Glezniecība kā simfoniskā mūzika

2013. gada 28. marts 00:00

Līdz 9. aprīlim Saldus vēstures un mākslas muzejā skatītājus gaida gleznotājas svitenieces Īras Rozentāles izstāde «Saldus iluminācijas».Dzimšanas dienas skaitlisMāksliniece izstādei izvēlējusies 17 darbus, kas atklāj viņas gleznošanas rokrakstu kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem. Gleznu skaitu Ī. Rozentāle izvēlējās atbilstoši sev būtiskam datumam – viņa dzimusi 17. aprīlī. Arī pēc izstādes kolekcija paliks Saldus vēstures un mākslas muzejam, tā ir mākslinieces dāvana. Iepriecinošā ziņa publiski tika pavēstīta 18. martā, Jaņa Rozentāla 147. jubilejā un viņa vārdā nosauktās prēmijas pasniegšanas dienā.Saldus novada pašvaldības Jaņa Rozentāla prēmija – novada domes Atzinības raksts un 500 latu (pēc nodokļiem) – tiek piešķirta divas reizes piecos gados. Šoreiz to saņēma mākslu attīstības biedrība «Ilizanna» par Kapelleru nama atjaunošanu un mākslas aktivitātēm, popularizējot Jaņa Rozentāla vārdu. Kapelleru nams ir bijusī bibliotēkas ēka, Saldus vēsturiskā centra sastāvdaļa. Lielisks izlases papildinājumsĪra Rozentāle dzīvo Rundāles novada Svitenē. Pagājušajā vasarā Saldus muzejā viņa iekārtoja Bauskas mākslinieku grupas izstādi. «Mani atstāja vienu muzeja pagalmā ar ziedošām maijrozītēm. Bija tik sirsnīga gaisotne, ka izlēmu: te jābūt vēl kādai izstādei,» stāstīja gleznotāja. Par dāvinājumu izlēmusi spontāni, jo «savā dzīvē daudz pārlaists, bet šejienes cilvēku attieksme un sirsnība šķita kaut kas nebijis».«Saldus iluminācijas» ir pilsētai veidota kolekcija no mākslinieces privātā krājuma. Muzeja direktore Agrita Ozoliņa un Saldus novada domes priekšsēdētāja Indra Rassa pateicās Ī. Rozentālei par dāsnumu. Viņas gleznas lieliski papildina muzeja mākslas darbu izlasi, ko augstu novērtējuši gan Latvijas, gan ārzemju eksperti. «2018. gadā muzejam taps piebūve. Domās jau redzu, kā jūsu darbi iekļaujas ekspozīcijā. Paldies, ka uzticējāt mums savas gleznas,» sacīja A. Ozoliņa. Ī. Rozentāle atzina, ka ir aizkustināta būt kopā ar saldeniekiem viņiem tik nozīmīgā dienā – Jaņa Rozentāla 147. jubilejā un prēmijas pasniegšanā. Konsekventā abstrakcioniste Ī. Rozentāle glezniecību salīdzina ar simfonisko mūziku – tai jāļaujas, un darba nosaukums ir otršķirīgs.«Man nepatīk glezniecības verbalizācija, jo gleznām jārunā pašām par sevi. Abstrakti sāku gleznot jau Mākslas akadēmijas laikā 1987. gadā. Toreiz dominēja sociālistiskais reālisms. Atceros, ka akadēmijas rektors Indulis Zariņš taustīja faktūru (no laika gala man paticis biezs krāsas slānis) manām gleznām un skaļi domāja: «Nē, nu pilnīgi abstrakti gan nedrīkst...» Viņam bija grūti pieņemt manu stilu. Toreiz laikam biju pirmā konsekventā savas paaudzes abstrakcioniste Latvijā. Tagad retais glezno reālistiski,» stāsta viešņa. Aizrauj krāsas un faktūraĪra Rozentāle vienmēr zinājusi, ka būs gleznotāja. Jau pusotra gada vecumā viņa vecākiem prasījusi zīmuļus un krāsas. Īra apgalvo, ka mākslas uztveri nostiprināja iespēja vairākas reizes apmeklēt Parīzi, 90. gadu sākumā tā bija reta izdevība. Kāda mākslas kolekcionāre rīkoja latviešu glezniecības izsoles Francijā. Viņai Mākslas akadēmijā iepatikās jaunās gleznotājas darbs. Lai gan rektors atteicis, ka tas nu gan nav interesants, Īras Rozentāles glezna tomēr nonāca Francijā.«Ko māksliniekam vairāk vajag? Parīze bija mākslas Meka, braucu turp katru gadu un iepazinu franču glezniecību. Smejos, ka mana dzimtā pilsēta ir Hamburga. Tā man patīk vairāk par Rīgu, Hamburgā bijušas vairākas izstādes. Vienu Hamburgas ainavu gribēju iekļaut arī Saldus kolekcijā, taču tā bija par aktīvu,» piebilst māksliniece. Īras Rozentāles krāsu un faktūru izjūta aizrauj mākslas pazinējus arī Skandināvijā, Krievijā, Amerikā un Kanādā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Glezniecība kā simfoniskā mūzika

Kategorijas