Literārā lapuse

2013. gada 28. marts 00:00

AIGA LUDVIGADzīvībai līdziIeskriet kā cīrulim debesīsun pieskarties Visuma telpai,sajust, kā zeme un debesisieelpo ziedoni vienā elpā.Ieskriet ar cīruli debesīs,lai pateiktu labrītu Saulei,Dzīvības elpu aizņemtieslīdz citai saulei.Ieskriet kā cīrulim debesīs,lai augšāmceltos Dzīvībai līdzi,zeme un debess pazudīs – laikā un telpā –,tik mīlestība gavilēsDzīvībai līdziar cīruli vienā elpā.VALIJA REINICĀNEMūžīgais brīnumsKā daiļa princese no miegaMostas daba savā krāšņumāNo spožās gaismas Mīlestības skaņu stariem.Tās glāsti spēkus atmodina,Un notiek pārvērtības brīnums:Plūst smaržu, krāsu mūzika,Šī atdzimšanas spēja mūžīga.Tā dvēseli no miega atmodinaLīgavainis brīnumaini augšāmceltais.Viņš mīlestības dziesmā pārvērties,Un naglu rētas zīmogs mūžīgais,Jo mīlestība stiprāka par nāvi.Tā augšāmcelties liek,Lai jauna dzīve pulsē Visumā,Tā atdzimšanā mūžīgā.Un Līgavaiņa asins lāses pārtopBrīnumaini skaistās rozēs.Tās dvēselei tiek dāvātas:Tev rožu ziedi, mīļotā, ērkšķi paliek Man.Tu manās brūcēs esi nomazgāta,Dziedināta, atbrīvota jaunaiPrieka pilnai dzīvei.Šai atdzimšanai mūžīgai!AIJA SPURA***Kāds burvīgs klusums,tavs tuvums blakus snauž.To pārtrauc dīka bites sanēšana,un plīvurspārni manus matus jauc.Ko nozīmē šī spīvā sanēšana?Vai, gaidot rudeni, tā sāpes iepazīs,kad slapjos spārnos rudens lietus līs?Vai viršu rūgto smagumutā spārnos cels?To zina tikai bite,tas ir viņas ceļš.KAIVA KRŪZEPavasara dvesmaPavasaris tuvojas auļiem,Un es tam ļaujos,Saulei pretī sniedzos –Kā pūpolzars liecos.No sniega ārā laužas Sniegpulkstenīšu galvas,Par pavasari liecina,To nenoniecina.Šai pavasara dvesmāEs arī ziediņš esmu,Kas aizdzen ziemas mieguUn izlaužas caur sniegu.LIENE BOKMANE***Atdzimst pavasarisAr svaigas zāles smaržu,Ar bērnu čukstiemUn jauniem dzejas rakstiem.Atdzimst pavasarisAr svaigu dvesmu,Ar klusu putna dziesmuUn piesarkušām dvēselēm.Atdzimst pavasarisAr jaunu domu,Ticību un cerībām,Un savu pavasara lomu.DAGNIJA GASŪNA***Kad nokusīs sniegs,es gaidīšu saplaukstampuķes, lai tajāsatkal lasītutavu vārdu.Kad ceriņi plauks,katru vakaru atkalciemos nāks rūķis ar garu bārdu,zilām zvārguļukurpēm skandinottavu vārdu.Kad vālodze sauks,vējš skropstās bērsrasu, kas slīdēspār vaigukā laimīga asarapar tevi, atkal par tevi,mīļotā vasara!***Miglaina debesskā vate sedz tavus vārdus.Tikai atbalsis dzirdukā čukstus dīvainus, tālus.Pārlaimīga pusnaktsuzliek roku uz plecaun dāvina tumsas glāstus.Varbūt rīts būs tik vēlīgsun atdos to sauli, to vēju, to stāstu.AIJA ČEPULE***Lieldienas atnākušas.Lūk, baznīcu zvani skandina,Ka Kristus ir augšāmcēlies!Sniegpulkstenītes sveicina,Un mazie Lieldienu cāļiPriecājas par krāsotām oliņāmUn atnākušo pavasari.SANDRA CĪRULE***vieglais vējštu atnāc kādā naktīkad visi guļ un nenojauška rīts būs tādska viss būs citādākvieglais vējštu maigs kā zefīrsun rīts ir tava konkubīnemazliet nekaunīgas dabasjo tā kā vakar bijašodien nebūs vairsvieglais vējštu elso manā logākad es vēl nezinuka rīts būs tādsvai tā būs pareizākun vieglais vējškas atnāk nezinotkas atnāk kādā naktīkad visi guļtik viegli rītupārvērš vienā elpāINĀRA DRUVAVeltīts Imantam ZiedonimUz palikšanuNu aizejot, tu atnācis,Tu atnācis uz palikšanu,Un, pieskaroties dvēselei,Tu lāpi auru manu.Tu – pavasaris mūžīgais,Tu – piektais gadalaiks,Kā maija pērkons spēcinošsUn tā kā rasa maigs.Es tavās vārsmās ieeju,Kopš iegājis tu sevī,Un tas ir vienīgs ceriņlaiks,Ko cauri laikam devi.Teju, tejuLaidies dejā, orhideja,Es jau arī – teju, teju.Varbūt uzlūgs galants grieķis,Vēl tik jāpaņem man spieķis.Vēl tik kājās jāpieslienas,Mazliet turoties pie sienas,Tad es arī – teju, teju –Dejošu ar saules vēju.ANDRIS LUDVIGSGaismāEs neesmu kā tā krāsns,Kas klusi izdegusi,Visu savu enerģijuVējā aiznesusi.Es esmu gudrāks par to,Spēji aizšauju aizvirtni ciet,Un siltums neaizietPasaules neceļu vējā.Jūtos saglābts,Jo esmu piederīgs Saulei un vējam.***Nemiera gars mani traucē sapnī. Viegli peldu virs sudrabotiem viļņiem.Nogrimt neļaujMans sargeņģelisPusnakts klusumā,Kad pulkstenis vienīgais nomodā.Mostos un redzu,Kā aiziet nakts.Aust jaunas dienas rītsZilgani gaišu Visuma krāsu.Ir atkal gaisma,Vientuļš vairs neesmu Pasaulē šajā.INTA BALTGALVEOšo: «Ja notiek – ir labi. Ja nenotiek, ir vēl labāk.»***Kāpēc lai notiek, ja labāk – ne?Kāpēc lai ietu, ja palikt var te?Lotosa pozā sēdēt un klusēt,Ieelpot, izelpot, neteikt, bet klusēt...Ja tu ar mani, tad zināsi pati,Kas te mūs sapin un kas te mūs atpin.Var būt es citādāk mūžībai deru,Kad ne te sāpu, ne plūcu, ne ceru...GINA VIEGLIŅA-VALLIETEMēnessPa meža takuMēness klīst,Tas starus kaisa,Gaisma līst.Ir klusums,Zvaigznes šūpojas,Kāds ēnu spēlesLūkojas.Viņš saka:Lūdzu, nebaidies!Ar tevi kopāIet pats Dievs.Kā apreibušiMaldāmiesUn mēness starosSildāmies.AINA MEDNE***Ko tu rociesPa netīru saini,Kam ir jānotiek,Tas arī būs.Laikam sevī Ir jāmeklē vaina,Ka šāds liktenisSatvēris mūs.Noliec, noliec to Sprīdīša lāpstu,Ne jau vienmēr Un visur var rakt.Gaismu izstaroSensena vārpsta,Sāpju garozasSagremo nakts.Viens no baušļiem –Tev nebūs zagt.INĀRA ZEILE***Nokrīt uz ceļiemDienai pie kājāmVakars – lūdz piedošanu.Uzlieku plaukstasDzīvei uz pleciem –Svinēsim atnākšanu.***Vējš sniegputeni ceļ uz spārnaUn palsu gaismu lejup lej,Ir pamodusies melnā vārnaUn klusu smieklu sevī smej.Sēž sabozusies putnu saime –Kur pavasaris paslēpies?Tur aukstās plaukstās sniegu zeme,Bet gan jau ziema projām ies.MĀRĪTE ČORNAJAVēstulesMīlestībai raksti vēstulesPēc paliem ar pureņu zeltīto klēpi,Kur savas jūtas vēl kautrīgi slēpi.Raksti ar liepziedu zaru saldu,Ar dienvidu vēju,Kas atnāk ar brāzmu spēju.Raksti ar nakts tumsu un jāņtārpiņu,Kas gaismu dod maldu.Raksti ar viršu zariņu zili liegu,Lai tā izbrist spētu pa sniegu...GATIS ZOTOVSDārznieka rīmemēs iesējamstādāmar nodomiem labiemmēs audzējam kokus ar diviem galiemmēs sēžam uz pašu zāģētiem zariemmēs trijatā protam dalīt uz abiemsiltumu līdz pirmajiem saliemun tā ar dienāmnedēļāmgadiemmēs skrienam caur ikdienas asinsvadiemne ārpus šīm sētāmrāmjiemgrāvjiemne ārpus aploka elektroganiemmēs nejūtam paši vairs savas saknesar rudenī uzvilktiem nervu galiem

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Literārā lapuse

Kategorijas