Zemgalei ticis visvairāk

2013. gada 3. aprīlis 00:00

Šogad noslēdzamā Eiropas Savienības (ES) budžeta perioda atbalsta maksājumi visvairāk ieguldīti Zemgales lauku ražotāju attīstībai, liecina Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) pētījums.Līdz šim lielāku atspērienu ieguvušas uz tirgu orientētās saimniecības. Nākamajā atbalsta periodā 2014. – 2020. gadā vairāk iespēju būtu jāpiedāvā mazajiem un vidējiem ražotājiem, lai ražotu ekskluzīvus produktus un veidotu laukos turīgu vidusslāni, iesaka vairāki nozares eksperti. Līdzīgi nodomi ir Zemkopības ministrijai (ZM).Virs vidējāLVAEI pētījumā par publiskā finansējuma izlietojumu un investīciju atdevi analizēts līdz 2012. gadam paveiktais platībmaksājumu un cita finanšu atbalsta jomā, lauksaimniecības zemes izmantošanā, nodarbinātībā u.c.Dati rāda, ka lauku saimniecību modernizācijas jomā liels īpatsvars – virs 70 procentu – projektu tiek realizēti graudkopībā un piensaimniecībā. «Tas paaugstina tirgus riskus un sekmē monokultūras izplatību, neatbilst mērķim dažādot ražošanu,» secina pētījuma vadītāja Elita Benga, LVAEI Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas vadītāja.Ir pozitīvas tendences dzīvnieku novietņu un tehnikas jomā. Dati rāda, ka kopējais nodrošinājums ar dzīvnieku novietnēm mazajās saimniecībās ir labāks nekā vidēji, tāpēc, lai tajās palielinātu ražošanu, bieži nebūtu vajadzīga jaunu novietņu būvniecība. Vidējās saimniecībās rekonstruēto un jaunuzcelto ēku īpatsvars ir līdzīgs, bet pašās lielākajās tas ir visaugstākais – 58%.Maz pārmaiņuSavukārt vairāk nekā trešdaļa no jaunceltajiem lauksaimniecības angāriem un nojumēm jeb 35 procenti ir vidējās saimniecībās, 23% – lielajās, 20% – mazajās.Graudu kaltes galvenokārt atrodas lielajās saimniecībās – 74%, turklāt 35% uzceltas pēc 2001. gada. 9% kalšu atrodas mazajās saimniecībās, no tām 3% uzceltas pēdējos desmit gados. Labākais nodrošinājums ar graudu kaltēm ir Zemgalē un Kurzemē, kur atrodas 54% kalšu kopējās platības.Atšķirībā no ēkām, lauksaimniecības tehnikas kopskaits pēdējos desmit gados ievērojami nav mainījies, lai arī tās veidu ir vairāk. Nodrošinājums ar tehniku kopumā lauksaimniecībā ir labāks nekā ar ēkām. Liela daļa saimniecību ir atjaunojušas tehniku pēdējo piecu gadu laikā.Lielākas saimniecībasAtbalstīto saimniecību lielākais īpatsvars ir Latgalē, bet Zemgalē un Rīgas reģionā – teju divreiz mazāks. Eksperti skaidro, ka to noteic gan īpaši atbalstāmā reģiona statuss, gan ražotāju konsolidācijas līmenis, proti, Latgalē joprojām saimniecības ir nelielas, Zemgalē un Rīgas reģionā tām izdevies gan pieaudzēt zemes platības, gan celt ražošanas apjomu.E. Benga secina, ka pašreizējais atbalsta mehānisms joprojām sekmē tikai platību izmantošanu, bet nevis gala produkcijas ieguvi un realizāciju. Jāmeklē citas nodarbesLatvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis, kurš vienlaikus apstrādā zemi Bauskas novada Ceraukstes pagastā, «Bauskas Dzīvei» skaidro, ka līdzšinējais atbalsts ļāvis paplašināties vairāk uz tirgu orientētajiem lauku ražotājiem, kam bijušas zināšanas un drosme investēt. Savukārt vidējām un mazajām saimniecībām iegūt banku finansējumu attīstības projektiem bijis grūtāk.«Lauku attīstība un apdzīvotība ir viena no nākamā atbalsta posma prioritātēm,» uzsver M. Cimermanis. «Modernā ražošana laukos neprasa tik daudz darba vietu, tāpēc rūkošais skaits jāaizstāj ar citām nodarbēm, lai saglabātu laukus apdzīvotus.» Tam vajadzētu būt ne tikai ZM, bet arī Ekonomikas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Labklājības ministrijas prioritāšu lokā, uzskata LLKC vadītājs.Resursu novērtēšanas, mazās kooperācijas un mazo ražotāju izglītošanas programma būs viena no galvenajām LLKC aktivitātēm nākamajos piecos gados, informēja M. Cimermanis. «Ar savu zemes platību varam ražot piecreiz vairāk, sevišķi izglītojot jauniešus,» teic amatpersona, solot informēt par pozitīviem piemēriem.LVAEI pētījumi par lauku atbalsta maksājumiem un investīciju atdevi pilnībā pieejami mājaslapā lvaei.lv. FAKTIES fondu ieguldījumi lauku attīstībā 2007. – 2013. gadāPubliskā finansējuma sadalījums pa reģioniem līdz 2012. gada jūlijam:Zemgalē – 25%, Vidzemē – 24%, Kurzemē – 18%, Latgalē – 17%, Rīgas reģionā – 16%.Līdz 2011. gada maijam 30% publiskā finansējuma novirzīti Zemgalei.Tagad Zemgales īpatsvars samazinājies līdz 25%, bet līdz 24% audzis Vidzemei piešķirto līdzekļu īpatsvars.Publiskais finansējums un klientu skaits:Bauskas novadā – Ls 6 – 10 mlj., 122 saņēmēji;Vecumnieku novadā – Ls 2 – 4 mlj., 78 saņēmēji;Iecavas novadā – Ls 2 – 4 mlj., 36 saņēmēji;Rundāles novadā – Ls 2– 4 mlj., 44 saņēmēji.Avoti: LVAEI, Lauku atbalsta dienests.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Zemgalei ticis visvairāk

Kategorijas