Nelaid lapsas vīna dārzā

2013. gada 28. marts 00:00

Zālamana Augstajā dziesmā apdziedātas divu iemīlējušos visdziļākās jūtas. Salīdzinot tās ar skaistu un ziedošu vīna dārzu, atskan brīdinājums gūstīt nebēdnes lapsas, kas ieradušās to postīt.Līdzīgi arī attiecībās – ikdienas rutīna drīz vien sāk izlaist savus nadziņus un skrāpēt jūtu saknes. Tāpēc jau no paša sākuma būtu jāuzmanās, lai neatrisinātas domstarpības, vilšanās un aizvainojums nepāraug riebumā pret otru, iesaka psihoterapeite Baiba Gerharde sarunā par lietām, kas bojā attiecības.Rozā brilles«Iemīlējušies partneri viens otru uzlūko caur rozā brillēm, idealizē, kā arī cenšas sevi parādīt no labākās puses. Tas ilgst aptuveni gadu. Iemīlēšanās eiforijai noplokot, redzamāki kļūst trūkumi, tiek izteik-ti pārmetumi, kaut ko pieprasām, strīdamies,» tā attiecību mainīgo dabu raksturo psihoterapeite. B. Gerharde uzsver, ka stabila savienība atkarīga no spējas sadzīvot un sadzirdēt vienam otru. «Cilvēkiem ir dažādi raksturi. Ar dažu vieglāk sadzīvot, ar citu – grūtāk. Šajā procesā liela nozīme ir spējai piekāpties, meklēt kompromisus, iejusties otra ādā. Svarīgi arī tas, cik līdzīgas ir abu vērtību sistēmas.»Katram līdzi nāk sava pieredzes bagāža. Vecāku paraugs ir īpaši stiprs, apprecoties jauniem. Ja ģimenē tēvs piedalījies mājas darbos, sieva to gaidīs arī no vīra. Savukārt viņam var šķist, ka sieva grib viņu padarīt nevīrišķīgu, skaidro B. Gerharde. Turpinot šo piemēru, viņa min, ka pienākumu sadale un mājas kārtības nodibināšana, kas apmierina visus iesaistītos, ir viens no pirmajiem uzdevumiem saskanīgas savienības izveidē. To paveicot, strīdu par ikdienišķām lietām vairs nav. Tomēr pirmajos gados tieši ikdienas rutīna var kļūt par nopietnu pārbaudījumu sadzīvošanai. Ja vēl ģimeni uzreiz papildina mazulis, ļoti daudz jautājumu jārisina vienlaikus – jāiepazīst un jāpieņem otra trūkumi, jāmeklē veids, kā sadzīvot, jārūpējas par zīdainīti, nav laika izgulēties, abi partneri ir noguruši, īgni un neapmierināti.Meklēt līdzsvaruLai attiecības veidotos harmoniski, svarīgi ievērot līdzsvaru starp došanu un ņemšanu. Tāpēc jāsaprot, ko vajag pašam un ko sagaida otrs. «Cilvēki parasti pasaka, ja viņiem to jautā. Atbildi var saņemt, arī ieklausoties pārmetumos, piemēram, kāpēc tu man vairs nedāvini ziedus vai nesagaidi mājās ar siltām vakariņām,» skaidro B. Gerharde.Sprunguļus šajā ritenī liek nespēja pārkāpt sev pāri un ieklausīties partnerī. Var palīdzēt apziņa – ja došu otram, būs lielāka cerība, ka saņemšu arī es.«Kāpēc mēs to nedarām? Kāpēc šķiet, ka nemitīgi viļamies dzīvesbiedrā, tomēr sakožam zobus un partnerim neko nesakām? Visticamāk, neatrodam veidu, kā izpaust savu vēlmi tā, lai otrs uzklausa. Aug augumā aizvainojums. Tas liek pagriezt muguru, un netaisnības izjūta kļūst vēl smagāka. Taču svarīgi saprast, ka tikai pats varu aizmest azotē glabāto akmeni. Ja divi cilvēki vēlas palikt kopā, par to ir jārunā, jāatver durvis saskarsmei,» uzsver psihoterapeite. Viņa pauž pārliecību, ka negatīvās jūtas – dusmas, vilšanās, aizvainojums, nepatika, sašutums – nenozīmē, ka attiecībām pienācis gals. Ārpus ģimenesAtbildes uz jautājumu, kāpēc pāris dzīvo kopā, mēdz būt ļoti dažādas. Citam iemesls ir atbildība par bērniem, citam – kopīga saimniecība. Ja vien ar to pietiek, katram pašam jārūpējas, lai attiecībās justos labi. «Ja sievietei vajag romantiku, bet viņa nevar sagaidīt, kad vīrs to dāvās, nākas pacensties pašai – saposties, uzklāt skaistu vakariņu galdu, iedegt sveces, Turklāt jāatceras – visu, kas mums nepieciešams, arī seksu, var atrast ārpus ģimenes, ja mājās tā trūkst. Sievietes rokās ir daudz maigu līdzekļu, lai panāktu sev vēlamo. Varbūt izslēgt televizoru, apsēsties aci pret aci ar vīru, pagriezt viņa saīgušo seju pret sevi un sākt sarunu par to, kas traucē saprasties,» iesaka B. Gerharde.«Zāģēšana» nelīdzēsNe pie kā laba nevedīs arī mūžīgie pārmetumi jeb tā saucamā «zāģēšana». Tās vietā psihoterapeite iesaka vienmēr negaidīt visu no otra, bet meklēt kādu risinājumu. «Ja izdegusi spuldzīte, bet vīrs nereaģē arī pēc otrā un trešā atgādinājuma, nomaini to pati, nopērc tās vietā stāvlampu vai gluži vienkārši vīra klātbūtnē aicini palīgā kaimiņu. Parasti vīri pēc tāda gājiena ļoti uzmanās, lai sievai pie kaimiņa durvīm vairs nav jāzvana.Vēl viens ieteikums ir mainīt uzrunas formu. Nevis nošņāc: «Tu atkal neieskrūvēji spuldzīti!», bet saki – «Kā man pietrūkst gaismas, un es ļoti priecātos, ja tu par to parūpētos!» Vīrs tad jutīsies svarīgs,» norāda speciāliste, mudinot saglabāt miera un cieņas pilnas attiecības. Izturēties pret otru ar labvēlību un it kā no «jūs» pozīcijas. Tas palīdz gūstīt mazās šaubu, aizdomu, nesaticības lapsas, kuras to vien gaida, kā iespēju postīt skaisto mīlestības dārzu.Vairs nebija nekā kopīgaInese (23), pārstrādes uzņēmuma darbiniece:Mums ar vīru laulība izjuka tādēļ, ka mēs neizrunājāmies. Vīrs atnāk mājās no darba dusmīgs, nerunā ne ar vienu, piepūties. Es pajautāju: «Kas noticis?» Viņš: «Nekas!» Nu labi – vairāk nejautāju, ja jau viss ir «kārtībā». Man dusmas, ka viņš neko nesaka, un es par spīti arī nerunāju. Viss beidzās ar to, ka strīdējāmies katru dienu, man uzmanība vispār netika pievērsta, komplimentus no viņa nebija iespējams sagaidīt. Pamazām attālinājāmies, un nolēmu – kāpēc dzīvot kopā, ja nav nekā kopīga? Esam šķirti jau trīs mēnešus, un, godīgi sakot, pēc viņa nemaz neilgojos. Tāpēc iesaku citiem pāriem, kas nonākuši līdzīgā situācijā, – izrunājieties, pasakiet viens otram, ko jūtat uzreiz, nevis pēc pāris dienām. Vīriešiem iesaku vairāk lutināt un mīlēt savas sieviņas un meitenes. Pasakiet kaut reizi dienā, cik viņas daudz jums nozīmē, cik jauki izskatās, bet vislabāk – aizvediet uz kino vai uztaisiet brokastis un pasniedziet tās gultā! Atbildēt ar humoruIeva (38), grāmatvede:Manuprāt, attiecības visvairāk bojā pārmetumi jeb piekasīšanās pie kādu lietu darīšanas. Parasti tie ir tādi teksti – tu ne tur noliki krūzīti, šķīvīti un tā tālāk. Vai arī – ja tu būtu pateikusi citādi, es izdarītu; atkal aizmirsi to izdarīt; nu jā, cits jau neviens to nevar izdarīt, atkal jādara man. Šādi mazi teikumiņi bojā attiecības. It sevišķi, ja «zāģēts» tiek bieži. Mēs ģimenē no pārmešanas gan cenšamies izvairīties. Protams, ne vienmēr sanāk. Ja arī kaut kas ir pateikts, mēģinām neuztvert visu tik burtiski un padomāt, ka otrs cilvēks varbūt arī negribēja «uzbraukt». Vēl labāk atbildēt ar humoru. Piemēram: «Ups, piedod, ka atkal aizmirsu šito izdarīt! Būs jāsāk lielā daudzumā ēst biezpienu un risināt krustvārdu mīklas!»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Nelaid lapsas vīna dārzā

Kategorijas