Glezniecība kā sirds lūgšana

2013. gada 5. aprīlis 00:00

Samtains miers valda mākslinieces Dinas Ābeles svētgleznu izstādē «Tuvāk būt» Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā. To vēl var pagūt aplūkot līdz 11. aprīlim. Izstādes iniciatore un iekārtotāja ir muzeja mākslas nodaļas vadītāja Ilga Balode.Aizrautīga pedagoģe Dina Ābele neglezno ikonas kanoniskajā Bizantijas stilā, kas jau daudzus gadsimtus tiek kopts pareizticīgo tradīcijā. Viņas svētgleznas ir personiska, sievišķīga, ļoti intīma saruna ar Dievmāti. Dina ir katoliete, Rīgas Jēkaba draudzes locekle, bet mākslinieces ikdiena paiet Latvijas Mākslas akadēmijā, kur viņa ir Zīmēšanas katedras docente. Pedagoģisko darbību Dina Ābele sāka 1996. gadā Rīgas Lietišķās mākslas koledžā (tagad – Rīgas dizaina un mākslas vidusskola), iedvesmojoši un netradicionāli mācot visnotaļ nopietnu priekšmetu – plastisko anatomiju. Tolaik jaunā pasniedzēja bija tikai dažus gadus vecāka par saviem studentiem.Šo periodu atceras Lietišķās mākslas koledžas 1999. gada absolvente tekstilmāksliniece Laura: «Dina Ābele bija spilgta, emocionāla pasniedzēja, viņā mutuļoja oriģinālas idejas, kas aizrāva arī mūs. Viņa prata mūs ieinteresēt par plastisko anatomiju, lai gan šo priekšmetu topošie mākslinieki nemīl, jo uzskata par sarežģītu, garlaicīgu un nogurdinošu. Ar prieku piedalījāmies Dinas Ābeles nodarbībās un centāmies īstenot viņas dažbrīd «trakās» idejas, kas skolas vadībai ne visai patika, toties mūsos izraisīja sajūsmu.»Izkopj individuālu stiluBauskas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālē ir eksponēti vairāki desmiti autortehnikā gleznotu ikonu – veltījumu Dievmātei Marijai. Svētgleznu nosaukumi ir tapuši, iedvesmojoties no Vissvētākās Jaunavas Marijas litānijas. Ikonām «Tuvāk būt», «Klusā lūgšana», «Sirds lūgšana» ir vairākas versijas. Dažas svētgleznas veido nelielus ciklus, jo līdzās galvenajam, Dievmātes, tēlam atro-das kristietībā iemīļotu simbolu miniatūri gleznojumi, piemēram, dūja, roze.Apcerot vienu no Dievmātes populārākajiem simboliem – rozi – , Dina Ābele glezno aizkustinoši vāru, toties dzīvības spēka pilnu mežrozīti. Vibrējošu maigumu un dziļu mieru izstaro ikonas, kurās atainota Dievmāte ar mazo Jēzu. Vairāki darbi izraisa asociācijas gan ar itāliešu renesanses, gan ar Bizantijas un senkrievu sakrālo glezniecību, paspilgtinot Dinas Ābeles izkopto individuālo stilu, kura drošais pamats ir uzticēšanās un paļāvības pilnās attiecības ar Dievu. «Pavadone ērkšķu pilnajā ceļā man ir Dievmāte Marija,» atzīst māksliniece.Uz dēlīšiem Ikonas galvenokārt ir gleznotas uz neliela formāta koka dēlīšiem ar akrila krāsām, viegli un nepiespiesti spēlējoties ar dažādām faktūrām un toņiem. Senatnē ikonu gleznošanai izmantoja koka pamatni un temperas krāsu, kas sastāvēja no dabā iegūtiem pigmentiem un saistvielām.Klasiskajā ikonu glezniecībā valda stingri, baznīcas noteikti kanoni, kuros mākslinieki nedrīkst ieviest nekādas improvizācijas. Klasiskās ikonu glezniecības tradīcija joprojām tiek uzturēta vairākos pareizticīgo klosteros un katedrāļu meistardarbnīcās, bet Latvijā sakrālās glezniecības pamatus studenti apgūst Kristīgajā akadēmijā. Augstskola organizē arī sakrālās glezniecības kursus interesentiem. Ikonu gleznošanas nodarbības tiek rīkotas arī Bruknas Kalna svētību kopienā Bauskas novada Dāviņu pagastā.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Glezniecība kā sirds lūgšana

Kategorijas