkstošos. Igaunijā velobraukšana ir vēl populārāka. «Latvijā jau par 30 kilometru trasēm citi čīkst, bet Igaunijā brauc līdz pat 90 kilometriem. Dalībnieki ir dažāda vecuma un sagatavotības pakāpes grupās – sākot ar sportistiem un beidzot ar omītēm,» stāsta T. Lauks.Šī gada pirmās sacensības puisis, visticamāk, aizvadīs Baložos, kur ir interesanta meža trase. Pavasarī un vasarā būs jāizšķiras par dalību trīs seriālos – «SEB MTB», «Vivus» un «Mysport». «Pirmais ir pats sarežģītākais. Organizators Igo Japiņš uztaisījis distances garākas – tās daudz neatpaliek no sporta trasēm,» atklāj Toms.Izrādās, Igo Japiņa aktivitāšu iemesls ir pārāk lielais dalībnieku skaits. 2012. gada kalnu riteņbraukšanas seriālā «SEB MTB» posmā Cēsis–Valmiera startēja 2439 dalībnieki. Milzīgais braucēju skaits tautas klasē rada grūtības sacensību organizēšanā, tāpēc Igo Japiņš piedāvāja ideju par garākām un sarežģītākām trasēm, lai samazinātu dalībnieku skaitu.Mūspusē braucēju ir maz. T. Lauks par aktīvākajiem uzskata baušķenieku Jāni Kalēju un codieti Kasparu Brazauski.Sākumā līdz skolaiViss sācies 2011. gada pavasarī, kad kāds no ciemiņiem Toma mājās pastāstījis par nodomu piedalīties SEB velomaratonā. Arī viņš nolēmis pamēģināt. Izlūdzies tēvam divriteni un devies ar to no Bauskas uz Īslīces vidusskolu. Sākumā bijis ļoti grūti. Tomēr jau pēc nedēļas braukāt iepaticies, sācis stūrēt līdz Vecsaulei un atpakaļ.Internetā atradis domubiedru – Kasparu Brazauski no Codes, sarunājuši kopīgu treniņbraucienu līdz Iecavai un atpakaļ.Ceļā devies ar jaunu velosipēdu, bet spēka šai distancei nav pieticis. Turpinājis trenēties, līdz spējis izbraukāt arī uz Iecavu.Pirmās sacensības Tomam bija 2011. gada jūnijā – «Sportlat» rīkotais brauciens apkārt Vecpiebalgas ezeram. «Braucu bez speciāla tērpa parastos šortos. Bija ļoti grūti – kad pabeidzu trasi, kāju sarāva krampji. Pat kāds opis – 75 gadus vecs braucējs – mani apdzina,» ar smaidu sacensības atceras T. Lauks. Tomēr spītība lika turpināt. Vasarā notika treniņi kopā ar motobraucēju Elviju Mucenieku, Toms piedalījās sacensībās. Nepatīkamākais bijis 2011. gada Tukuma maratons. Vispirms tāpēc, ka bija daudz dubļu – velosipēdu vajadzēja pilnībā izjaukt, lai iztīrītu. Turklāt tika gūta trauma – par to atgādina rēta uz Toma kājas.Mērķis – 50 labākie2012. gada sezonā jaunais sportists startēja ar labu divriteni, speciālu tērpu, apaviem un pat zeķītēm. Tas viss un treniņos gūtais rūdījums palīdzēja sasniegt labākus rezultātus. Tiesa, galveno sezonas mērķi – iekļūt starp 100 labākajiem braucējiem Latvijā – Tomam Laukam pērn neizdevās piepildīt.Jaunās sezonas plāni vēl nopietnāki – iekļūt starp 50 labākajiem. Tāpēc ziemā ir daudz strādāts sporta zālēs, trenējot muskuļus. Pagājušajā gadā iegādāts šosejas velosipēds speciāli treniņiem. Pērn vienu reizi izbraukts maršruts Bauska–Eleja–Jelgava–Iecava–Bauska, savukārt šogad plānots, ka tā kļūs par ierastu treniņa distanci. «Nav ko ākstīties, jādod iekšā!» tā jaunietis.Lai būtu rezultāti, ļoti svarīgi ir ne tikai trenēties, bet arī pareizi ēst un gulēt. Ja izdosies ieturēt režīmu, var cerēt uz labiem rezultātiem sacensībās. «Vienreiz bija tā, ka mājās biju četros naktī, bet sešos vajadzēja celties, lai brauktu uz sacensībām. Distanci toreiz pabeidzu. Man tā arī pateica, kamēr esmu jauns, tā vēl var, bet citādi šādi gājieni var slikti beigties,» atceras sportists.Pārkāpj ātrumuPagājušās sezonas treniņi Tomam atnesuši arī jautrus brīžus. «Pilsētā braucot, sasniedzu ātrumu 65 kilometri stundā. Pamanīju, ka policijas darbinieki to fiksēja ar radaru. Saskatījās, pasmaidīja un neko neteica,» atceras sportists. Ātruma rekords 86,5 kilometri stundā sasniegts uz ceļa A7, posmā Bauska–Ceraukste.«Braucot uz Rīgu, veicu distanci stundā un 59 minūtēs. Tuvojoties galvaspilsētai bija interesanti – visur izveidojušies sastrēgumi, bet ar velosipēdu ātri un mierīgi tiku garām,» stāsta baušķenieks.Viens no jaunās sezonas mērķiem Tomam Laukam ir dienā veikt 312 kilometru distanci. Vienā no portāliem kāda jauna riteņbraucēja stāstījusi, kā šo attālumu mērojusi divas dienas. T. Lauks plāno to veikt vienā dienā ar nelieliem pārtraukumiem. VIEDOKLIS Baušķenieks Jānis Kalējs, «SEB MTB» velomaratona dalībnieks:«Šī sporta veida attīstība Bauskas novadā pagaidām ir atkarīga no katra privātās gribēšanas un varēšanas. Ja vēlas nopietni braukt, lai būtu rezultāti, jāapzinās, ka tas ir grūts sporta veids, kurā ir daudz jātrenējas. Bija doma veidot komandu, bet tās ir papildu izmaksas, jāmaksā dalības nauda. Turklāt Bauskā nav iespējas pilnvērtīgi trenēties, nav arī treneru. Bez palīdzības no malas attīstības nebūs. Arī tehnikas dēļ – labs sporta velosipēds ir dārgs. Piemēram, bez labām riepām «SEB MTB» sacensībās cerēt uz augstiem rezultātiem nevar. Bez speciāliem pedāļiem vispār nav, ko darīt. Tautas klasē var turpināt braukt ar parastiem velosipēdiem, bet, lai startētu nopietni, ir nepieciešamas finanses.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Velosipēdists pārsniedz atļauto ātrumu

Kategorijas